Pases datus tautas skaitīšanas vietnē nevarēs izmantot • IR.lv

Pases datus tautas skaitīšanas vietnē nevarēs izmantot

44
Gints Ivuškāns, F64

Interneta asociācijas vadītājs: Tik lineārai sistēmai vajadzētu strādāt krietni labāk

Reģistrēties tautas skaitīšanas anketas pildīšanai internetā vairs nebūs iespējams ar personas kodu un pases numuru, par to aģentūrai LETA paziņoja CSP priekšnieka vietnieks Norberts Tālers. 

"Šo valstisko problēmu ar tautas skaitīšanas problēmu nespējam atrisināt," ar nožēlu sacīja Tālers.

Līdz trešdienas pulksten 17 kopumā aizpildītas 66 967 anketas, taču kopš reģistrēties anketas aizpildīšanai vairs nevar ar personas kodu un pases numuru, apmeklējumu skaits kritās – trešdienas laikā līdz pieciem pēcpusdienā aizpildītas vien 6324 anketas. Tomēr pēc norādījuma pārtraukt reģistrāciju ar pases datiem, ar komercbankas identifikatoriem reģistrēto skaits ir dubultojies.

Komentējot sistēmas autorizācijas risinājumus, Latvijas Interneta asociācijas priekšsēdētājs Viesturs Šeļmanovs-Plešs sacīja, ka pieņemams ir internetbankas vai elektroniskais paraksts, taču ne kombinācija ar personas kodu un pases numuru.

Statistikas pārvalde izveidojusi darba grupu, kuras viens no uzdevumiem ir izvērtēt tautas skaitīšanas sistēmas autorizācijas gadījumus un konstatēt, vai notikusi nesankcionēta datu izmainīšana tautas skaitīšanas anketās, vēsta LETA. Iedzīvotājiem, kuri satraucas par iespējamu savu internetā aizpildīto tautas skaitīšanas anketu nesankcionētu aplūkošanu, personīgi jāierodas CSP birojā, līdzi ņemot personu apliecinošus dokumentus, kur viņiem tiks sniegta informācija, kādi dati par šo personu ir tautas skaitīšanas datu bāzē. Pārkāpumu konstatēšanas gadījumā par to tiks informēta DVI. Jāteic, līdz šim ziņu par šādiem gadījumiem nav. 

Latvijas Interneta asociācijas priekšsēdētājs Viesturs Šeļmanovs-Plešs Ir.lv sacīja, ka anketu pildīšanas sistēmai vajadzētu strādāt labāk, jo tā veidota salīdzinoši vienkārši. “Runājot par izvēlēto tehnisko risinājumu, varu piekrist ekspertu viedoklim, ka esošās problēmas ar to, ka lielai daļai cilvēku nav iespējas pieslēgties tautas skaitīšanas vietnei ir pareizas plānošanas, nevis izvēlētās tehnoloģijas jautājums,” sacīja Šeļmanovs-Plešs. “Pēc būtības ir datubāze, tur ir autorizācija, un ir vienkārša web forma, tā kā visur, kur mēs internetā kaut ko pildām, un nekas vairāk tur īsti nav. Līdz ar to tik lineārai sistēmai vajadzētu strādāt krietni labāk nekā viņa šobrīd to dara,” teica asociācijas vadītājs.

Šeļmanovs-Plešs kritizēja vietnes izturības līmeni: “Izskatās arī, ka sistēmai pirms palaišanas nav veikti tā saucamie "stress test", lai pārliecinātos, kā risinājums uzvedīsies, kad visi gribētāji dosies viņu lietot”. 

Iepriekš CSP pārstāvis Brokāns sacīja, ka 3000 vienlaicīgus anketu aizpildītājus servera jauda ļauj apkalpot bez problēmām. Šeļmanovs-Plešs savukārt komentēja, ka “trīs tūkstoši apmeklētāju ir tāds vidējs projektiņš Latvijā. Teiksim tā, mazi projektiņi ir ap tūkstotim lietotāju un lieli – ap 10 tūkstošiem lietotāju, piemēram, “Delfi””.

