Lukstiņa interešu konflikts bijis "maznozīmīgs" • IR.lv

Lukstiņa interešu konflikts bijis "maznozīmīgs"

27
Andris Lukstiņš. Foto: Mārtiņš Zilgalvis, F64
Sanita Jemberga

Vilnītis atceļ sodu par CSDD līgumu ar firmu, kurā strādā iestādes vadītāja sieva

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sodījis Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) priekšnieku Andri Lukstiņu par atrašanos interešu konfliktā, noslēdzot līgumu ar CSDD meitasuzņēmumu, kurā strādā viņa sieva. Taču biroja priekšnieks Normunds Vilnītis 60 latu administratīvo sodu atcēlis un lietu izbeidzis, jo pārkāpums atzīts par maznozīmīgu, liecina Ir.lv rīcībā nodotais lēmums.

KNAB sodu uzlicis jau pērn maijā, un stīvēšanās ar pārsūdzēšanu ievilkusies vasarā, taču sabiedrībai par lietas esamību un izmeklēšanas rezultātu nav ziņots. Ir.lv to uzgāja, pētot birojā notiekošo, jo vairāki darbinieki uz Vilnīša atcelto lēmumu par Lukstiņa sodīšanu kopā ar iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (''Vienotība'', JL) administratīvā soda atcelšanu par bērnu vadāšanu uz skolu dienesta auto norādīja kā vienu no lietām, kas iezīmē mīkstsirdīgāku attieksmi pret amatpersonām. Ir.lv lūdza izsniegt abu lietu lēmumus, ko KNAB tagad ir izdarījis. Ir.lv pirms tam neprecīzi minēja, ka trešā amatpersona, kas baudījusi līdzīgu labvēlību, ir Kuldīgas novada domes vadītāja Inga Bērziņa (TP), kuras gadījumā atcelts sods par ziedojumu pieņemšanu no pašvaldības konkursa dalībnieka. Šis lēmums ir pārsūdzēts, galīgais nav stājies spēkā.

No lēmuma Lukstiņa lietā izriet, ka pārbaude sākta pēc anonīma iesnieguma par to, ka CSDD meitas uzņēmumā "Auteko & TUV Latvija" kā tulks ir nodarbināta viņa sieva.Interešu konflikta novēršanas likums nosaka, ka amatpersona nedrīkst būt valsts institūcijas pārstāvis attiecībās ar juridiskām personām, no kurām amatpersona vai radinieki gūst ienākumus. Par to var sodīt ar 50–250 latu sodu. 2009.gada oktobrī Lukstiņš CSDD vārdā parakstījis līgumu ar "Auteko & TUV Latvija" par siltumenerģijas piegādi CSDD tehniskās apskates maksājumu centra ēkai, jo tas uzvarējis iepirkumā kā vienīgais pretendents.

Lukstiņš un viņa jurists neapstrīdēja lietas būtību, bet vairākas juridiskas nianses, piemēram – viņam nav bijis sakara ar konkursa organizēšanu; CSDD uzņēmumā pārstāv direktora vietnieks, bet priekšnieks parakstījis līgumu, jo vada uzņēmumu, utml. Citēts arī Augstākās tiesas Senāta lēmums, ka ierobežojumi nav absolutizējami un saprotami tā, ka amatpersona nekādos apstākļos attiecībā uz sevi nevar pieņemt lēmumus. Noteicošais esot tas, vai personai ir materiāla ieinteresētība lietas iznākumā. Līguma parakstīšana neesot ietekmējusi ne Lukstiņa, ne viņa sievas materiālo stāvokli, un neviens no viņiem personīgi neesot bijis ieinteresēts līguma noslēgšanā.

Lukstiņš KNAB sodu apstrīdēja un lūdza biroja priekšniekam lietu izbeigt. Vilnītis viņa argumentus noraidījis, taču lietu izbeidzis, jo pārkāpumu atzinis par "maznozīmīgu". Tam par labu kalpojis fakts, ka Lukstiņš lietas izskatīšanas laikā atzinis – traktējot likumu "vadoties no gramatiskas tulkošanas un formāli", esot neapzināti to pārkāpis, līgumu lauzis un nākotnē ar šo uzņēmumu tādus vairs neparakstīs. Izvērtējot visus apstākļus, viņš uzskata, ka likumā noteiktie uzdevumi – aizsargāt sabiedrisko kārtību, atturēt no jaunu pārkāpumu izdarīšanas – jau ir sasniegts. Vilnītis atzinis, ka Lukstiņš pārkāpumu pieļāvis aiz neuzmanības, lietā nav vainu pastiprinošu apstākļu, toties CSDD priekšnieks centies mazināt nodarījuma sekas un iepriekš nav sodīts. Nelabvēlīgs lēmums konkrētajā gadījumā neesot lietderīgs un samērīgs ar izdarīto pārkāpumu. Tādēļ lēmums atcelts, un Lukstiņam izteikts mutvārdu aizrādījums.

"Auteko & TUV Latvija" medijos līdz šim parādījusies divos gadījumos. KNAB tur atklāja masveida kukuļņemšanu tehniskajā apskatē – lietā iesaistīti 17 inspektori. Uzņēmums 35 000 latu ziedoja apšaubāmajam projektam "Ceļš uz mājām", kurā Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule ar vīru, kas konsultējis toreizējo satiksmes ministru Aināru Šleseru (PLL), un diviem uzņēmējiem ar džipiem apceļoja Eiropu un solījās apbraukāt pasauli, lai salīdzinātu, kā latvieši dzīvo citur – un aicinātu viņus mājās. Satiksmes ministrijas uzņēmumi braucienam un filmai par to saziedoja gandrīz 90 tūkstošus latu.

Komentāri (27)

buchamona 07.01.2011. 10.43

Jebkas, ko tagad uzsaaktu Vilniitis, pat, ja vinjsh dariitu pareizas lietas :), saskarsies ar lielu sabiedriibas neuzticiibu. Cilveeks ar shaadu “imidzhu” nevar vadiit KNAB.

+19
0
Atbildēt

0

archoftriumph 07.01.2011. 10.25

pietiktu ja noskaidrotu kursh sanjem 3x paarmaksu par apskates uzliimeem, un kaapeec uzliimes ir 6x lielaakas peec laukuma nekaa paareejaas eiropas valstiis! ekonomija buutu 18x!!!!!! un arii seedeetu peec nopelniem.

apsaubaama arii nepieciesamiiba likt cilveekiem 2x iet atkaartoto apskati deelj vienas izdegusas lampinjas kuru cilveeks var nomainiit patstaaviigi, taadejaadi ieekonomeejot 8ls. csdd baazee tas tiek fikseets un policists vareetu paarliecinaaties par sofera godpraatiibu ja gadiitos pamaniit uz celja.

+16
0
Atbildēt

0

raimonds_bossltd 07.01.2011. 10.33

to Edmunds Zālīte
No Lukstiņa kantora barojas, ne viņš padla viens. Milzīgas summas aiziet CP un korumpēto politiķu kabatās, kuri pieņem Latvijas autovadītājus represējošus likumus un lēmumus.

+11
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu