Neesam pēdējie Eiropā

pirms divdesmit gadiem es ari visur iesaistijos, pa ielam skraidiju un no idejam dzivoju, darbu, profesionalo kvalifikaciju un gandriz ghimeni zaudeju. tad kad tikam baroti ar lozungiem “gara speku pret kara speku” u.t.t. interfronte laida baigo indi kas mums protams bija ka pilem udens, uz to atbildejam – “pastalas bet brivi”. Jelgavas Autorupnicas RAF (bija tada, razhoja vieglos autobusus) toreizejais direktors Bosserts TV teica – jums nekas nesanaks, jo tautas kvalitate ir zema. tas skaneja briesmigi bet to teica ienaidnieks.
velak kautkada Tautas Frontes un Interfrontes TV apalja galda raidijuma interu pulkvedis Lopatins teica – Godmanja kungs, es apskauzhu Jus, Jums ir tik pacietiga tauta…
toreiz viss bija daudz vienkarshak, viena puse bijam mes, otra ienaidnieks ar skaidri jaushamam atshkjiribas pazimem, tagad viss ir sajaucies ta ka tikai zinatnieki un petnieki visu varetu nodalit ja stradatu bet tie to pagaidam nedara.
nezinu, varbut karma mums nav laba, Dievs sodijis ar parmera vientiesibu, aprobezhotibu un lenpratibu. sudzeshanas par dzimtbushanu neiztur kritiku, tada bija visur Eiropa un ne vieglakas formas, tadas runas jau ir simptomatiskas, tas tikai apliecina slimibu. fakts ir tads ka tie kas lidzenuma visu muzhu dzivo stipri atshkjiras no tiem kas dzivo kalnos un blakus tiem vai pie okeana.

Easy, dzeris49
piekritu Easy par paraugpravam.
PSRS laikos cilveki paniski baidijas no OBHSS, nezinu precizu shis krieviskas abreviaturas tulkojumu, Chekai padota struktura saimniecisko noziegumu apkaroshanai ar saviem izmekletajiem, aghentiem un gramatvezhiem, tika nekavejoshi likvideta pec Latvijas neatkaribas pasludinashanas, tur stradajoshie profesionalji ka ideloghiski ar atjaunoto valsti nesaderigi tika atlaisti un arhivi tika nobedzinati un izsaimniekoti. baidijas, bija kam bities jo shis veidojums reali stradaja, valsts izzadzeji tika aiztureti un ar drausmigiem sodiem tiesati pec atbilstoshiem kodeksa pantiem “Valsts izlaupishana”, “Tautas ipashuma iznicinashana” vai “Sabotazha”.
_…Хищение в особо крупных размерах (УК РСФСР, ст. 931) – на сумму свыше 10 000 руб. – влечёт лишение свободы на срок от 8 до 15 лет с конфискацией имущества, со ссылкой или без таковой, либо смертную казнь с конфискацией имущества…_
kad svetdienu vakaros skatos “Neka Personiga” un tam sekojoshu “De Facto”, liekas ka Melnajam Bertam (bija tadas mashinas noziedznieku aiztureshanai) vajadzetu nekavejoshi ar prokurora sankcijam braukt savakt noziedzniekus uz priekshlaicigas izmekleshanas izolatoriem.
krize mes dzivojam kara lauka apstakljos, valstu un iedzivotajus varetu glabt vienigi skarba un nevilcinosha cinja ar valsts izlaupitajiem bet ta vieta redzam bezdarbibu. tiesibaizsargajoshas strukturas tiek sistemiski iznicinatas, valsts likumdoshana ir salagota un piemerota valsts izlaupitaju vajadzibam, sabiedribas morales limenis ir zems un noskanjojums attiecigi ir visdziljakais pofigisms vai frustracija.
Laimigu visiem klatesoshiem Zakja Gadu, bet ja godigi, – nav man indikaciju optimismam, viss ir parak ielaists un izskatas pec No Way. par velu ir dzert Borzhomi kad aknas jau atkritushas.

Šeit jau paši iedzīvotāji ļoti atbalsta gan korupciju valsts augstākajos ešalonos, gan liela apmēra valsts nozagšanu. Situāciju valstī faktiski nosaka Lembergs caur ZZS un bez viņa šeit nevar notikt nekas būtisks. Ir paralizēts KNAB, Saeima nevar iecelt Satversmes Tiesas tiesnešus, tiek bloķēti Saeimas lēmumi visos Lembergam neizdevīgajos jautājumos. Vienīgi Lembergs šeit var ko būtiski mainīt, jo viņam un viņa partijai ir pietiekams vēlētāju atbalsts, bet viss pārējais būtībā ir tikai tukša vāvuļošana.

Vispirms un visvienkāršākais ir pāris skaļas paraugprāvas. Piemēram, Štrams, Miķelsons Kārlis. Katram pa 10 gadiem (pelnījuši ir, pēc likuma pienākas) ,apcietināšana tiesas zālē, uz sūdīgako cietumu kāds mums ir, kopējā kamerā, un korupcijas kāre tautiešu vidū krietni mazināsies.

Un nodrošināt tam plašu preses un TV segumu, lai visi redz, pa vairākām reizēm.

Pareizai valsts komunikācijai ar tautu un ierēdņiem ir milzīga nozīme.

Korupcijas uztveres indekss ir samērā subjektiva lieta, kaut arī lielos vilcienos atspoguļo reālo situāciju, bet, pārsvarā attiecībā uz administratīvo korupciju.
Latvijas lielākā nelaime nav administrativā korupcijas, bet gan valsts nozagšana – korupcija augstākos valsts ešelonos, kas notiek nepārtraukti, pie kam ļoti dažādos veidos, sākot milzīgi uzpūsto valsts administratīvo aparātu, kuru ieintresētas uzturēt pie varas esošās partijas, kura uzturēšanai aiziet miļjoni valsts naudas, ko varētu iztērēt daudz efektīvāk, beidzot ar apmaksātiem politiskiem lēmumiem, kas izdevīgi kādam konkrētam cilvēkam vai grupai, un sadārdzinātiem iepirkumiem un otkatu sistēmai pilnīgi visos līmeņos, no ministriju līdz slimnīcu un sīku aģentūru līmenim.
Lai droši varētu īstenot korumtīvās shēmas, gadiem tiek vājīnātas, iznīcinātas un korumpētas tiesībsargājošas iestādes, sākot no KNAB, beidzot ar tiesām.
Visa likumdošana arī izveidota tā, lai notiesāt amatpersonu būtu pēc iespējas grūtāk.
Nav ievestas elementāras likumu normas, kas kavētu nelegālu ienākumu legalizāciju – 0 dekl. visiem un legālā prezumpcija.
Latvijā korupcija ir sistēmiska, nevis epizodiska, ja kāds šai sistēmā mēģina strādāt godīgi, sistēma viņu visbiežāk izspļauj vai iznīcina.
Korupcija vispār vairāk piederas pie kultūras un dzīvesveida, un Latvijā korupcija augstākos varas ešelonos sen kļuvusi par kultūras sastāvdaļu.
Arī patreiz korumpētu politiķu pārsvars par nekorumpētiem skaidri redzams.

Manuprāt situācija ir dalāma divi daļās. Viens, ka ir pareizi un varbūt stilīgi cīnīties pret korupciju vārdos – līdzīgi kā attīstīt valsti, veikt reformas, sildīt ekonomiku utt. jaukas lietas, kas jaukas ir tikai vārdos. Otra daļa ir faktiskā: skaidrs, ka likumīgi un sabiedrībā atbalstoši daudz naudas no valsts un pašvaldību naudas aiziet konkrētu cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanai. Likumīgi, korekti un daudziem nesaprotami. Cīņa ar t.s. ēnu ekonomiku ir cīņa ar 20 gadu sistēmas sekām. Man šai kontekstā ļoti patika Vitas Matīsas sacītais, ka, piemēram, Šveicē darbs valsts pārvaldē un politikā ir misija un cilvēks izvēlas šo darbu, zinot, cik tur maksās. Bet viņam ir misijas izjūta strādāt valsts labā. Pie mums ir pavisam citādi… Un kamēr viena pati “Delna” un vēl daži entuziasti cīkstēsies, bet nebūs vienotas frontes, sākot ar likumdošanu un apziņu, Latvija pamazām taps par politikāniski ierēdniecisku karalisti. Paskaitīsim kaut vai pie varas 20 gados pabijušās partijas – katra nāca ar slotu un nometa slotu, lai uzšūtu praķīti ar lielum lielām ķešām…