Valsts politika un elektroenerģijas tarifi • IR.lv

Valsts politika un elektroenerģijas tarifi

42
foto: Andrejs Strokins, f64
Dagnija Blumberga

Paaugstināti elektroenerģijas tarifi piespiedīs taupīt enerģiju

Elektroenerģijas tarifu pieaugums ir svarīgs jautājums ikvienam no mums. Svarīgs tāpēc, ka būs jāmaksā vairāk un tas savukārt spiedīs mūs samazināt elektroenerģijas patēriņu. Gadījumā, ja negribēsim maksāt vairāk, tas vienkārši spiedīs mūs sakārtoties.

Savā laikā, pirms apmēram desmit gadiem Ekonomikas ministrijā tika izstrādāts priekšlikums par enerģijas nodokli, kurš paredzēja, ka tiem enerģijas lietotājiem, kuri tērē vairāk nekā nepieciešams, ir jāmaksā nodoklis: jo vairāk virs normatīva patērēts, jo lielāks maksājums nodoklī. Iemesls šim nodoklim bija ļoti vienkāršs: Latvija importē fosilo kurināmo un importē elektroenerģiju un valsts nauda aizplūst ārpus Latvijas tikai tāpēc, ka enerģijas lietotāji nerūpējas par lietderīgu enerģijas patēriņu. Toreiz populārs bija stāsts par baseinu meža vidū, kuru cauru gadu apsilda ar elektrību, bet baseinu izmanto tikai pāris reizes gadā. Tika spriests, ka nevar aizliegt to darīt, bet var uzlikt nodokli, lai kompensētu videi un valsts ekonomikai nodarītos zaudējumus.

Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par enerģijas nodokli Saeima toreiz noraidīja.

Pēc 5 gadiem tam sekoja ierosinājums no Vides ministrijas puses par CO2 nodokli, kuru Saeima apstiprināja nepamatoti niecīgu un tā ieviešana praktiski zaudēja jebkuru jēgu.

Nevar noliegt, ka valstiski svarīgi ir samazināt jebkuru energoresursu importu. Tomēr, ko nespēja panākt ministrijas, izdevās Latvenergo, kas daļēji realizē šo ideju. Var, protams, strīdēties par uzlikto līmeņatzīmes normatīvo vērtību 1200 kWh/gadā neatkarīgi no iedzīvotāju skaita dzīvoklī vai mājā, neatkarīgi no tā, ka daudzstāvu ēkās ar 10 un vairāk stāviem nav atļauts izmantot gāzes plītis un tādējādi paliek tikai viena alternatīva – elektriskās plītis, un neatkarīgi no citiem faktoriem.

Neatkarīgi no visa šis solis ir jāuzskata par ļoti svarīgu pagriezienu valsts energosektora attīstībā. Tas ir jāklasificē par sava veida energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu valsts mērogā.

Atklāts paliek jautājums par rūpniecības uzņēmumiem, kuri lēš, ka pieaugs produkcijas pašizmaksa un samazināsies konkurētspēja, ja pieaugs elektroenerģijas tarifi. Ilgo gadu pieredze, strādājot ar rūpniecības uzņēmumiem, ir devusi pārliecību, ka gandrīz visos uzņēmumos Latvijā tiek tērēta enerģija vairāk nekā nepieciešama produkta ražošanai. Nebaidos apgalvot, ka bez lielām investīcijām enerģijas patēriņu ir iespējams samazināt par 5 – 10 – 15%. Līdz šim nebija nepieciešamība to darīt, jo kaujoties ar ikdienas rūpēm, enerģijas problēmas tika noliktas uzņēmumu vadītāju augšējos plauktos.

Viss iepriekš teiktais liecina, ka Latvenergo noteiktais tarifu pieaugums un diferencētā attieksme pret enerģijas gala lietotājiem ir palīdzība valdībai energoefektivitātes politikas veidošanā, kas kopumā ir vērsta uz energoresursu patēriņa samazinājumu.

Vienīgais jautājums, kurš paliek atklāts, ir saņemtā papildus maksa par enerģijas gala lietotāja elektroenerģijas pārmērīgu lietošanu, kas faktiski ir enerģijas vai CO2 nodoklis, kas citās valstīs papildina valsts budžetu.

Dr. Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes profesore.

Komentāri (42)

Una Grinberga 02.02.2011. 18.39

Pievienojos visiem oponentiem, jo Latvenergo jaunais tarifs nebūt neatspoguļo energoefektivitātes veicināšanu, jo:
1) tarifs neattiecas uz relatīvo, bet absolūto patēriņu t.i. viens cilvēks vienistabas dzīvoklī notērēt 100kwh mēnesī un maksā zemāku maksu, kamēr četri cilvēki trīsistabu dzīvoklī notērēt 200kwh un maksā paaugstinātu tarifu. Kur šeit ir atbalsts energoefektivitātei?
2) Latvenergo investīciju politika pati par sevi neveicina CO2 emisiju samazināšanu, tādēļ patērētājam likt maksāt par uzņēmuma stratēģiskām kļūdām būtu pat ļoti neētiski
3) jā, un runāt par CO2 un importu ir pat ļoti muļķīgi, jo importētā elektrība piem. no Krievijas ir no AES, kas ir lētākā un videi samērā draudzīga enerģija.

+12
-1
Atbildēt

2

    Pastniece > Una Grinberga 02.02.2011. 19.58

    Šeit vissvarīgākais ir princips, nevis izpildījums (kas, protams, varēja būt pārdomātāks), to arī profesore savā rakstā uzsver. Diez vai daudziem izdosies patēriņu samazināt zem šīm 1200 kWh, taču šāda iespēja apsvērta tiks noteikti. Tur arī ir Jūsu prasītais atbalsts energoefektivitātei.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 03.02.2011. 08.48

    Princips, ne izpildījums? Mīļo cilvēk, mums Latvijā principu pa pilnam, bet neviens tā arī nav aizdomājies, ka katram mērķim ir jābūt izmērāmam rezultātam.
    Ja mēs sakām, ka mēs atbalstām neefektīvu dzīvošanu pa vienam cilvēkam katrā mājsaimniecībā, bet esam pret lielākām mājsaimniecībām, kur ir efektīvāk, tad man tiešām trūkst vārdu! Un tajā pašā laikā tiek proklomēts “mēs atbalstām energoefektivitāti”.
    OK, kvotu uz cilvēku būtu samērā grūti kontrolēt, bet pieļauju, ka ir dažādi risinājumi, kā arī to var ieviest.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

astra_ozo 02.02.2011. 21.09

Norvēģijā uz vienu iedzīvotāju gadā patērē 23,5 tūkstošus kw/st elektroenerģijas.
Zviedrijā – 15500; Somijā – 15300 ; Igaunijā – 5500: Latvijā – 2600. Redzat atpalicību un spiedienu šo atpalicību iekonservēt !

(atļāvos iekopēt no Dienas )

+11
-1
Atbildēt

1

    ilmars_slapins > astra_ozo 02.02.2011. 21.27

    iespaidīgi, Latvija tumsonības zeme. tā gadās ja neko neražo, jo ar biroja apgaismojumu jau statistiku neuzlabos. butu vismaz atļāvuši zāli audzēt.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

ineser 02.02.2011. 18.59

Nu tas taču bērnam skaidrs. No sākuma pielemj LVenergo 95% no peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Tad palielina tarifus, lai pieaudzētu vēl klāt peļņu. Pie tam ar sociālu piešprici, lai mazturīgos neskartu. Vai LVenergo pats būtu to “izdomājis”? Patiesībā tā ir slēpta nodokļu celšana – šoreiz elektrībai, lai politiķiem būtu mazāk jālauza galva par citiem budžeta konsolidācijas veidiem.

+8
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu