Pases datus tautas skaitīšanas vietnē nevarēs izmantot
Saistītie raksti
Viedoklis /
12. oktobris 2022
Apdrošināšana inflācijas spirālē
Viedoklis /
5. oktobris 2022
Rūpniecība – ekonomikas čempione
Komentāri (44)
vērtīgs relikts 05.03.2011. 09.32
Šorīt dzirdu ziņās, ka prognozēto 50% vietā internetā reģistrēšoties tikai kādi 10 %. Interesanti, cik uz vienu reģistrējušos tas izmaksās.
Varbūt, pirms tam veiktajā izmēģinājuma TS, kas oktobrī notika, vajadzēja izanalizēt, kā darbojas sistēma un savākt statistisko informāciju par gaidāmo aktivitāti interneta pielietošanā ?
0
l_abola 04.03.2011. 13.49
Izskatās, atkal meklēs tikai pārmijniekus – tos, kuri tiešām būs izmantojuši iespēju piekļūt aizsargājamiem datiem, nevis sistēmas veidotājus, kuri šo iespēju nenovērsa. Kad vienreiz bez tās nedefinētās “politiskās atbildības” kādam par nepadarītu darbu tiešām būs jāsaņem sods? Nevar pierādīt “apzinātu kaitējumu”? Ir taču vēl punkti par bezdarbību, dienesta pienākumu nepildīšanu, rīkojumu ignorēšanu … Valstij miljoni latu zaudējumu kompensācijās, izšķērdēšanās, nelietderīgās izmantošanās, – nu un kas? Nodokļu maksātāji nosegs, tā persona pie mums vairs nestrādā …
0
Irena Cirule 04.03.2011. 11.50
Man šķiet, ka CSP gribēja, kā labāk, sanāca kā vienmēr. Gribēja ļaut plašākam cilvēkku lokam saskaitīties, bet droša valsts piešķirta ID cilvēkiem nav. E-paraksts ir dārgs un nepopulārs.
Nevis skaitīšanās sistēmu vajadzētu pirkt no igauņiem, bet cilvēku identifikācijas sistēmu. Ja katram būtu BEZMAKSAS ID kartiņa ar drošu un viegli lietojumu e-parakstu tajā, tad CSP skaitīšanās sistēmai problēmu nebūtu – visi identificētos ar to drošo parakstu un viss būtu OK.
0
zanejurjane7 04.03.2011. 11.03
No sākuma nespēju saskaitīties, jo bija “drūzma”, a tagad nevaru, jo nav man konta ne hanzabankā ne unibankā. Arī krājkasē nav…
Tad nu mēs gaidīsim meiteni ciemā.
Nekas, būs vismaz bērniem piedzīvojums – kā viņus pieskaita :)
0
janis_novicans 04.03.2011. 09.30
Mani kaitina, ka nevēlas labot kļūdu. Nesanāca, e, nu slikti, bet tā nu sanācis. Tjap ļap. Bet nu darīt neko nevar, jāiztiek kā ir. Un tā visu laiku.
0
Ieva 04.03.2011. 09.11
Pasi prasa daudzās vietās. Daudzās vietās to nokopē un pievieno dokumentiem. Tā ir vispārpieņemta prakse un līdz šim par to neviens nav satraucies. Vēl līdz nesenai pagātnei bija iestādes, kas prasīja pasi atstāt ķīlā, ja nomāji kaut ko utt. Visiem paranoiķiem vajadzētu par to padomāt un satraukties.
Aizpildīju datus internetā un pat biju izbrīnīts – cik maz jautājumu tiek uzdots. Izrādās valstij ļoti interesē vai manās lauku mājās ir slapjā tualete, un vai zinu latgaliešu valodu. Nu tiks klāt kāds šiem maniem datiem. Uzzinās cik liela platība. Tajā pašā laikā, piemēram, nav jautājumu par deklarēto un faktisko adresi, lietām, kas varētu palīdzēt plānot transporta plūsmas, plāniem par izglītību, bērnu skološanu, piemēram, un 100 citām lietām, kas varētu tikt izmantotas, lai veiktu plānošanu- skolu izvietojumu, infrastruktūras organizēšanu utt. Bija jābūt 300 jautājumiem, protams, neskarot privātos datus. Ja cilvēks ir piesēdies pie šādas anketas, tiek sagaidīts, ka tā būs nopietna. Te nu galīgi neizskatās, ka izlietotā nauda būs rezultāta vērta.
Iespējamā šo datu noplūde man izskatās daudz mazāks ļaunums, kā fakts, ka Latvijas Pasts ir notirgojis abonentu (tātad reālo adrešu) datu bāzi leišu kompānijai, kas sadarbojas ar apgādu Jumava.
Tur DVI klusē…
0
a.k.a. Sven Magnus 03.03.2011. 23.21
Vispār jau CSP nav pirmie, kas izmanto pases datus autorizācijai. CSDD to dara labi sen un vēl joprojām. Pieļauju, ka projets ir mazāka mēroga, bet tas nekādi neraksturo iespējamās datu noplūdes apjomu. Vakar vēl bija iespējams piereģistrēties ar pases datiem. Varat iemēģināt https://e.csdd.lv/?menuID=6&acc_reg=1
Ja vēl strādā tad jājautā vai DVI neviens ar automašīnām nepārvietojas.
0
eva_o 03.03.2011. 16.54
Skatos, ka komentāros lielas bažas par “noslēpumu” noplūdi, par apzinātu šmaukšanos u.tt. Kaut kāda purva dvaka nez no kurienes plūst… Nu, nav cilvēku vairākumam motivācijas krāpties, zagt un viltot informāciju. Tā vairāk tāda pusaudžu izprieca, lai pievērstu sev uzmanību… Nevar dzīvē gūt panākumus ar tādiem uzstādījumiem un priekšstatiem par pasauli! Par skaitīšanu internetā: pirmajā dienā neregistrējos, jo atturēja runas par burzmu un mājas lapas “uzkāršanos”. Tagad vairs neredzu tik lielu jēgu, jo, cik saprotu, nevaru registrēt savus vecākus, kuri dzīvo citur un kuriem nav e-bankas. Nāksies tiem skaitītājiem staigāt un cīnīties ar durvju kodiem… :(
0
Pauls Bankovskis 03.03.2011. 16.26
Lielbritānijā tagad martā arī būs tautas skaitīšana. Tur visiem uz mājām piegādāja unikālu kodu, ar kuru identificēties internetā. Latvijā šādam veidam neuzticētos, bet to minu kā piemēru.
Bet Latvijā noteitki ir vairāk kā miljons internetbanku lietotāji, kuri dienu dienā izprot internetbanku drošību. Lietojam šo autentifikācijas veidu.
1
janis_novicans > Pauls Bankovskis 04.03.2011. 09.24
Man ar vakar ienāca prātā, kāpēc cilvēkiem nevarētu uz 1 reizi piešķirt to elektronisko parakstu, kuru te LVRTC izstrādājis, un katrs vienā Dieva mierā to aptauju aizpilda. Izmaksas par vienu x laikam bija 0.69 Ls.
0
Edzs 03.03.2011. 13.17
_…Interneta asociācijas priekšsēdētājs sacīja, ka pieņemams ir internetbankas vai elektroniskais paraksts…_
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Cilveki esiet modri (J.Fuchiks).
tagad tautas skaititaji grib izvilkt no mums bankas kontu numurus un paroles.
1
Pauls Bankovskis > Edzs 03.03.2011. 16.30
TanteSidra, ar interneta banku autentificējoties, CSP netiek ne pie konta numuriem, ne pie parolēm jo autentificēšanu veic banka, nevis CSP. Banka nodod CSP datus, ka Jānis Bērziņš, personas kods xxxxx-yyyyy ir veiksmīgi autentificējies. (CSP nemaz nevarētu pārbaudīt vai paroles ir pareizas!)