DVI trešdien paziņojusi, ka statistikas pārvalde nekonsultējās ar DVI par datu drošības jautājumiem. Pērn inspekcijas aicinājuma CSP sniegusi informāciju tikai par jautājumiem, uz kuriem iedzīvotājiem būs jāatbild tautas skaitīšanā. Konsultācijas nebija saistītas ar datu drošu glabāšanu. Inspekcija apgalvo, ka CSP norādījusi, ka rūpēsies par iedzīvotāju datu drošību.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība") uzdevis veikt dienesta pārbaudi par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) amatpersonu atbildību saistībā ar iespēju piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām. 

Internetā anketas pašlaik var aizpildīt, autorizācijai izmantojot elektronisko parakstu un autorizējoties caur internetbanku. Elektroniskā balsošana ilgs līdz 10.martam, savukārt no 17.marta pie iedzīvotājiem, kas anketu nebūs aizpildījuši internetā, dosies tautas skaitītāji.

Komentāri (44)

pilnīgi siha! 03.03.2011. 12.42

Sacelts baigais ļembasts par datu drošību, bet par pašu skaitīšanas tehnoloģiju neviens nerunā. Kad aizpildīju savu anketu, atklājās, ka visi dati, kurus valsts vēlas par mani uzzināt, tai jau ir zināmi, izņemot tualetes esamību un profesiju, lai gan arī šiem datiem vajadzēja būt – acīmredzami sākotnējās datubankas izveidē izmantoti vismaz iedzīvotāju reģistra, VID un Zemesgrāmatas dati, kā arī, iespējams, dzīvokļu inventarizācijas dati. Tajā pašā laikā izpalika jebkādi jautājumi, kurus biju sagaidījis, piemēram, reliģiskā piederība, par ko valsts reģistros informācija nav pieejam.

Tas tikai apliecina, ka izmantot 20.gadsimta pirmās puses anketēšanas metodes ir pilnīga nejēdzība. Ieguldot izšķiesto naudu esošo reģistru sakārtošanā un savstarpējā sajūgšanā, tiktu iegūti daudz precīzāks datu apkopojums.

+9
0
Atbildēt

1

    janis_novicans > pilnīgi siha! 04.03.2011. 09.20

    Pilnīgi piekrītu, nevienu neinteresē cilvēku valodu zināšanas, izņemot latgaļu. Nekādu jautājumu par kaut kādu prasmju vai zināšanu esamību, kas iegūtas pašmācības vai tml. ceļā. Tāda plika aptauja, un tie, kas nav aizpildījuši, satraucas par sensitīviem datiem, kurus nu izlabos kāds. Švaki.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Rudīte Bite 03.03.2011. 11.31

Skaidrs, ka aktivitāte samazinās. Tantei uz lauku bibliotēku ar pasi aiziet daudz vieglāk, bet tagad tur pieskaitīties vairs nevar, nav internetbankas, kur nu vēl e-paraksta.
Lietuvā gan ir atļauts pieskaitīties ar vārdu, uzvārdu, personas kodu un pases datiem.

+7
0
Atbildēt

2

    Rudīte Bite > Rudīte Bite 04.03.2011. 21.23

    Tante laukos varbūt vispār nevēlas durvis vērt vaļā svešiniekiem, degpunktā saskatījusies. Arī cilvēkiem, kuri ar internetu nav uz Tu, jādod iespēja to izmantot ;)
    P.S. Starp citu, valsts iestādēs strādājošajiem bezmaksas e-paraksts izbeidzās 2010.gadā. Jaunu vairāk nedod ;)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Irena Cirule > Rudīte Bite 04.03.2011. 11.47

    Tantei laukos, kam nav ne interneta, ne internata banku, vēl vieglāk būtu nekur neiet un sagaidīt mājās skaitītāju, kas gan pats atnāks, gan visu viņas vietā ievadīs datorā :)
    Visas e-sistēmas pārsvarā ir paredzētas tiem, kas ar internetu ir uz tu. Tiem parasti ir internetbanka, valsts iestādēs strādājošajiem arī bezmaksas e-paraksts

    +1
    0
    Atbildēt

    0

JanisErts 03.03.2011. 11.25

Nu to, ka aktivitāte samazināsies jau nu varēja paredzēt. Saskaitījās un viss, otreiz jau vairs neskaitīsies. Nav jau nekāds sociālais tīkls vai interneta portāls, kur tu nāc atpakaļ un vēl kaut ko iekomentē.

Normālā gadījumā (ja nebūtu tehnisku problēmu) pieļauju, ka 1. dienā saskaitītos 80% gribētāji, pārējās 9 dienās atlikušie 20%.

+6
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu