Parlamentā veidos prezidenta ievēlēšanas darba grupu

Āboltiņa procesa vērtēšanai pieaicinās arī sabiedrībā atzītas autoritātes

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (''Vienotība'', JL) rosinās parlamentā izveidot darba grupu Valsts prezidenta ievēlēšanas procesa vērtēšanai. Piektdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" Saeimas priekšsēdētāja informēja, ka šajā grupā aicinās arī sabiedrībā atzītas autoritātes.

Āboltiņa tuvāko divu nedēļu laikā nākšot klajā ar priekšlikumu izveidot šim mērķim komiteju, kurā plānots uzaicināt sabiedrībā cienītus cilvēkus, atzītas autoritātes. Iecerēts, ka visi parlamenta politiskie spēki deleģētu savus pārstāvjus šai darba grupai. Tās mērķis būs vērtēt Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu, kas vienmēr izraisījis sabiedrības neapmierinātu, politiķes teikto citē aģentūra LETA.

Darba grupas lēmumiem nebūs juridiska spēka, tā nenosaukšot prezidenta amata kandidātus, taču tā runās par to, kādiem ir jābūt kandidātiem, sacīja Āboltiņa, pamatojot, ka "šis ir pretējs process zoodārzam". ''Mērķis ir, lai būtu vieta, kur sabiedrība tiek uzklausīta,'' skaidroja politiķe.

Viņa iecerējusi, ka dažādas organizācijas varētu vērsties darba grupā, izteikt savu viedokli, kas ir bijis labs, kas – slikts, lai veidotos atklāta diskusija. Savu ideju Āboltiņa pamatoja ar domu, ka Valsts prezidents ir jāievēl nevis ar 51 balsi, bet ar lielāku parlamenta atbalstu.

Kā ziņots, vasaras sākumā paredzētajām jauna valsts galvas vēlēšanām kandidātus solīts nosaukt gada sākumā. Vairāki politiķi, arī Āboltiņa, gan atzinuši, ka pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir spēcīgs amata kandidāts atkārtotam termiņam. Jau vēstīts, ka Zatleru par kandidātu pirms iepriekšējām vēlēšanām slēgtās sarunās Rīgas Zooloģiskajā dārzā izvēlējās toreiz valdošās Tautas partijas (TP) vadītāji un tiem pietuvinātas personas.

Agrākais TP sabiedrisko attiecību veidotājs, tagad politikas vērotājs Mārcis Bendiks intervijā Latvijas Radio piektdien sacīja, ka ''Vienotība'' 'izsmēlusi savu valsts augstāko amatpersonu limitu, proti, tā pārstāvji ir Saeimas priekšsēde un valdības vadītājs, tāpēc prezidenta kandidātu, visticamāk, nosauks tās koalīcijas partnere valdībā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Publiski pausts, ka tas nebūšot Ventspils mērs Aivars Lembergs. Par Zatlera pilnvaru pagarināšanu ZZS pārstāvji runājuši atturīgi, un citi kandidāti pagaidām nav nosaukti.

Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA paudis, ka šī ir jauna informācija, kas jāapspriež frakcijā. "Spriedīsim un lemsim. Mums joprojām ir viedoklis, ka jābūt tautas vēlētam prezidentam, un par šo tēmu būs jādiskutē," norādīja politiķis.

Opozīcijā esošās apvienību "Saskaņas centrs" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL) frakcijas kritiski vērtē Āboltiņas (V) ieceri.

SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs LETA pauda viedokli, ka šī iecere varētu būt skaidrojama ar vēlmi sen izraudzītu "Vienotības" kandidātu padarīt par it kā sabiedrības izvēlētu. "Es uz to raugos kritiski, tas ir kā ratus jūgt priekšā zirgam," teica SC pārstāvis. Urbanovičs uzsvēra, ka katram politiskajam spēkam ir savi eksperti un sadarbības partneri nevalstiskajās organizācijās, tādēļ, viņaprāt, būtu pareizāk katrai partijai un koalīcijai vispirms nosaukt savus prezidenta amata kandidātus un tikai tad "veidot šādu veidojumu".

Savukārt PLL frakcijas vadītājam Edgaram Zalānam šķiet, ka "Vienotība" nesaliek pareizā kārtībā prioritātes. "Kad tika lemts par budžetu, tad nevajadzēja nekādas darba grupas un opozīcijas viedokli, un viss lēmumu process bija garlaicīgs. Bet, kad jālemj par prezidentu, tad tiek meklētas pārspīlētas vienošanās. Tas ir sistēmiski nepareizi," LETA sacījis politiķis. "Ja gribam vienotu rīcību parlamentā, tad tai jābūt visos jautājumos, ne tikai saistībā ar prezidentu. Un, manuprāt, šis nav pareizais laiks, kad runāt par šiem jautājumiem, ir jādomā par budžeta grozījumiem. Nevajag spēlēt teātri."

Pozitīvāk uz Āboltiņas ierosmi raugās nacionālās apvienības "Visu Latvijai"–"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL–TB/LNNK) pārstāvji. Deputāts Gaidis Bērziņš norādīja, ka šis process kopumā esot ļoti plašs un viens no jautājumiem, kas noteikti aktualizēsies, būs par prezidenta kandidātu izvirzīšanas kārtību, jo tas līdz šim nav pilnībā noregulēts. "Varētu runāt arī par daudz ko, piemēram, par tautas vēlētu prezidentu," pieļauj politiķis. Bērziņš LETA uzsvēra, ka viena lieta šādā darba grupā ir iekļaut politiķus, bet noteikti arī jādomā par konstitucionālo ekspertu piesaistīšanu, jo viņu vērtējums būs ļoti svarīgs.

Zatleram prezidenta pilnvaru termiņš beigsies šī gada 7.jūlijā. Saskaņā ar "Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu" Saeimas sēde prezidenta ievēlēšanai ir jāsasauc ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru laika beigām. Tas nozīmē, ka prezidenta vēlēšanām paredzētā Saeimas sēde tiks sasaukta ne vēlāk kā 8.jūnijā.