Trešdaļa vecāko klašu audzēkņi plāno studēt sociālās zinātnes
Neraugoties uz nerimstošajiem aicinājumiem studēt eksaktās zinātnes, gandrīz trešdaļa vecāko klašu skolēnu tomēr plāno izvēlēties studijas sociālajās zinātnēs, un katrs ceturtais gatavs doties prom no Latvijas, ja nevarētu atrast labu darbu. Par to liecina biedrības "Iespējamā misija" kopā ar Draugiem.lv un "Hauska&Parnter" veiktā aptauja par jauniešu mācīšanās motivāciju un vērtībām, trešdien raksta "Latvijas Avīze".
Dabas zinātnes gribētu studēt 15% jauniešu, 6% plāno mācīties veselības, izglītības un humanitārās zinātnes. Vairāk nekā puse jeb 56% jauniešu atzīst, ka nevēlas studēt dabaszinības, jo tās esot pārāk sarežģītas, savukārt 36% domā, ka šīs studijas paredzētas tikai pašiem gudrākajiem. Savukārt katrs sestais no aptaujātajiem pēc skolas beigšanas vispār neplāno turpināt izglītošanos.
Izvēloties darba vietu, 74% jauniešu atbildēja, ka svarīga laba alga, 42% uzsvēra izaugsmes iespējas. Tikai 1% jauniešu, ja nevarētu atrast darbu savā specialitātē, būtu gatavi ilgstoši saņemt pabalstus un gaidīt labu darba piedāvājumu. Turpretī katrs ceturtais dotos projām no Latvijas un 29% aptaujāto bezdarba laiku izmantotu sevis pilnveidošanai.
Jauniešiem skolā vislabāk patīk sporta stundas, ko atzina 23% aptaujāto, un svešvalodu nodarbības, kas tīkamākās ir 14%. Dzimtās valodas stundas iecienītākās ir 9% skolēnu. Bioloģija un ķīmija ir nemīlētākie priekšmeti skolās – par iecienītākajiem tos atzīst tikai katrs trešais.
Savukārt jauniešu nosauktais pedagogiem nepieciešamo īpašību tops ir mūsdienīgums, ieinteresētība, enerģiskums un vienkāršība. 57% jauniešu uzsver, ka papildus par stundās runāto viņi interesējas tad, ja apgūstamā tēma ir sasaistīta ar ikdienas dzīvi, un katram ceturtajam stimuls papildus interesēties par mācību vielu ir iespēja saņemt augstāku atzīmi.
Piektdaļa jauniešu uzskata, ka nākotnē visienesīgākā profesija būs ārsts, labi pelnīs arī uzņēmumu vadītāji un juristi. Skolotājiem labu algu viņi neparedz.
Uz līdzīgiem jautājumiem atbildot jauniešiem, kuri "Iespējamās misijas" programmā patlaban strādā skolās, atbildes krietni atšķīrās. Jaunie "Iespējamās misijas" pedagogi kā galvenos kritērijus savai nākamajai darbavietai izvirza izaugsmes iespējas un iespēju līdztekus darbam turpināt mācības. Turklāt viņi vēlētos strādāt ietekmīgos amatos vai profesijās.
Pētījumā aptaujāti 1007 jaunieši vecumā no 14 līdz 18 gadiem.
Otrdien visā Latvijā 386 uzņēmumos un valsts iestādēs rit Ēnu diena, dalībai kurā pieteikušies 12 tūkstoši jauniešu, vēsta aģentūra BNS, atsaucoties uz šī pasākuma organizatora "Junior Achievement – Latvija" datiem. Vairākums jauniešu pieteikušies ''ēnot'' uzņēmējus un dažādu nozaru profesionāļus, lai arī iepriekš populārāki bija politiķi un valsts sektora darbinieki.
Komentāri (38)
daina_tabuna 16.02.2011. 09.43
…Bioloģija un ķīmija ir nemīlētākie priekšmeti skolās – par iecienītākajiem tos atzīst tikai katrs trešais…
Droši vien bija domāts “trīs no simta”, nevis “katrs trešais”. Katrs trešais ir 33,3% un tas bioloģiju un ķīmiju padarītu par mīlētākajiem priekšmetiem :-)
Bet kopumā- nekā pārsteidzoša. Tā tas arī nākotnē, kamēr turpinās slēgt profesionālās tehniskās skolas. Ja cilvēku neizdodas jau 8.- 9. klasē ieintersēt par eksaktajām zinātnēm, tad vidusskolā šo vēlmi radīt ir neiespējami. Profenes/ tehnikumi ir vienīgie, kas situāciju var glābt. Tikai tad tur ir jāuzlabo vispārīgo priekšmetu mācīšanas kvalitāte, lai šīs skolas pabeidzot uzreiz vai pēc 5- 10 gadiem varētu turpināt studijas augstskolās.
0
bekijja 16.02.2011. 18.11
Diez vai kāds vispār spēj pateikt, cik pasaulē vajadzīgi zinātnieki, fiziķi un ķīmiķi, un cik – vienkārši labi cilvēki? Izglītības sistēmas uzdevums ir pamanīt, atraisīt un attīstīt katra bērna īpašo talantu. Ja līdz augstskolai šis talants ir atrasts, tad tajā brīdī cilvēks jau pats labāk zinās, ko tālāk darīt un ko tālāk studēt. Kurš ir izdomājis, ka Latvijai vajag vairāk ķīmiķus, fiziķus vai biologus? Kas tas par pašmērķi? Kur viņus liks?
Bet nu raksts ir par to, ka bērni grib braukt projām. Ja mācīties, lai pēc tam atgrieztos atpakaļ Latvijā, lieliski. Atgriezīsies izglītoti un cels jaunu Latviju. Ja kādu strauc, ka negrib mācīties Latvijā, tad lai IZM noskaidro, kāpēc negrib, un kaut ko dara lietas labā.
Kas attiecas uz Ķīpa norādi, ka aizbraukšana ir dabiskā atlase. Iespējams. Tikai ar piebildi, ka aizbrauc arī tie uzņēmīgākie, tie, kas nebaidās pārmaiņu, un arvien biežāk – tie, kas spēj konkurēt globālā mērogā. Un ja tas kādu satrauc, tad šo problēmu pirms kāda laika analizēja VVF izveidota darba grupa. Tur bija secinājumi un bija ieteikumi, bet, šķiet, tā arī nekas tālāk nav noticis. Ja nu vien Zatlera iniciatīva par dubultpilsonību. Tā nu ļaudis turpina braukt projām…
2
Marta Zariņa > bekijja 17.02.2011. 01.21
Es tomēr gribētu norādīt, ka komentārā pieminētais pašmērķis man šķiet visai sakarīgs – Inženierzinātnes un Dabas zinātnes sastāda ievērojamu daļu no iespējamajiem studiju virzieniem. Fakts, ka tās studēt izvēlas relatīvi mazs skolu beidzēju skaits ir indikators tam, ka šīs zinātnes tiek uzskatītas a) par garlaicīgām, b) par pārāk sarežģītām. Abi šie uzskati, manuprāt ir maldīgi.
Kādēļ valstij izdevīgi eksakto un inženierzinātņu beidzēji? Normālā valstī veidotos tehnoloģiju un zinātnes centri, kas vairums gadījumu dod ievērojamu pienesumu valsts IKP.
>>Diez vai kāds vispār spēj pateikt, cik pasaulē vajadzīgi zinātnieki, fiziķi un ķīmiķi, un cik – vienkārši labi cilvēki?
Šis man šķiet diezgan populistiski. Ko Tu saproti ar labu cilvēku? Tā nav nedz specialitāte nedz izglītība. Tas, manuprāt nav viss skolas, bet gan ģimenes uzdevums.
0
bekijja > bekijja 17.02.2011. 02.10
Par pirmo – piekrītu. Atsauce uz “pašmērķi” ir tāpēc, ka pēdējā laikā publiskajās diskusijās dominē viedoklis, ka Latviju var glābt tikai un vienīgi lielāks eksakto studiju beidzēju skaits. Kas tā nav.
Par ne-izvēles iemesliem piekrītu un kā reize uz to ir vērsta piebilde par skolu lomu. Jo laba cilvēka uzaudzināšana ir visas sabiedrības uzdevums – valstij ir jārada apstākļi, lai tāds cilvēks varētu izaugt ģimenē un attīstīties skolā. Un labs cilvēks ir ikviens, kas ar aizrautību un prieku seko savam aicinājumam, lai vai kāds tas būtu. Tā ka pirms-skolas un skolas svarīgākais uzdevums ir strādāt ar katru bērnu pēc iespējas individuālāk. Tad arī varēs pamanīt, kas tieši katru interesē un pievērst uzmanību konkrētā talanta, zināšanu un iemaņu attīstīšanai, nevis visus dresēs pēc vienas programmas. Un, protams, ka bērnu vidū ir gan topošie IT speciālisti, gan matemātiķi, gan fiziķi, ķīmiķi, dakteri, inženieri utt. Un ir svarīgi interesi par šiem priekšmetiem noturēt un mācīšanās procesu padarīt “negarlaicīgu” un “nesarežģītu”.
Par tiem zinātnes centriem – lai tādi veidotos, ir nepieciešama zināma kritiskā masa. Cik man zināms, zinātnes infrastruktūru Eiropā ir plānots attīstīt ES mērogā. Cik lielas ir iespējas, ka Latvijā varētu tikt izveidots kaut viens no šādiem centriem, nav ne jausmas? Šķiet, bez Baltijas valstu vai Baltijas un Skandināvijas sadarbības Latvija maz ko var paveikt.
0
Kaspars Špūle 16.02.2011. 11.41
“Katrs ceturtais skolēns gatavs atstāt Latviju”
Katrs otrais bērnudārznieks grib būt brokeris!
0