Rīgas kinoteātros nebija pieņemts slepkavot
Par ko?
Tas varētu būt viens no pirmajiem, ja ne pats pirmais jautājums, izdzirdot ziņās, ka Rīgas centra kinoteātrī pēc seansa beigām viens skatītājs nošāvis otru. Turpat zālē, klātesot lieciniekiem. Ar četriem šāvieniem krūtīs. Četrpadsmit gadus vecās meitas acu priekšā. Varēja šaut arī galvā – būtu vēl drošāk. Kaut ko citu viņš vēl nepaguva pasākt – citi zāli vēl neatstājušie kino apmeklētāji nogāza šāvēju zemē un noturēja, līdz ieradās policija.
Aizturētajam nozīmēta tiesu psihiatriskā ekspertīze. Viņš atsakās atbildēt uz jautājumiem, un likums paredz šādu iespēju. Latvijā cilvēkus nošauj reti. Stipri reti, un nenāk prātā gadījums, kad rastos neskaidrība ar motivāciju. Visbiežāk tas saistīts ar mantkārību. Šim gadījumam motivācija vēl jānoskaidro.
Doktorants aizstāvēja ideju, ka privātpersonām aizsardzības nolūkā jāatļauj iegādāties automātiskos šaujamieročus un nav jāuzliek par pienākumu aizsargājoties censties minimāli kaitēt uzbrucējam.
Pasaulē šādas šķietami nemotivētas slepkavības tik fiksētas laiku pa laikam. Pirms dažiem gadiem Amerikas policija vairāk nekā nedēļu nevarēja tikt uz pēdām kādam patēvam un viņa vidusskolas vecuma audžudēlam, kas degvielas uzpildes stacijās "medīja" automašīnu pasažierus. Ģeogrāfiski tuvāki piemēri: tepat Somijā un bijušajā Austrumvācijā savās bijušajās (un tā arī neabsolvētajās!) skolās "viesizrādēs" ieradās ar šaujamieročiem bruņoti nerealizējušies absolventi. Lija asinis. Tikai ar Rīgā notikušo tiešu paralēļu nav – visi minētie slepkavas bija vairāk vai mazāk "no dzīves izstumtie". To nu galīgi nevar teikt par Rīgas kinoteātra traģēdijā iesaistītajiem: upuris bija augsta bankas "Citadele" amatpersona, četru bērnu tēvs, bet viņa nāves vaininieks Latvijas Universitātes (LU) doktorants. Neviens no viņiem nav ietilpināms dzīves pabērnu kategorijā. Doktorants aizstāvēja ideju, ka privātpersonām aizsardzības nolūkā jāatļauj iegādāties automātiskos šaujamieročus un nav jāuzliek par pienākumu aizsargājoties censties minimāli kaitēt uzbrucējam.
Ja šī plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija atbilst patiesībai, prakse atspoguļojusi teoriju. Šķiet, nelaiķim Marksam pieder atziņa, ka bez revolucionārās teorijas nav revolucionārās prakses. Doktoranta "stroķis" nebūt nebija nelegāls, nelikumīgi iegādāts vai atrasts un nenodots policijai. Papīri kārtībā – tāpat, kā uz vēl diviem citiem viņa rīcībā (īpašumā?) esošiem šaujamieročiem. Kā tuva nullei skatāma iespējamība, ka topošais zinātnieks apmeklēja kinoteātri nolūkā iedzīvoties sadzīviskā konfliktā un likt lietā savus teorētiskos pārspriedumus. Daudz ticamāk, ka izšķirošo vārdu teica viņas majestāte Nejaušība. Sēdēja doktorants savā biļetē norādītajā vienā, trokšņaini skramšķināja popkornu, neskopojās ar replikām, saņēma aizrādījumus netraucēt skatīties. Tāda "iejaukšanās privātajā dzīvē", dabiski garastāvokli neuzlabo. Seanss beidzās, un izrādījās, ka viens no "pāridarītājiem" atrodas dažas rindas augstāk. Visticamāk, ka kaut kāda vārdu apmaiņa notika. Tā gadās, un ne jau tikai kinoteātros vien. Tikai spēcīgākais arguments izrādījās četri baņķiera krūšu kurvī raidīti šāvieni, kuru rezultāts – cilvēka nāve.
Izmeklēšana parādīs ciktāl atbilst un vai vispār atbilst patiesībai aizturētā advokātu Viļa Sruoģa un Andreja Voroncova paziņojumā presei teiktais, ka "aizturētā persona kļuvusi par neitralizētā uzbrucēja nemotivētas agresijas upuri (..) legāli iegādātais šaujamierocis tika lietots, ievērojot visas likuma prasības, lai atvairītu uzbrukumu, kurš reāli apdraudēja aizturētās personas veselību un dzīvību." Smagi un apbrīnojami pašpārliecināti teikts. Lai "atvairītu uzbrukumu" (piebildīsim – ja tāds vispār bija!) būtu pieticis ar vienu šāvienu kājā vai plecā. Ļoti maz ticams, ka 42 gadus vecs cilvēks ar stāvokli sabiedrība, turklāt pusauga meitas klātbūtnē, sadzīviska ķīviņa dēl alktu apdraudēt "aizturētās personas veselību un dzīvību". Gan jau izmeklēšana tiks skaidrībā.
Jau minējām, ka darbiņš gaida. Bet pārdomām derētu pievērsties cilvēkiem, ar kuriem mūsu doktorants ielaidās teorētiskā pārrunās – par to, kas ir, un kas nav atļauts cilvēkam. Traģēdiju, iespējams varēja arī novērst. Pirms pāris gadiem ASV kādā kara bāzē uz dienesta biedriem uguni atklāja medicīnas dienesta majors. Nepilns desmits bojāgājušo. Tikai pēc tam dienesta biedri sāka atcerēties, ka šis palestīniešu izcelsmes amerikānis mēdzis izcelties ar "priekšlasījumiem", ka pasaulei jādzīvo saskaņā ar šariāta likumiem.
Komentāri (28)
silvija_vitina 22.02.2011. 12.56
Starp citu ne mazāk interesanti būtu papētīt ne tikai Zikova rīcības motīvus, bet gan viņa advokātu darba stilu. Vai advokāts, kas tik prastā veidā mēģina veidot pretuzbrukumu, atbilst “labai praksei”? Kā ar mundiera godu?
0
mary75 22.02.2011. 14.05
Ja šitas “docents” nedabūs mūža ieslodzījumu, tad Latvijā tiesu sistēma nav.
Te nekādi vainu mīkstinoši apstākļi būt nevar, drīzāk, pastiprinoši.
0
andris902 22.02.2011. 14.46
…vakar bija pārsteidzoši klausīties psiholoģes skaidrojumu un motivācijas meklējumus notikušajam…tas jau bija daudz bīstamāk!…paziņojot, ka slepkava tā rīkojas, jo dzīves smagā nasta radījusi stresa situāciju un šis bijis pēdējais piliens… tiek attaisnota nepamatota agresija…un kāpēc gan, lai nebūtu sekotāju?…tam, kuram ierocis – vieglāk atbrīvot negatīvo enerģiju?…kāpēc netika runāts par bojāgājušā rīcību?…par elementāras cieņas pret apkārtējiem – nepieciešamību?…dīvains sižets un dīvaina psiholoģe….
6
+2
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@m_18 > andris902 22.02.2011. 16.31
Es neuztvēru psiholoģes skaidrojumu kā attaisnojumu, bet gan kā izskaidrojumu. Ļoti labi izskaidroja.
Te drīzāk būtu jādomā, kā radīt tādu sabiedrību (vai vismaz uz to pusi), lai mazinātu ne tikai jebkuras agresijas izpausmes, bet kur cilvēki spētu apzināties spriedzi sevī un ko ar to darīt, lai tā neizpaustos šādā traģēdijā.
0
piziks > andris902 22.02.2011. 17.38
Nebrīnīšos, ja Ināru Vārpu Z|ikova advokāti tiesā iesauks vai vismaz piesauks.
0
IneseT > andris902 22.02.2011. 17.37
kas zin, cik no psiholoģes sarunātā ‘ūdens’ iekļuva sižetā, pēc visuvarenā režisora īsināšanas. šķiet , tas sižets bij LNT. galvenais mesidžs, as jāraida ‘nenosvērtajiem prātiem’ bij – valstī visi tik tālu novesti, bliež jau kino. priecājaties, ka jums nav tik daudz naudas, ka varētu atlauties kino apmeklēt.
bet man jau tas psiho štellītes vairāk kā tāda runāšana par šodien piedzīvoto negaisu laikaziņās, kautgan vakar neko tādu neteica… postfactum jau visi gudri, sk. Askolda citātu par palestīņu izcelsmes kareivi-killeru…
0
IneseT > andris902 22.02.2011. 16.57
normāls psiholoģes skaidrojums. tas var notikt ar jebkuru no mums, jautājums tikai kurā brīdi. un vai mums ir pieejams stroķis. esi redzējusi šo izcilo trilleri ar Maiklu Duglasu? http://www.imdb.com/title/tt0106856/
un parasti šādi nojūdzas tie, kas neļauj savām dusmām izpausties kādā sabiedrībai nekaitīgā veidā. izbļaujies spilvenā vai mežā, paspārdi bumbu vai nopeldi baseinu, galu galā portālu komentāri lieliski noder!
Citadeles kino gadījums izceļas ar to, ka varmāka jau agrāk devis signālus par ieroču nozīmi viņa dzīvē…
0
andris902 > andris902 22.02.2011. 17.21
…Skepse…didaktiski viss ir pareizi!…principi, to saikne, mijiedarbība un realizācija…un tomēr!…gudrs psihologs saprot arī vārda pielietojuma spēku un jēgu…šobrīd sabiedrība ir nomākta un jebkuram tas kauss var būt pārpildīts…paužot attieksmi, ka aizturētu emociju realizācija var būt arī šāda…tā ir neapdomīga spēlēšanās ar uguni!…Tevis pieminētie piemēri gudra psihologa sniegumā – būtu perfekti un nenovērtējami…vakardienas sižets nenosvērtiem prātiem neko labu nedeva…
0
raimonds_bossltd > andris902 22.02.2011. 19.24
to Marika Ieva
Loti labi izskaidroja. Vēl atliek pamatot prasību nogalinātā radiniekiem apmaksāt par izlietotām patronām un kompensēt cietušam Koļam psihiskās traumas radītās sekas.
0