Katrs ceturtais skolēns gatavs atstāt Latviju
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (38)
bekijja 17.02.2011. 00.30
Izrādās – igauņi latviešus labprāt aicina pie sevis! Pat piedāvā reģistrēties Igaunijā: http://www.presseurop.eu/en/content/article/505361-valka-valga-two-sides-story
0
bekijja 16.02.2011. 18.11
Diez vai kāds vispār spēj pateikt, cik pasaulē vajadzīgi zinātnieki, fiziķi un ķīmiķi, un cik – vienkārši labi cilvēki? Izglītības sistēmas uzdevums ir pamanīt, atraisīt un attīstīt katra bērna īpašo talantu. Ja līdz augstskolai šis talants ir atrasts, tad tajā brīdī cilvēks jau pats labāk zinās, ko tālāk darīt un ko tālāk studēt. Kurš ir izdomājis, ka Latvijai vajag vairāk ķīmiķus, fiziķus vai biologus? Kas tas par pašmērķi? Kur viņus liks?
Bet nu raksts ir par to, ka bērni grib braukt projām. Ja mācīties, lai pēc tam atgrieztos atpakaļ Latvijā, lieliski. Atgriezīsies izglītoti un cels jaunu Latviju. Ja kādu strauc, ka negrib mācīties Latvijā, tad lai IZM noskaidro, kāpēc negrib, un kaut ko dara lietas labā.
Kas attiecas uz Ķīpa norādi, ka aizbraukšana ir dabiskā atlase. Iespējams. Tikai ar piebildi, ka aizbrauc arī tie uzņēmīgākie, tie, kas nebaidās pārmaiņu, un arvien biežāk – tie, kas spēj konkurēt globālā mērogā. Un ja tas kādu satrauc, tad šo problēmu pirms kāda laika analizēja VVF izveidota darba grupa. Tur bija secinājumi un bija ieteikumi, bet, šķiet, tā arī nekas tālāk nav noticis. Ja nu vien Zatlera iniciatīva par dubultpilsonību. Tā nu ļaudis turpina braukt projām…
2
Marta Zariņa > bekijja 17.02.2011. 01.21
Es tomēr gribētu norādīt, ka komentārā pieminētais pašmērķis man šķiet visai sakarīgs – Inženierzinātnes un Dabas zinātnes sastāda ievērojamu daļu no iespējamajiem studiju virzieniem. Fakts, ka tās studēt izvēlas relatīvi mazs skolu beidzēju skaits ir indikators tam, ka šīs zinātnes tiek uzskatītas a) par garlaicīgām, b) par pārāk sarežģītām. Abi šie uzskati, manuprāt ir maldīgi.
Kādēļ valstij izdevīgi eksakto un inženierzinātņu beidzēji? Normālā valstī veidotos tehnoloģiju un zinātnes centri, kas vairums gadījumu dod ievērojamu pienesumu valsts IKP.
>>Diez vai kāds vispār spēj pateikt, cik pasaulē vajadzīgi zinātnieki, fiziķi un ķīmiķi, un cik – vienkārši labi cilvēki?
Šis man šķiet diezgan populistiski. Ko Tu saproti ar labu cilvēku? Tā nav nedz specialitāte nedz izglītība. Tas, manuprāt nav viss skolas, bet gan ģimenes uzdevums.
0
bekijja > bekijja 17.02.2011. 02.10
Par pirmo – piekrītu. Atsauce uz “pašmērķi” ir tāpēc, ka pēdējā laikā publiskajās diskusijās dominē viedoklis, ka Latviju var glābt tikai un vienīgi lielāks eksakto studiju beidzēju skaits. Kas tā nav.