0
pilnīgi siha! 03.03.2011. 12.42
Sacelts baigais ļembasts par datu drošību, bet par pašu skaitīšanas tehnoloģiju neviens nerunā. Kad aizpildīju savu anketu, atklājās, ka visi dati, kurus valsts vēlas par mani uzzināt, tai jau ir zināmi, izņemot tualetes esamību un profesiju, lai gan arī šiem datiem vajadzēja būt – acīmredzami sākotnējās datubankas izveidē izmantoti vismaz iedzīvotāju reģistra, VID un Zemesgrāmatas dati, kā arī, iespējams, dzīvokļu inventarizācijas dati. Tajā pašā laikā izpalika jebkādi jautājumi, kurus biju sagaidījis, piemēram, reliģiskā piederība, par ko valsts reģistros informācija nav pieejam.
Tas tikai apliecina, ka izmantot 20.gadsimta pirmās puses anketēšanas metodes ir pilnīga nejēdzība. Ieguldot izšķiesto naudu esošo reģistru sakārtošanā un savstarpējā sajūgšanā, tiktu iegūti daudz precīzāks datu apkopojums.
1
janis_novicans > pilnīgi siha! 04.03.2011. 09.20
Pilnīgi piekrītu, nevienu neinteresē cilvēku valodu zināšanas, izņemot latgaļu. Nekādu jautājumu par kaut kādu prasmju vai zināšanu esamību, kas iegūtas pašmācības vai tml. ceļā. Tāda plika aptauja, un tie, kas nav aizpildījuši, satraucas par sensitīviem datiem, kurus nu izlabos kāds. Švaki.
0
mxblack 03.03.2011. 12.23
Ir taču skaidrs ka internets šeit ir ļoti izplatīts un cilvēki labprāt to izmantotu daudz plašāk, tikai šeit atkal nav valdības atbalsta. Tas parādīsies tad, kad birokrātija izdomās to padarīt labi dārgu, lai atkal varētu ievākt labi lielu ražu sev, kā Latvenergo. Mūsu valdība šeit nedarbojas vienkārso iedzīvotāju interesēs, bet gan bagāto mafijas interesēs un palīdz mūs arvien padarīt nabagākus par labu lielajiem blēžiem.
0
vupats 03.03.2011. 12.03
Starp citu, kāpēc man uz datora ir jābūt instalētai tikai Operas, Mozillas vai Explorer jaunākajām versijām, lai varētu piereģistrēties?
Interneta versijas taisītāji, bez asošā “cauruma” ir absolūti nejēgas!!!!!!!!!!!!!!
0
vērtīgs relikts 03.03.2011. 11.50
Kāds iemesls bija šādas kļūdas pieļaušanai:
– pierādīt, ka Latvijā nevar pāriet uz elektronisko balsošanu vēlēšanās ?
– nepareizi organizēts IT speciālistu konkurss un IT sistēmu analītiķa neesamība;tātad CSP atbildība;
– radīt iespēju, lai kļūdas nepamanīšanas gadījumā, varētu datus atkoriģēt kā vajag ?
– vai tas, ka pirmajā dienā sistēma uzkārās un milzu skaits centās piereģistrēties tieši ar pasēm, bez bankas paroles aktivizācijas , neko nenozīmē ? Varbūt ka tam ir tiešs sakars ar ēnu ekonomiku, jo cilvēki, kas saņem aplokšņu algas, parasti to nedara caur banku kontiem un nevēlas arī savā mājā sagaidīt tautas skaitītājus ?
Jautājumu sarakstu drīkst papildināt, jo galu galā 100 pingvīni var uzdot tik daudz jautājumus, ka 10 gudrie nespēs atbildēt…
3
mxblack > vērtīgs relikts 03.03.2011. 12.12
karmenab. Piekrītu ka jau pēc tās sistēmas “uzkāršanās” vajadzēja saprast ka to ir sastādījuši viszemākā līmeņa programētāji, kuri nav spējīgi radīt jebko nopietnu un drošu, pie kam es neticu ka viņi tika atalgoti pēc paveiktā kvalitātes, bet gan pēc visaugstākajiem standartiem. Var jau būt ka šis “bardak” tika radīts ar nolūku izpalīdzēt mafijai paplašināt ēnu mekonomikas drošību valstī. Butībā šeit jau arī visa Saeima strādā lai apkalpotu ēnu ekonomiku un visu to milzīgo blēžu varzu. Ne velti neviens pat īpaši nemēģina šeit atgūt lielo parādnieku nenomaksātos milijardus nodokļos, bet arvien vairāk tos uzkrauj mazajam sīkajam un neaizsargātajam pelnītājam.
0
kkristaps > vērtīgs relikts 04.03.2011. 07.13
Vai Tu nevarētu mazliet izvērstāk paskaidrot, kādā veidā “šeit” tiek apkalpota ēnu ekonomika??? Pat tādā visai mazticamā gadījumā, ja kāds uzzinātu Tavu pases numuru un personas kodu un anketā ierakstītu, ka Tev dzīvoklī ir sausā tualete vai Tu mājās ikdienā lieto papuasu valodu, es nesaprotu, kā notiktu ēnu ekonomikas apkalpošana. Bļaut bļaušanas pēc nav produktīva nodarbe, man domāt, bet var jau būt, ka es kļūdos un šī bļaušana Tev rada piepildītas dzīves sajūtu.
0
vērtīgs relikts > vērtīgs relikts 05.03.2011. 09.22
ABC- par ēnu ekonomiku es rakstīju ne jau no datu apkopotāju un varbūtēju informācijas izmantotāju viedokļa.
Vienkārši mēģināju izprast, kas tie par cilvēkiem, kas lieto datoru, bet nelieto internetbankas un ir tik nenopietni, lai kaut kur reģistrētos ar savu pasi un personas kodu. Pie tam, cenšoties to lielā steigā izdarīt pašā pirmajā skaitīšanas dienā.
Tam taču varētu būt kāds pamatojums, ne tikai civēcīgs naivums.
Man, varbūt nepamatoti, liekas, ka apkārt ir saprātīgi domājošas radības.
0
mxblack 03.03.2011. 11.38
Visa šī jezga tikai liecina par to ka valsts struktūrās strādā ļoti vāji IT speciālisti. Es nedomāju ka tam iemesls būtu zemas algas, bet gan zemais uzstādījumu līmenis un valsts aparāta korumpētība. Te liekas notiek tas pats kas ir noticis KNABā, Satversmes Tiesā, prokuratūrā, tagad draud notikt Tiesībsarga kantorī un visur citur, kur Saiema iebalso darbiniekus ar to “brīvo balsojumu” kad var balsot par samaksu. Naudasmaisiem sazagtās naudas pietiek lai šādi nopirktu šo valsti ar visām tās parpalām un institūcijām un to mēs tagad piedzīvojam sistemātiski.
2
andrisskrastins > mxblack 03.03.2011. 11.48
Man gan šķiet, ka šis lēmums ir pieņemts augstākā līmenī un ir fundamentāli izšķirošs. Izrādās, ka Lietuvā šādu sistēmu izmantoja un tur skandāls neradās (iespējams, lietuvieši ir vēl ‘vēsāki’ par latviešiem un ir tuvāki igauņiem :)). Bet ja nopietni, ja neatļautu ar pases datiem autorizēties, reģistrētos labi ja 20 – 30 tūkstoši. Bet tā bija jādara, jo Latvijā pret pases datiem diemžēl izturas ļoti nevērīgi.
0
mxblack > mxblack 03.03.2011. 12.01
pecisk. Es piekrītu ka šādi blēžiem tika radīta lieliska “datubanka” lai varētu ar svešu vārdu darīt jebko. Pietiek zināt vārdu, uzvārdu, personas kodu un visi pārējie dati jau ir kā uz delnas. Bet personas kodu šeit esam spiesti lietot ļoti plaši visās jomās, to kopā ar vārdu un uzvārdu zina tūkstošiem personu. Bet nopirkt jauno e-parakstu vēl neesam pieraduši un vecais e-paraksts ir tikai pliks paraksts, nekas vairāk, bez personu apliecinoša dokumenta statusa to uzrādot. Faktiski visas šīs ačgārnības manuprāt tiek radītas speciāli, lai varētu valstī atstāt un uzturēt kuplu birokrātiju, kad par katru burtu katrā dokumentā atbild atsevišķa persona, bet par dokumentu kopumā neatbild neviens. Mums Igauņu pieredze nav derīga, jo tad daudzi bagātīgi atalgotie slamsti arī šeit paliktu bez darba.
