Taču – vai ar to pietiek korupcijas mazināšanai?
Esam jau pieraduši, ka Latvijas rādītāji korupcijas mērījumos allaž ir vieni no sliktākajiem Eiropas valstu vidū. Šogad publicētie plašākās vispasaules sabiedriskās domas aptaujas – Globālā korupcijas barometra , kurā iekļautas 84 valstis, rezultāti kopumā norāda, ka nav tik slikti – esam aptuveni tikpat kritiski kā citu Eiropas valstu iedzīvotāji.
Kukuļdevēju par pusi mazāk nekā Lietuvā
Tāpat kā citur Eiropā, par viskorumpētākajām institūcijām Latvijas iedzīvotāji uzskata politiskās partijas, parlamentu, korupcijas apkarošanā vairāk paļaujas uz masu medijiem un nevalstiskajām organizācijām nekā uz valdību, un gandrīz tikpat kritiski vērtējam, ka korupcijas līmenis pēdējo gadu laikā ir pieaudzis – vidēji Eiropā 73%, Latvijā – 55% uzskata, ka korupcijas līmenis pieaudzis, 33% domā, ka palicis nemainīgs.
Arī korupcijas pieredzes ziņā nevarētu teikt, ka Latvijas rezultāti parādītu uz kliedzošām tendencēm Eiropas kontekstā. Aptuveni 15% respondentu atzinuši, ka pēdējā gada laikā maksājuši kukuli kādai valsts institūcijai. Tas, protams, ir gana augsts rādītājs (vidēji Eiropas valstīs 5%) un Latviju Eiropas valstu sarakstā kopā ar Grieķiju (18%), Čehiju (14%), Poliju (15%), Ungāriju (24%), Rumāniju (28%) ierindo saraksta beigu daļā, taču vēl lielāku korupcijas pieredzi atklāj kaimiņvalsts Lietuvas iedzīvotāji, kur 34% atzīst, ka pēdējā gada laikā ir maksājuši kukuli, ierindojoties pēdējā vietā Eiropā.
Te svarīgi piebilst, ka globālais korupcijas barometrs mēra cilvēku uztveri un saskarsmi ar administratīvo jeb zema līmeņa korupciju. Latvijas rādītāji administratīvās korupcijas ziņā parasti ir daudz zemāki iepretim augsta līmeņa korupcijai jeb valsts nozagšanai.
Administratīvās korupcijas līderi – policisti un mediķi
Daudz nozīmīgākas atšķirības vērojamas jomās, kur kukuļdošana bijusi visizplatītākā. Latvijas respondenti atklājuši, ka visbiežāk kukuļus maksājuši policijai (21%), kā arī medicīnas iestādēm (15%), tiesu institūcijām (11%). Šie ir visai augsti rādītāji, jo pieredzi kukuļu maksāšanu policijai vidēji Eiropā atklājuši vien 5%, medicīnas iestādēs vai tiesu sistēmas institūcijās – 2% respondentu.
Nesen veiktajā pētījumā secināts , ka tieši valsts policijas amatpersonas ir visbiežāk tiesātas par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesāto valsts amatpersonu vidū visvairāk ir tiesu izpildītāju, pašvaldību priekšsēdētāju, valsts vai pašvaldību uzņēmumu vadītāju, izglītības iestāžu vadītāju, kā arī prokuroru un tiesnešu. Tomēr ir bijis mazs piespriesto reālo cietumsodu skaits, un kopumā tiesāto amatpersonu skaits ir ievērojami samazinājies.
2010.gada Korupcijas barometra dati parāda, ka korupcijas līmenis veselības aprūpē vai policijā nav būtiski mainījies, piemēram, kukuļdošanas pieredze veselības aprūpes institūcijās saglabājusies 2007.gada (14%) līmenī, līdzīgi arī policijā. Tas kopumā norāda nepieciešamību izvērtēt korupcijas novēršanu un apkarošanu šajās jomās, kā arī noteikt, kas vajadzīgs tās stiprināšanai.
Kam uzticēties korupcijas mazināšanā?
Ir viens rādītājs, kur Eiropas valstu grupā globālā korupcijas barometra mērījumā esam līderi – tas ir savas lomas un ietekmes novērtējums korupcijas mazināšanā. Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju neuzticas nevienam cīņā pret korupciju, taču vienlaikus starp pārējām Eiropas valstīm Latvijas respondenti ir vispesimistiskākie par savas ietekmes vērtējumu korupcijas mazināšanā. 72% nepiekrīt apgalvojumam, ka iedzīvotāji paši saviem spēkiem var veicināt cīņu pret korupciju. Tam piekrīt tikai gandrīz katrs trešais iedzīvotājs. Lai arī kopumā 78% respondentu demonstrējuši solidaritāti, piekrītot apgalvojumam, ka atbalstītu kolēģus vai draugus, ja viņi cīnītos pret korupciju, tomēr tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas valstu vidū.
Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju cīņā pret korupciju visvairāk uzticētos valdības līderiem. Turpretī mediji bauda vislielāko uzticēšanos šajā jautājumā, par uzticamākajiem tos norādījuši 21% aptaujāto, seko nevalstiskās organizācijas – 11%. Visai zemu novērtēta starptautisko organizācijo, tai skaitā Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, ANO, u.c. ietekme šajā jomā – 6,2%.
Latvijas, Čehijas, Polijas un Šveices respondenti pauduši salīdzinoši mazāku gatavību ziņot par korupcijas gadījumiem. Latvijā to gatavs darīt katrs otrais iedzīvotājs – aptuveni 56%, savukārt Eiropas valstīs vidēji gatavību ziņot pauduši 88% aptaujāto.
No vienas puses iedzīvotāji neuzticas valdības spējai apkarot korupciju, taču no otras puses netic arī paši savai spējai to izdarīt. Kā to parāda daudzi citi sabiedriskās domas mērījumi Latvijā, iedzīvotāji, lai arī kopumā valstij neuzticas, vienlaikus sagaida, ka tieši valsts uzņemsies galveno atbildību jautājumu risināšanā, vai tā būtu ekonomiskā krīze vai korupcija. Šādai nostājai ir visai loģiskas un dziļas saknes, tomēr atļaušos teikt, ka arī veselīgs paškritiskums par savu atbildību pret valsti un sabiedrisko labumu Latvijas sabiedrībā līdz šim ir pietrūcis.
Kad vērtēsim korupcijas novēršanas stiprināšanas iespējas?
Barometra rezultāti parāda, ka nav būtisku uzlabojumu korupcijas saskarsmē vairākās jomās – policijā, veselības aprūpē, tieslietu sistēmā. Ir paredzams, ka arī ekonomiskā krīze atstās sekas uz korupcijas izplatību. Uzvara publiskajā iepirkumā daudziem uzņēmumiem varētu būt ar ievērojami lielāku vērtību, nekā tas bija ''treknajos” gados, jo tas nodrošinātu ne vien krīzes pārvarēšanu, bet uzņēmuma izdzīvošanu. Tādēļ pamudinājums izmantot prettiesiskus līdzekļus saskarē ar publisko sektoru varētu būt lielāks. Līdzīgi arī ar veselības aprūpē un policijā strādājošajiem, kuru atalgojuma samazinājums varētu radīt lielāku motivāciju iesaistīties koruptīvos darījumos atbilstīgi klienta vai pacienta maksātspējai.
Ņemot vērā, ka jautājums formulēts vispārīgi, nav iespējams nojaust, cik lielā mērā, vērtējot valdības darbu korupcijas apkarošanā, Latvijas iedzīvotāji ir vērtējuši galvenā korupcijas novērsēja un apkarotāja – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu.
Šobrīd diskusija par to, kā uzlabot korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā veicināt KNAB darba rezultātus, kā rast KNAB, prokuratūrai, tiesām trūkstošos resursus, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu sajūta, ka par koruptīviem noziegumiem personas ne vien tiek turētas aizdomās vai pieķertas, bet arī adekvāti sodītas, ir palikusi fonā KNAB priekšnieka un darbinieku konfrontācijai un tās apspriešanai. Cerams, ka tie, kas vērtēs KNAB iekšējās problēmas, priekšnieka lomu un atbildību, to vērtēs arī daudz plašākā kontekstā, kas saistīts ar KNAB funkciju efektīvu pildīšanu. Citādi tas atstās visai būtiskas sekas uz sabiedrības spēju uzticēties kā birojā strādājošajiem, tā korupcijas apkarošanas iespējamībai vispār.
Līga Stafecka ir ''Sabiedrības par atklātību – Delna'' politikas analītiķe.
Komentāri (18)
mary75 22.12.2010. 12.33
Korupcijas uztveres indekss ir samērā subjektiva lieta, kaut arī lielos vilcienos atspoguļo reālo situāciju, bet, pārsvarā attiecībā uz administratīvo korupciju.
Latvijas lielākā nelaime nav administrativā korupcijas, bet gan valsts nozagšana – korupcija augstākos valsts ešelonos, kas notiek nepārtraukti, pie kam ļoti dažādos veidos, sākot milzīgi uzpūsto valsts administratīvo aparātu, kuru ieintresētas uzturēt pie varas esošās partijas, kura uzturēšanai aiziet miļjoni valsts naudas, ko varētu iztērēt daudz efektīvāk, beidzot ar apmaksātiem politiskiem lēmumiem, kas izdevīgi kādam konkrētam cilvēkam vai grupai, un sadārdzinātiem iepirkumiem un otkatu sistēmai pilnīgi visos līmeņos, no ministriju līdz slimnīcu un sīku aģentūru līmenim.