Par ne-izvēles iemesliem piekrītu un kā reize uz to ir vērsta piebilde par skolu lomu. Jo laba cilvēka uzaudzināšana ir visas sabiedrības uzdevums – valstij ir jārada apstākļi, lai tāds cilvēks varētu izaugt ģimenē un attīstīties skolā. Un labs cilvēks ir ikviens, kas ar aizrautību un prieku seko savam aicinājumam, lai vai kāds tas būtu. Tā ka pirms-skolas un skolas svarīgākais uzdevums ir strādāt ar katru bērnu pēc iespējas individuālāk. Tad arī varēs pamanīt, kas tieši katru interesē un pievērst uzmanību konkrētā talanta, zināšanu un iemaņu attīstīšanai, nevis visus dresēs pēc vienas programmas. Un, protams, ka bērnu vidū ir gan topošie IT speciālisti, gan matemātiķi, gan fiziķi, ķīmiķi, dakteri, inženieri utt. Un ir svarīgi interesi par šiem priekšmetiem noturēt un mācīšanās procesu padarīt “negarlaicīgu” un “nesarežģītu”.
Par tiem zinātnes centriem – lai tādi veidotos, ir nepieciešama zināma kritiskā masa. Cik man zināms, zinātnes infrastruktūru Eiropā ir plānots attīstīt ES mērogā. Cik lielas ir iespējas, ka Latvijā varētu tikt izveidots kaut viens no šādiem centriem, nav ne jausmas? Šķiet, bez Baltijas valstu vai Baltijas un Skandināvijas sadarbības Latvija maz ko var paveikt.
0
www.vecamate.lv 16.02.2011. 17.44
Izglītība kā daļa no kopuma.Skatās tāds skolnieks uz skolotāju nošķiebtās tupelēs,skatās uz saviem vecākiem ar 2 augstākajām un bez darba,.. un ko domā? Pareizi- ja jau mācities,tad to vieglāko.. vai vēl labāks variants- pie pirmās iespējas tīties prom.Īpaši taču nevienu nekrata- ir tie bērni izglītoti,un vai viņi vispār ir.Ja neskaita lieklīgās pļāpas,neskaitāmās programmas ar koncepcijām, 20 gadu garumā izglītība bijusi vien biznesa niša- grāmatizdevējiem,seniliem rektoriem,visādu bezjēgas konceptu cepējiem .Naudiņš nāk kā pa reni.Ko vairāk vajag?
0
lebronj2356 16.02.2011. 12.47
Es teiktu, ka tas ir rezultāts sūdīgiem eksakto priekšmetu skolotājiem, jo tiem arī ir jāieinteresē par savu priekšmetu, ne vien jāizsaka nievas un sankcijas. Tehnisko priekšmetu mācīšana augstākajā līmenī arī ir ļoti novecojusi ar arhaiskām laboratorijām un vēl arhaiskākām iekārtām – novitāte ir ļoti zemā līmenī un nemainamies laikiem līdzi – un ja tā padomā, mums tak rūpniecība arī gaužām nožēlojamā līmenī, nav arī vīzijas kā to pataisīt spēcīgāku, kokus tikai eksportējam, apstrādes praktiski nav, ķīmiskā rūpniecība praktiski tikai farmācijā(kas piepalīdz kadru sagatavē RTU)…bēdīgi. Bet vadošajās aprindās dažādu eksakto ir pilns, kaut tur tiešī būtu nepieciešami humanitāro nozaru pārstāvji. Savukārt strādāt te nevēlās, jo nenormālās dārdzības dēļ spēj tikai eksistēt – ne savai mājvietai, ne transportam nesanāks, ja protams neesat ar eliti saistīts !
2
ilze_zagare > lebronj2356 16.02.2011. 13.14
Ivars: “fiziķus mācīt ir dārgi – viņiem vajadzīgas mēriekārtas. Labāk ekonomistus – viņiem pietiek ar rakstāmpiederumiem un noteikti nepieciešams papīrgrozs. Bet vēl labāk filozofus – viņiem arī papīrgrozu nevajag.”
0
lebronj2356 > lebronj2356 16.02.2011. 14.04
Ja skolā ir t.s. ”saimnieks” kuram rokas neaug no vienas vietas, tad arī iekārtu jautājumu var atrisināt bez milzu izdevumiem. Ir tāds veikals – skolu uzskaites līdzekļi, tur neesmu redzējis astronomiskus ciparus iekārtām, tā kā tā ir vienkārša ”atmazgāšanās” !
0
Juris Millers 16.02.2011. 12.42
Diezgan absurdi sanāk – 74% grib lielu algu, bet taja paša laikā 54% negrib mācīties eksaktās zinātnes jo tas esot par grūtu. Un tas neskatoties uz to, ka ar eksaktajām zināšanām ir visvieglāk dabūt lielu algu, jo ir vieglāk radīt lielāku pievienotio vertību laika periodā. To vajag vairāk skaidrot bērniem.
6
lebronj2356 > Juris Millers 16.02.2011. 12.50
Nevajag liet, par to eksakto zinātņu lielajām algām, datoriķi mums ir pārprodukcijā….savulaik mācijos vienu brīdi Mehos, pie ieejas sludinājumi par darbu apsargiem, automehāniķu palīgiem, tādā garā. Kur, tad tie eksaktie strādās tavuprāt, kā Godmanis Saeimā vai ? Ir jārada nozares un tad var runāt tādā garā, pagaidām liela daļa mūsu radīto ekspertu kalpo kā eksports uz ārzemēm !
0
Juris Millers > Juris Millers 16.02.2011. 13.23
Datoriķiem darba ir pāri malām. It īpaši tiem, kas māk programmēt. Es pašlaik, piemēram meklēju kadus 4-5 programmētajus: web frontend programmētajus (html, css, JavaScript) un Java web backend programmētājus. Programmētāju nav bez darba. Labi fiziķi, ķīmiķi, biologi ari bez darba nesēž nekad. Varbūt ne visiem ir pietiekošas zināšanas lai dabūtu četrciparu algu, bet mierīgi nopelnīt kārtīgai dzīvošanai Rīgā eksakto zinātņu speciālists vienmēr vares. Bet ārzemēs ir vēl trakāk.
0
daina_tabuna > Juris Millers 16.02.2011. 14.51
Es jau labu laiku meklēju .net programmerus. Bezcers. Tie retie spečuki, kas ir pieejami, jau sēž siltās vietiņās ar četrciparu algām. Jauni speciālisti tikpat kā nerodas. Izskatās, ka nāksies maksāt kādam apķērīgākam par papildus mācībām, lai piemācās klāt pie esošā komplekta.
Nupat paziņa no Londonas meklēja Siebel (ja pareizi atceros) speciālistu. Alga 330 mārciņas dienā. Visus retos BI speciālistus no Latvijas uz Šveici un Vāciju cenšas savākt headhunteru bari. Algas pa 4- 5 KEUR/mēn. C++ un Java programmerus vienkārši izķer.
Bet tas viss ir nopietns darbs. Ne jau izķeršana, bet šo zināšanu apgūšana. Tas nav ar MS FrontPage uzcept statisku html lapeli, vai novilkt netā gatavu php template ar SQL un nokonfigurēt + pielabot dizainu. Un šobrīd indieši un turki ir platu soli priekšā, jo viņi saprot, ka no savas nabadzības izrausies tikai ar ar smagu darbu. Acīmredzot, mēs šeit Latvijā ļoti labi dzīvojam, ja neesam gatavi papūlēties.
0
modriss > Juris Millers 16.02.2011. 22.02
Vispār jau šoreiz negribas dikti iebilst, bet tomēr izbrīna apgalvojums, ka nav jauno speciālistu. Šai sakarā rodas jautājums vai tad iznāk, ka lielākie brendi LR augstskolu vidū – LU un RTU – datoriķos sagatavo tikai “pokemonus”?
Otra lieta, kas izskanēja Aigarius komentārā ir atslēgas frāze “..mierīgi nopelnīt kārtīgai dzīvošanai Rīgā”. Tā nu iznāk, ka visu mēģina par varītēm koncentrēt vienā pilsētā un diez vai tā ir loģiskākā rīcība.
0
Marta Zariņa > Juris Millers 17.02.2011. 01.26
Šis ir stulbākais ko esmu dzirdējis.
Datorikas studenti pārsvarā sāk strādāt jau 2.kursā, no tā es secinu, ka tie joprojām pietrūkst, nevis ir par daudz. Šāda studenta vidējā alga ir ap 360Ls. Priekš studējošā tā, manuprāt, ir pieņemama alga. Es pieņemu, ka arī beidzot studijas alga nesamazinās.
Šī informācija varbūt nav visai precīza, jo es studēju laikā, kas tiek atzīts kā ekonomiskā krīze, līdz ar to domājams, ka nu varētu būt pat labāka situācija.
0
daina_tabuna > Juris Millers 17.02.2011. 13.01
Ir tikai viena problēma- šie studenti cērt dzelžos. Vēl puslīdz orientējas lietojumprogrammās un serveros, bet kā programmētājiem viņiem ir par īsu. Mūsu augstskolās reāli neiemāca ne .net, ne C++, ne Java (nejaukt ar JavaScript), ne Oracle. Iemāca elementārās lietas, kuras var internetā paņemt gatavu templeitu veidā, modificēt un palaist dzīvē.
0
Kaspars Špūle 16.02.2011. 11.41
“Katrs ceturtais skolēns gatavs atstāt Latviju”
Katrs otrais bērnudārznieks grib būt brokeris!
0
Ieva 16.02.2011. 11.31
Nevajag normālu sadalījumu pasniegt kā kaut ko ārkārtēju . Pie kam var jau redzēt , ka pašam žurnālistam ar to loģiku kā ir tā ir („katrs trešais…”). Kas notiks, ja visi lauzīsies uz ķīmiju, piemēram. Tāpēc notiek dabiskā atlase, un vairums izvēlas vieglāko ceļu.. un studē mazo biznesu, politoloģiju.. un papildina izglītoto bezdarbnieku rindas, un tad vaid, ka valsts nedod, nenodrošina ,un tad brauc prom mazgāt apakšbikses Īrijas saimniekam, un ir priecīgi, jo ir sasnieguši savu reālo spēju robežu, var baroties pie svešas sile, un vīzdegunīgi teikt – nu , kad Latvijā jūs tur man apstākļus sakārtosiet, es varbūt atgriezīšos. Karoti ar ēdienu mutē ieliksiet, es varbūt norīšu..
Tie kas, mācās, iet, dara, sūta, intervējas, pierāda, riskē, dibina savu biznesu… agri vai vēlu atrod savu nišu, darbu, ienākumus. Tie, kas ir aprobežoti, guļ, lamā valsti un gaida, ka viņiem kāds kaut ko klāt pienesīs, tie, kam nav svarīgi draugi, radi, mājas, kam tāda Latvija neko nenozīmē, brauc prom. Tie ir neveiksminieki , kas Latvijas skarbajos apstākļos nespēj sev izcīnīt vietu. Notiek dabiskā atlase. Neveiksminieki aizbrauc, un Latvijas genofonds uzlabojas. Arī neveiksminieku bērni vairumā gadījumā papildina jaunās mītnes zemes genofondu. Īrija, piemēram, tāpēc degradējas, arvien vairāk lasām par kriminālnoziedzniekiem no Latvijas, piemēram, bet Latvija ar to tikai vinnē, tāpēc valdībai šāda attīrīšanās būtu jāstimulē, nevis jābremzē. Jo tie, kas aizbrauc, ir priecīgi piepildīt savu sapni – būt par pakalpiņiem svešiem kungiem. Visiem labi. Arī neveiksminieki ir cilvēki, un ja viņiem tur labi, tad visiem labi.
9
ilze_zagare > Ieva 16.02.2011. 11.52
Kas par muļķībām par izredzētajiem un gēniem? Kādas vēl reālās spēju robežas?
Pēc Tava teiktā arī Tev pašam būtu jāiet boja vai jādodas prom, jo to labāko letiņu daļu aizveda uz sibīriju vai nogalināja.
Valts nevis nedod darbu, bet nerada apstākļus, lai dažādu profesiju pārstāvji varētu darboties, kas arī daļēji saistīts ar nepārmantotām bagātībām un iedzīvotāju nabadzību, kas nerada pieprasījumu arī pēc citiem pakalpojumiem.