0
Rudīte Bite 03.03.2011. 11.31
Skaidrs, ka aktivitāte samazinās. Tantei uz lauku bibliotēku ar pasi aiziet daudz vieglāk, bet tagad tur pieskaitīties vairs nevar, nav internetbankas, kur nu vēl e-paraksta.
Lietuvā gan ir atļauts pieskaitīties ar vārdu, uzvārdu, personas kodu un pases datiem.
2
Irena Cirule > Rudīte Bite 04.03.2011. 11.47
Tantei laukos, kam nav ne interneta, ne internata banku, vēl vieglāk būtu nekur neiet un sagaidīt mājās skaitītāju, kas gan pats atnāks, gan visu viņas vietā ievadīs datorā :)
Visas e-sistēmas pārsvarā ir paredzētas tiem, kas ar internetu ir uz tu. Tiem parasti ir internetbanka, valsts iestādēs strādājošajiem arī bezmaksas e-paraksts
0
Rudīte Bite > Rudīte Bite 04.03.2011. 21.23
Tante laukos varbūt vispār nevēlas durvis vērt vaļā svešiniekiem, degpunktā saskatījusies. Arī cilvēkiem, kuri ar internetu nav uz Tu, jādod iespēja to izmantot ;)
P.S. Starp citu, valsts iestādēs strādājošajiem bezmaksas e-paraksts izbeidzās 2010.gadā. Jaunu vairāk nedod ;)
0
disassociative 03.03.2011. 11.30
A kāpēc pašiem šādu sistēmu bija jāmēģina veidot? Vai tad Latvija ir vienīgā valsts, kurā notiek tautas skaitīšana? Daudz drošāk būtu bijis iepirkt no Igaunijas ar visu ieviešanu. Būtu ij lētāk, ij stabilāk, ij drošāk. Šobrīd jau ir skandāls ar caurumaino VID EDS, tagad ar tikpat tehnoloģiski nedrošo tautas skaitīšanas sistēmu. Nu un pēc tam būs nulles deklarācijas, kas būs daudz bīstamāka un vēl nedrošāka?
4
piziks > disassociative 03.03.2011. 11.34
Pirkt no igauņiem tādu sistēmu? :) … Tas bāleliņiem ar pārspīlētu pašapziņu ir pazemojoši. Tāpat kā FM nodokļu izstrādē — sekot Lietuvas un Iagunijas piemēriem autolietotāju apkraušanā ar loģiskākiem nodokļiem un nodevām… :)
0
Una Grinberga > disassociative 03.03.2011. 11.36
Vispār daudzkur Latvija, Lietuva un Igaunija varētu kopīgi veidot dažādus IT risinājumus – ietaupītos līdzekļi un visticamāk arī būtu profesionālāk!
0
gintssakne32 > disassociative 03.03.2011. 15.48
Pirkt no igauņiem? Tikai ko? Igaunijā tautas skaitīšana notiks 2012.gada sākumā :) http://www.stat.ee/51994
0
Irena Cirule > disassociative 04.03.2011. 11.32
Kā igauņi skaitījās 2002. g.? Ja jau nākamā skaitīšanās viņiem ir 2012., tātad iepriekšējā ir bijusi 2002.?
0
Una Grinberga 03.03.2011. 11.25
Tā ir absolūta CSP nekompetence un izgāšanās. Ja gada laikā nav iespējams izstrādāt risinājumu, kas būtu plaši pieejams un lētāks, tad atbildīgajām amatpersonām ir jāatvadās no siltajām vietiņām un jāatbild tiesas priekšā par valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Tā pat arī atbildību jāuzņemās LVRTC, kas ir izstrādājis MAKSAS e-parakstu un nenodrošina plašu pielietojamību. Atvainojiet, bet, izmantojot banku izstrādātās autorizēšanās sistēmas, tas norāda uz valsts arhaismu attīstībā.
