Politiķi un uzņēmēji mēģinot baznīcu izmantot savu mērķu sasniegšanai
Politiķi un uzņēmēji mēģina ''ievilkt baznīcu savā orbītā'' un izmantot to savu mērķu sasniegšanai, taču tai jāsaglabā sava neatkarība un jāvērtē norises evaņģēlija gaismā – vai politika kalpo cilvēkiem, intervijā aģentūrai LETA pauž Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Viņš uzskata, ka baznīcai ir jāsaglabā sava neatkarība. "Baznīca savā ziņā ir atdalīta no politikas tiešā veidā, bet, no otras puses, tās pienākums ir izgaismot politiku evaņģēlija gaismā, principus, pēc kādiem tai būtu jādarbojas, lai tā būtu politika, kas kalpo cilvēkam, nevis lobē viena grupējuma intereses un kalpo tam," uzsver arhibīskaps.
Stankevičs gan neesot izjutis politiķu interesi konsultēties ar viņu par valstij svarīgiem jautājumiem. "Viņi mēģina piesegties ar baznīcas autoritāti un ievilkt baznīcu, lai tā nostājas konkrētas partijas pusē, sakot, lūk, balsojiet par viņiem. Es personīgi esmu norobežojies no šādiem mēģinājumiem, esmu tos nocirtis pašā saknē un sev pateicis, ka tas nav mans uzdevums. Gluži pretēji, mans uzdevums ir skaidrot principus, pēc kādiem jādarbojas politiķiem, bet situācijās, kad ar faktiem un pierādījumiem viņu darbībā redzēšu pārkāpumus, tad atgādināšu, ka viņu rīcība nav laba," sacīja katoļu virsvadītājs.
Viņš norāda, ka baznīcas pārstāvjiem jābūt kompetentiem, jāpārzina baznīcas mācība, evaņģēlijs un maģistērijs, ko mūsdienās vajadzētu aktualizēt kā vēsti, tāpēc jāiet pie cilvēkiem un jācenšas šo vēsti novest līdz viņu apziņai.
"Baznīcas pārstāvjiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, gudriem un jāizvērtē, jo, no vienas puses, baznīcas hierarhijas pārstāvjiem ir jāsadarbojas gan ar valsts vīriem, gan politiķiem, gan uzņēmējiem. Mēs dzīvojam sabiedrībā, mēs nevaram ieslēgties četrās sienās un teikt, ka nekomunicējam, mēs tikai svētdienās sludinām no kanceles savu vēsti. Mums tā vēsts jāaktualizē, jāparāda, ka evaņģēlijs ir dzīves centrā, ka tas nav izskanējis pirms 2000 gadiem un tagad ož pēc pelējuma, bet ka evaņģēlijs ir atbilde uz cilvēka dzīves visvairāk sasāpējušajiem jautājumiem, uz cilvēka problēmām, jautājumiem, kas cilvēkā ir dziļi iekšā," uzsver Stankevičs.
Jāatgādina, ka Stankeviča priekšgājējs katoļu baznīcas galvas amatā Jānis Pujats iepriekš vairākkārt atklāti aicinājis balsot par konkrētiem politiskajiem spēkiem.
Komentāri (23)
o_ja3_14 03.05.2015. 09.31
Prezidents vai „Misters Latvija”?
TRĀPĪGI! Diemžēl, lielākoties tas otrais.
5
v_rostins > o_ja3_14 03.05.2015. 09.54
o_ja3_14
Domāju, ka Mārtiņš Bondars nesastrādātu 1/10 daļu nelietību, ko pirmie trīs čekas mēgļu un būtu aktīvāks savā darbībā, kā Bērziņš.
0
v_rostins > o_ja3_14 03.05.2015. 22.28
Īvija Kalniņa
….jo koku pazīst no viņa augļiem./Mateja Evanģēlijs/
0
v_rostins > o_ja3_14 03.05.2015. 12.39
Īvija Kalniņa
Mārtiņš Bondars ir viens no visneatbilstošākajiem kandidātiem.
—————-
Vai Latvija ir iedzīta tādā anusā, tāpēc, ka visi iepriekšējie bija vēl neatbilstošāki, piedevām, pirmie trīs pildīja čekas pasūtījumu?
0
Īvija Kalniņa > o_ja3_14 03.05.2015. 10.43
Jums tāds savāds uzstādījums prezidenta amatam. Nu tad padomāsim, cik Bondars ir piemērots, vērtējot prezidenta funkcijas un salīdzinot ar citiem kandidātiem:
1. Pārstāvēt valsti starptautiski (svešvalodu prasmes, spēja raiti un argumentēti formulēt viedokli, autoritāte starptautisko institūciju amatpersonu vidū)
2. Pieņemt lēmumus īpaši paaugstinātas spriedzes apstākļos.
3. Iekšpolitisko krīžu risināšana (dažādu Latvijas politisko spēku autoritāte, bezpartejiskums)
4. Pieredze darbā ar tiesību aktiem.
5. Sabiedrības līderis, piemērs, iedvesmotājs.
Vērtējot pēc šiem kritērijiem, no kuriem pirmie 4 būtībā ir ierakstīti LR normatīvajos aktos, Mārtiņš Bondars ir viens no visneatbilstošākajiem kandidātiem. Jācer, ka viņam un viņa pārstāvētajai deputātu grupiņai pietiks saprāts, lai attiecīgajā brīdī viņa kandidatūru noņemtu.
0
Īvija Kalniņa > o_ja3_14 03.05.2015. 20.43
Manuprāt, produktīvāk būtu salīdzināt pašreizējos kandidātus (tiesa, daļa no kandidātiem vēl nav zināmi), jo pagātni neizmainīsi. Turklāt tādējādi tiek kultivēts mīts, ka “prezidenta institūcijai nav liela nozīme”. IR nozīme, un tā ir liela, taču tas pirmām kārtām ir atkarīgs no paša prezidenta.
Otrkārt, lielā mērā tiešām var piekrist, ka vairāku iepriekšējo prezidentu nepiemērotība šim amatam ir iemesls tam, ka prezidenta institūts kopumā ir darbojies neefektīvi, un daļēji arī dēļ tā Latvija nav virzījusies pa tādu attīstības ceļu, kādu tā būtu varējusi virzīties.
Pa čeku un tās pasūtījumiem man nav nekas zināms. Varbūt padalīsies ar informāciju un pierādījumiem?
0
buchamona 19.12.2010. 17.01
Valsts var zaudeet savu neatkariibu, var notikt kaut kaads tautai naidiigs klusais apveersums, taadelj gruuti ir runaat par Bazniicas vienotiibu ar valsti muzhiigi muuzham un jebkuraa situaacijaa. Piemeeram, vai godiigam jebkuras latvieshu konfescijas maaciitaajam vareeja buut kas kopiigs ar LPSR, piemeeram?
Tachu latvieshu konfesciju bazniicaam ir jaabut kopaa ar savu tautu, kura dziivo savaa valstti un jaabuut kopaa ar to jeb kuraa situaacijaa. Kaa tas darbojas, to vislabaak mums paarskataamaa veesturee vareeja redzeet Atmodas laikaa, kad Bazniica latvieshiem bija viena no speeciigaakajiem balstiem cinjaa par LR neatkariibas atguushanu.
0
andrejs_kirsis 19.12.2010. 17.51
Kāds naivums tādā vecumā! Viņš vēl dabūs skaļi no kanceles pateikt, kas finansēja Aglonu un kas baznīcai ziedo visvairāk… Katoļi vienmēr ir iejaukušies laicīgajā dzīvē. Neizvairīsies…
0