Matemātiku un ķīmiju var mācīties ikviens, atšķirība ir uztverē, motivētībā un aizspriedumos.
0
Ieva > Ieva 16.02.2011. 12.05
Valsts esam mēs, un, ja sakāt, ka valsts nerada apstākļus, tad tas ir jāsaprot, ka MĒS neradām apstākļus, jo vieglāk jau ir dezertēt. Es par to. Es par to ka ir jācīnās, un ja ir kaut kripata patriotisma, ir jādomā, kā es varu valstij palīdzēt, nevis tikai par to, kas valstij man jārada…
Savukārt par pirmskara un kara gadiem. Toreiz, jo biji izglītotāks un veiksmīgāks, jo biji tuvāk riskam , ka nonāksi KGB nagos. Visdrošākais bija tas, kas varēja piekabināt vārdu “strādnieks”. Bomžus KGB neaiztika, tagad ar Latvijas bomžiem pilna Londona, lai arī smalki tos jāsauc par skvoteriem. Tāpēc liela daļa inteliģences emigrēja, otru lielu daļu KGB represēja. Toreiz Latvija intelektuālais potenciāls cieta visvairāk, jeb tendences bija tieši pretējas.
Tagad ir otrādi, jo esi mazizglītotāks, inertāks, jo lielāks risks, ka Latvijā tev neveiksies. Tāpēc tagad vairumā gadījumu prom dodas tieši šī kategorija. Un tieši uztverē, motivētībā un aizspriedumos, kā sakāt, ir tā sāls. Tie, kas dara, cīnās, tie savu panāk. Dezertē neveiksminieki.
Visur citur to sauc par selekciju, jeb dabisko atlasi. Attiecība uz cilvēkiem tas skan rupji un nehumāni. Bet būtība paliek.
0
ilze_zagare > Ieva 16.02.2011. 12.48
Jā,protams, ka arī mēs paši veidojam valsti, lai arī cik valdības kliķi es uzskatītu par atrautu no tautas, kas pavisam ačgārni traktē tautas pārstāvēšanu.
Nevar gluži sacīt, ka valsts pārvaldei nepiemīt spēks atņemt uzņemējiem 60% no ienākumiem un strādniekiem 40%.
“Visur citur to sauc par selekciju, jeb dabisko atlasi. Attiecība uz cilvēkiem tas skan rupji un nehumāni. Bet būtība paliek.”
Ciniski. Selekcijas priekšnosacījumus rada iekārta, kas ir nehumāna un nekā dabiska tur nav. Nauda vairo naudi, bet nabadzība iespējamo nabadzību.
Nevēlētos visus aizbraucējus bāzt vienā maisā un vainot patriotisma trūkumā, ja jau esot vidusskolā jauniešiem ir skaidrs, ka nebūs paši spējīgi atļauties augstāko izglītību dzimtenē. Ne visiem ģimenē ir līdzvērtīgi apstākļi, lai mazāk nodrošinātos tagad sauktu par bomžiem. Par “bomžiem” var iespējams saukt tos, kuri paliek uz vietas un nolaiž rokas. Aizbraukt atstājot savu ģimeni, draugus un iedzīvi nemaz nav nekas viegls.
0
Ieva > Ieva 16.02.2011. 13.13
Jā, Jūs ilustrējat to, ka mēs sevi neidentificējam ar valsti. Vēl pavisam nesen, Tautas frontes laikos, tā nebija. Tad visu ko darījām sabiedrības labā, uzskatījām kā darbu sev. Uz barikādēm mēs aizstāvējām sevi. Tagad ir nodalīts: viņi – valsts, un es. Lielākai daļai iedzīvotāju nu tie ir antagonistiski jēdzieni. Jūs un es esam vainīgi pie tā, ka valstī valda kliķe, kā rakstāt. Nav neviena cita, ko vainot! Nav abstraktu viņu. Un tas viss sākas ar mazumiņu- aiziet uz vēlēšanām, piemēram.
Jā, ne visi jaunieši piedzimst tādās ģimenēs, kas var finansēt izglītības apgūšanu, Ne visiem dieviņš smadzenes iestatījis. Viņi nav pie tā vainīgi. Viņiem vienkārši neveicas. Un, ja paši necīnīsies, tad arī netiks ārā no šī statusa. Te nav runa par sociālo taisnīgumu, te runa ir par dabisko atlasi.
Un stāsts jau ir tieši par to, ka visvieglākais ir padoties. No 100-latnieku programmas trešdaļa beidz darbu ātrāk, kā pienāk tā oficiālās beigas. Disciplīnas pārkāpumu dēļ.
Un kā domājat, vai viņi pēc tam slavē valsti? Un vai man būt jābūt viņu žēl? Valstij viņiem arī pēc tam jāpalīdz? Man jāpalīdz? Vai labāk, lai brauc prom, un turpina dzeršanu Īrijā. Es par pēdejo.
0
ilze_zagare > Ieva 16.02.2011. 13.30
Vai pirmskara gados bija tāda pati iekārta, nosacījumi, apstākļi, kādi ir šobrīd?
Tagad ir globalizācija un kapitālisms, kas nepiespiedīs iedzīvotājus palikt uz vietas – migrācija ir tikai pašsaprotama. Skaidrs, ka uz vietas nav visiem to darbavietu, normālos apstākļos, pie progresējošas ekonomikas nav nepieciešams būt visiem uzņēmējiem – vienkāršie strādnieki arī ir nepieciešami, ko var redzēt darbaspēka pieprasījumā citās valstīs.
Vai Tu personīgi būtu motivēts darīt jebko salā, putenī, lietū, lai tur jūk vai brūk un tas viss dēļ 100ls. Aina līdzīga kā pie vergturiem tik vagars ar pātagu iztrūkst, bet šo lomu pilda daži lati. Skaistākā ilustrācija bija ar latvāņu pļaušanu. Nebrīnīšos, ja vēl izdomās kanalizācijas tīrīšanu. Par verdzību neviens nesaka paldies kaut arī darbs bijis sabiedrībai noderīgs.
Tu esi tas tautietis, kas pakritušajam iespers nevis palīdzēs atkal piecelties.
Nevajag arī aizmirst,ka katrs iedzīvotājs ir vērtība, jo valsts ir iegūldījusi vienā cilvēkā ap 3,5milj ls, ja pareizi atminos viena iedzīvotāja vērtību valstī.
0
Ieva > Ieva 16.02.2011. 13.44
jā, es neatbalstu sociālo taisnīgumu par katru cenu. Jā es nepārskaitu algu bērnu namiem, vai Sudānas bada cietējiem. Jā, es atbalstu radu bērnus un sponsorēju vecākus. Jā, es esmu altruistiskais egoists. Jā es uzskatu, ka cilvēkam par sevi ir jārūpējas pašam, pašam jānopelna sev iztika. Jā es uzskatu, ka vajag strādāt, darīt, cīnīties, jo tas novedīs pie rezultāta. Jā, es godīgi maksāju nodokļus, jo uzskatu, ka tā ir mana reāla artava Latvijas valstij. Jā, es neatbalstu sliņkus un dzērājus, bet es arī nevainoju aizbraucējus, es tikai saku, ka viņi, diemžēl, Latvijas skarbajos apstākļos ir neveiksminieki, un to skaita samazināšanās nāk Latvijai tikai par labu. Jā, es esmu Latvijas patriots un sagaidu, ka arī citi tādi būs.
Tas nav sarežģīti, tas ir tikai pragmatiski…
0
druvis_vectirans > Ieva 16.02.2011. 17.51
Es par visiem 100% piekrītu Jūsu rakstītajam!
0
ilze_zagare > Ieva 16.02.2011. 19.11
> Ķīps
Par nodokļu maksāšanu varu piekrist, lai arī, kā jauns cilvēks, nesaskatu lietderību un domāju, ka ar šādu problēmu sastopas neviens vien, kad izdzird par kārtējām afērām, kur pa rensteli aizgājuši smagi sastrādatie lati.
Nebūs uzticības likumiem un vaslsts pārstāvjiem, tad arī nebūs pietiekoši daudz maksātāju un nodokļi tik bezjēdzīgi progresēs uz to rēķina, kas vēl spēj atļauties samaksāt.
Arī problēma ar aizbraucējiem ir tāda, ka jauni bērni nevar piedzimt, ja puse valsts ir uz čemodāniem paliek arvien mazāk potenciālo māšu un tēvu.
Ja tomēr tie švakrākie (pēc Taviem izteikumiem) paliktu, tad nekas neliedz tiem “līderiem” atbalstīt otru pusi, šādā veidā stabilizējot situāciju.
Arī faktori ko Sleepwalker minēja zemāk.
0
ilze_zagare > Ieva 16.02.2011. 19.49
Katram jau savs deķīts tuvāks un varam sevi dēvēt par egocentriskajiem vai kā savādāk, bet tad nedomā, ka paliks šādā veida labāk katram savā kaktā ciniski ieraujoties. Valsts, tauta var pastāvēt tik esot kopā un kur tad ir tas patriotisms, vēlot iznīcību?
0
Sandra Zvīgule 16.02.2011. 11.22
Saistoša aptauja, lai konstatētu, ka pēc būtības nekas nemainās, jo skolu un skolotāju nostāja ir tāda pati kā pirms 10 gadiem. Trūkst mācību priekšmetu sasaiste ar dzīvi un praktiskā pielietošana.
Tāpat, lai arī it kā eksakto zinātņu absoleventi būs nepieciešami nākotnē, var redzēt ka tie šobrīd nemaz nav tik pieprasīti.
4
Sandra Zvīgule > Sandra Zvīgule 16.02.2011. 12.26
“Vairāk nekā puse jeb 56% jauniešu atzīst, ka nevēlas studēt dabaszinības, jo tās esot pārāk sarežģītas, savukārt 36% domā, ka šīs studijas paredzētas tikai pašiem gudrākajiem.”
Uzskatāmi dati, lai redzētu, kādu priekštatu rada izglītības sistēma un skolas.
0
modriss > Sandra Zvīgule 16.02.2011. 16.13
Nu tad tev ir iespēja “plēst kreklu” un doties strādāt skolā, lai parādītu īsto pieeju :)
0
Sandra Zvīgule > Sandra Zvīgule 16.02.2011. 18.34
Paldies par šādu novērtējumu, bet tie skolotāji, kas māca bērnu, vairumā gadījumu dara to ar prieku un vēlas darīt arvien labāk. Nezvai viena skrūvīte spētu mainīt sistēmu. Pie tā būtu jāstrādā globāli, ja ne iekļaujot valsts plānā 5-10g., tad vismaz atsevišķi IzM plānā.
0
Marta Zariņa > Sandra Zvīgule 17.02.2011. 01.32
Tev šķiet, ka eksakto zinātņu absolventi nav pieprasīti, jo reti redz sludinājumu meklē fiziķi?
0
daina_tabuna 16.02.2011. 09.43
…Bioloģija un ķīmija ir nemīlētākie priekšmeti skolās – par iecienītākajiem tos atzīst tikai katrs trešais…
Droši vien bija domāts “trīs no simta”, nevis “katrs trešais”. Katrs trešais ir 33,3% un tas bioloģiju un ķīmiju padarītu par mīlētākajiem priekšmetiem :-)
Bet kopumā- nekā pārsteidzoša. Tā tas arī nākotnē, kamēr turpinās slēgt profesionālās tehniskās skolas. Ja cilvēku neizdodas jau 8.- 9. klasē ieintersēt par eksaktajām zinātnēm, tad vidusskolā šo vēlmi radīt ir neiespējami. Profenes/ tehnikumi ir vienīgie, kas situāciju var glābt. Tikai tad tur ir jāuzlabo vispārīgo priekšmetu mācīšanas kvalitāte, lai šīs skolas pabeidzot uzreiz vai pēc 5- 10 gadiem varētu turpināt studijas augstskolās.
0
Janka, Janic 16.02.2011. 09.06
skolniekam labu darbu neredzeet…
0