6
andrisskrastins > Una Grinberga 03.03.2011. 11.43
Tā ir izgāšanās, bet ne tāda kā to pasniedz. CSP vajadzēja skaidri un gaiši pateikt – ar pasēm autorizēties nevar, risks pārāk liels. Zaudētu lielāko daļu cilvēku, kas tagad autorizējušies, bet tāda ir šī brīža realitāte attiecībā uz e-pārvaldi. Ļoti maz cilvēkiem ir interneta bankas, vēl mazāk – e-paraksti. Bet citi veidi kā normāli autorizēt cilvēkus lai patiešām pārbaudītu viņu esamību ir maz.
Kāmēr būs tāds datoru analfabētisms, būs grūti izmantot modernās tehnoloģijas valsts pārvaldes izmaksu samazināšanai Latvijā.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 03.03.2011. 12.02
Ir dažādi alternatīvi risinājumi:
1. Katrai mājsaimniecībai tika izsūtīta vēstule. Kādēļ netika piemēram sadrukātas randomā saģenerētas paroles, ar kurām var autorizēties konkrētās mājsaimniecības locekļi? Tā būtu reāla alternatīva piem. pases datiem. OK, ne visi dzīvo tur, kur pienāk vēstule, vai ir kādi, kas plēš svešas vēstules, vai pastnieki, kas izmet tās ārā, bet tie nav globāli riski.
2. Vēl varētu sūtīt paroles ar mobilo operatoru starpniecību, nosūtot sms, jo mobilo operatoriem ir pieejami personas kodi!
utt. Tā varētu ģenerēt dažādus risinājumus, kuros var izmantot plaši pielietotus rīkus.
0
Juris Millers > Una Grinberga 03.03.2011. 12.07
Principā piekrītu – vēstuļu nosūtīšana ar parolēm varētu būt pietiekami droša šajā gadījumā un arī izmaksātu mazak nekā cilvekam uz turieni aiziet, plus vēl izreklamētu pasu iespēju ta izdarīt. Vēlēšanās gan to nevarētu izmantot – pārāk liels vēstuļu pārtveršanas risks.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 03.03.2011. 12.13
Vēlēšanas bez droša e-paraksta nevar rīkot! Ja nemaldos, tad esošais e-paraksts nav drošs, jo dati glabājas uz serveriem un, tos uzlaužot, informāciju var nozag.
0
mxblack > Una Grinberga 03.03.2011. 12.18
aigarius? Nu bet kā ir ar jaunā e-paraksta izmantošanu šādos gadījumos? Es gan nesmu mēģinājis to iegādāties. Tie santīmi manuprāt šodien ir niecīga nauda, vienīgi tā ķēpa kamēr to parakstu nopērk. Vienam gadījumam arī liekas ka tas būtu pārak sarežģīti.
0
modriss > Una Grinberga 03.03.2011. 15.08
->Nasing spešal, Aigarius
Kļūdāties cienītie – paroles nosūtīšana pa pastu tādā veidā kā tika piesūtīta informācija būtu tikai vēl viena jauna riska radīšana. Vai Jūs vēlētos saņemt internetbankas kodu karti vienkāršā aploksnē pa pastu? :)
0
JanisErts 03.03.2011. 11.25
Nu to, ka aktivitāte samazināsies jau nu varēja paredzēt. Saskaitījās un viss, otreiz jau vairs neskaitīsies. Nav jau nekāds sociālais tīkls vai interneta portāls, kur tu nāc atpakaļ un vēl kaut ko iekomentē.
Normālā gadījumā (ja nebūtu tehnisku problēmu) pieļauju, ka 1. dienā saskaitītos 80% gribētāji, pārējās 9 dienās atlikušie 20%.
0
piziks 03.03.2011. 11.23
Loģiski: ja valstij neŗupam mēs, na-a-afig mums tādas valsts vajadzības. Nevienas pazīmes, ka FM VID EDS caurumā kāds būtu kaut ko iemācījies. :)
0