Lai droši varētu īstenot korumtīvās shēmas, gadiem tiek vājīnātas, iznīcinātas un korumpētas tiesībsargājošas iestādes, sākot no KNAB, beidzot ar tiesām.
Visa likumdošana arī izveidota tā, lai notiesāt amatpersonu būtu pēc iespējas grūtāk.
Nav ievestas elementāras likumu normas, kas kavētu nelegālu ienākumu legalizāciju – 0 dekl. visiem un legālā prezumpcija.
Latvijā korupcija ir sistēmiska, nevis epizodiska, ja kāds šai sistēmā mēģina strādāt godīgi, sistēma viņu visbiežāk izspļauj vai iznīcina.
Korupcija vispār vairāk piederas pie kultūras un dzīvesveida, un Latvijā korupcija augstākos varas ešelonos sen kļuvusi par kultūras sastāvdaļu.
Arī patreiz korumpētu politiķu pārsvars par nekorumpētiem skaidri redzams.
2
janazakovica > mary75 22.12.2010. 14.24
kada izeja.?
0
mary75 > mary75 22.12.2010. 17.14
Kamēr vēlētājs turpinās balsot par tiem, kas šo sistēmu izveidoja, kā viņš to izdarīja arī šoreiz – ZZS gandrīz vai tikpat balsis, cik V, un vēl PLL, un SC, kas atbalstīja K-K, vai nebalsos vispār, (tā izrādot infantīlu protestu vai arī parāot to, ka viņu viss apmierina),tikmēr izejas nav.
Kā balsojam, tā dzīvojam.
0
Dina Repša 22.12.2010. 12.29
Manuprāt situācija ir dalāma divi daļās. Viens, ka ir pareizi un varbūt stilīgi cīnīties pret korupciju vārdos – līdzīgi kā attīstīt valsti, veikt reformas, sildīt ekonomiku utt. jaukas lietas, kas jaukas ir tikai vārdos. Otra daļa ir faktiskā: skaidrs, ka likumīgi un sabiedrībā atbalstoši daudz naudas no valsts un pašvaldību naudas aiziet konkrētu cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanai. Likumīgi, korekti un daudziem nesaprotami. Cīņa ar t.s. ēnu ekonomiku ir cīņa ar 20 gadu sistēmas sekām. Man šai kontekstā ļoti patika Vitas Matīsas sacītais, ka, piemēram, Šveicē darbs valsts pārvaldē un politikā ir misija un cilvēks izvēlas šo darbu, zinot, cik tur maksās. Bet viņam ir misijas izjūta strādāt valsts labā. Pie mums ir pavisam citādi… Un kamēr viena pati “Delna” un vēl daži entuziasti cīkstēsies, bet nebūs vienotas frontes, sākot ar likumdošanu un apziņu, Latvija pamazām taps par politikāniski ierēdniecisku karalisti. Paskaitīsim kaut vai pie varas 20 gados pabijušās partijas – katra nāca ar slotu un nometa slotu, lai uzšūtu praķīti ar lielum lielām ķešām…
0
mxblack 23.12.2010. 12.50
Šeit jau paši iedzīvotāji ļoti atbalsta gan korupciju valsts augstākajos ešalonos, gan liela apmēra valsts nozagšanu. Situāciju valstī faktiski nosaka Lembergs caur ZZS un bez viņa šeit nevar notikt nekas būtisks. Ir paralizēts KNAB, Saeima nevar iecelt Satversmes Tiesas tiesnešus, tiek bloķēti Saeimas lēmumi visos Lembergam neizdevīgajos jautājumos. Vienīgi Lembergs šeit var ko būtiski mainīt, jo viņam un viņa partijai ir pietiekams vēlētāju atbalsts, bet viss pārējais būtībā ir tikai tukša vāvuļošana.
1
+1
0
Atbildēt
@www.vecamate.lv > mxblack 26.12.2010. 15.25
Neba nu hūtīte tik daudz nosaka, lai gan protams arī.. Mandomāt tā ķeza ir jau mentāla līmeņa, kur vajadzīgs laiks, paaudzes aiziešana, lai cik tas nesmuki skan.. Nav jau tikai 100 briesmoņi deputāti tie pajoļi,ar pāris neliešiem, oligarhiem fonā.. Ir ,jebkurā niecīgā pagastā neskaitāmi ļaudis, kas sev vienā mierā izraksta smukas aldziņas,maharējas ar konkursiem,sper līmlapiņas un kopīpapīru, 30 ls malkas pabalsta vietā labāk sev iepērk mīktstāku atejpapīru,kaimiņam stāstot par krīzes apstākļiem..utt.. Jeb “rezerve” kas gatava aizvietot 100 vai 20 tk Saeimas ķebļus, dzīvo vienotās slāpēs , un ir plašāka kā gribētos apzināties ..Ēdelība elpo pakausī :)
0