Valdība zaudējumus rēķinās pēc ārkārtas situācijas atcelšanas
Pašvaldības prasa aptuveni 3 miljonu latu kompensācijas par sniega radītajiem zaudējumiem, otrdien rīta intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumam "900 sekundes" teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Precīza kompensācijas summa tiks aprēķināta pēc tam, kad atcels ārkārtas situāciju, kas patlaban noteikta 40 valsts novados. Daudzas pašvaldības ir iesniegušas pieprasījumus arī par papildu darbiem, kas radušies sniega dēļ, taču tos valdība nekompensēs, Vējoņa pausto citē aģentūras LETA.
Vējonis pieļāva, ka būtu jāmeklē veids, kā kompensēt zaudējumus iedzīvotājiem, kuri jau kopš Ziemassvētkiem nesaņem elektrību. Ap gadumiju galvenokārt valsts austrumdaļā elektroapgāde bija pārtraukta 6-10 tūkstošiem mājsaimniecību. Pirmdien vakarā situācija būtiski uzlabojusies – bez elektroapgādes bija vairs 2100 klientu, biznesa portālu Nozare.lv informēja "Latvenergo".
Ministrs uzskata, ka pašvaldībām vajadzētu pašām segt līdz 30% radušos zaudējumu, kā arī apdrošināt savus īpašumus, kā tas, piemēram, esot Ventspilī. Finansiāli tas ir izdevīgāk, jo īpašumus pašvaldības var apdrošināt par desmitiem tūkstošu latu, bet stihisku nelaimju gadījumā valstij kompensācijās jāmaksā simtiem tūkstošu latu vai pat miljoni.
Kā norādīja Vējonis, valsts energouzņēmumam "Latvenergo" būtu vairāk jārūpējas par elektropārvades līniju aizsargjoslu uzturēšanu, bīstamo koku un zaru izzāģēšanu, kā arī jāiegulda līdzekļi avārijas situāciju novēršanai vajadzīgās tehnikas iegādei. Viņaprāt, neesot normāla situācija, ka "Latvenergo" nav tehnikas, lai pa biezo sniegu piekļūtu avārijas vietām.
Informāciju par sniega radītajiem zaudējumiem pašvaldību īpašumos apkopo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tos paredzēts kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. VARAM apkopo arī ziņas par pašvaldību papildu izdevumiem, kas radušies ielūzušu jumtu, bojātu elektrolīniju un ģeneratoriem iegādājamās degvielas.
Tikmēr atkušņa dēļ Kurzemes un Zemgales upēs cēlies ūdens līmenis, vēsta aģentūra BNS. Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, Ventā ūdens līmenis paaugstinājies vidēji par 30 centimetriem, Lielupē – par 20 centimetriem. Bārtā ūdens līmenis kāpis par metru, citās mazajās Kurzemes un Zemgales upēs – vidēji par 40 centimetriem.
Arī Vidzemes rietumu daļas upēs ūdens līmenis pieaudzis vidēji par 20 centimetriem, bet valsts austrumos ūdens līmeņa svārstības upēs ir niecīgas.
Speciālisti bažījas, ka lielais sniega daudzums var sagādāt lielus palus pavasarī, taču pastāvot iespēja, ka sniegs nokusīs pakāpeniski un lielu plūdu nebūs. Prognozes rāda, ka Latvijā janvāra otrajā pusē ik pa laikam būs atkušņi, kas sniega segu placinās pakāpeniski.
Komentāri (26)
Una Grinberga 11.01.2011. 11.05
Paliela tā summa. Būtu tikai pareizi piesaistīt šeit Valsts kontroli, kas izskatītu, kuras izmaksas ir ārkārtas un kuras nav, citādi sanāk, ka VK pēc 2 gadiem nāks klajā ar paziņojumu, ka valdība ir nepamatoti piešķīrusi līdzekļus.
0
austrisv 11.01.2011. 10.50
Izskatās, ka joprojām dzīvojam sociālismā un savi īpašumi nav apdrošināti, bet valsts nodokļu maksātāju līdzekļus var vienkārši tā notrallināt it sevišķi jau lauku mazās pašvaldības, kuras nodokļus maksāt viss negrib, bet grib tikai saņemt no valsts!
Tagad vajadzēs kompensēt sniega radītos zaudējumus, bet pavasarī plūdu radītos zaudējumus un nedod Dievs , kādi tik vēlāk zaudējumi nav jākompensē valstij!
Bet Latvenergo zaudējumus , kuri radīti ar priekšnoteikumiem Miķelsona vadības laikā, kompensēs visi nodokļu maksātāji par lielākiem tarifiem. Te nu ir TP lielie darītāji un viņu darīšanas sekas gadiem ilgi!
4
Una Grinberga > austrisv 11.01.2011. 11.42
@Agris
Ceļot TEC, iesaistoties atomelektrostacijas projektā un Kurzemes stacijā tā peļņa noplaks viens divi. No vienas puses var pārmest valdībai tik vieglu budžeta konsolidācijas rīku, bet tā nauda pašlaik tāpat netiek tērēta.
0
aquu > austrisv 11.01.2011. 11.27
Nesaprotu, kāpēc būtu jāceļ elektro tarifi, ja katru gadu Latvenergo pāri paliek kādi 20- 30 milj., ko izmaksāt dividendēs (t.sk. valsts budžetā), bet nevis ieguldīt tehnoloģijās. Kas tas- ir papildus elektrības nodoklis vai? Kas tad notiks pēc tarifu celšanas? Pāri paliks jau 60 milj., jeb atkal tie paši 20 milj, ko izmaksāt dividendēs. Ja peļņa būtu negatīva, tad vismaz būtu saprotama tarifu celšana, bet ne tā kā tagad.
0
ronalds_vuskans > austrisv 11.01.2011. 11.43
Sovjietu laikos sniegs bija Dieva dāvana.Dzīvokļu pārvalde varēja pa desmitniekam samaksāt līgumniekam par gāzes un kanalizācijas kontrolaku vāku tīrīšanu.Sanāca naudiņa Jaungada ballei un vasaras ekskursijai,% arī niecīgs, galvenais – “ņe pereborščitj”.
Gadījās jau pa trakam revidentam, bet kas maija vidū vairs atcerējās cik bieza kuru dienu bijusi sniega sega. “Lāpstotājs” jau nebija gluži no stūra pagrābts, ielu un vāku skaitu nosaukt mācēja.:)
0
aquu > austrisv 11.01.2011. 11.54
Kamēr ir, tā nauda BIJA jātērē tīklu drošības uzlabošanā. Ko līdzēs jaunas milzu stacijas, ja visa elektrība joprojām apstāsies Latgales vai Kurzemes mežos.
0
disassociative 11.01.2011. 11.28
Sociālistiskā domāšana plaukst un zeļ. Notiek ugunsgrēki, iet bojā cilvēki, iet bojā dzīvnieki, bet elementāras signalizācijas nav. Netiek tīrīti jumti, tie iebrūk, bet jāmaksā no valsts kases. Īpašumi nav apdrošināti, bet dodiet, mums ir zaudējumi. Sausums, neraža, bet laistīšanas iekārtu nav, dodiet kompensācijas. Pārāk daudz nokrišņu, meliorācija iznīcināta, dodiet kompensāciju. Un tā katru dienu. Vai tiešām 20 gadi nav bijis pietiekami ilgs laiks, lai cilvēki saprastu, ka pašiem vien ir jāparūpējas par sevi un saviem īpašumiem nevis vienmēr jāprasa kompensācijas? Tieši tas pats ar sociālajiem pabalstiem.
0