Būvinspekcijas likvidēšana vājinājusi uzraudzību

Atteikšanās no valsts iestādes nav devusi plānoto ietaupījumu, secina Valsts kontrole

Pēc Valsts būvinspekcijas (VB) likvidācijas būvniecības procesa kontrole Latvijā kopumā ir vājinājusies, nepilnības likumos un atbildīgo institūciju rīcībā ietekmē patērētāju drošību, turklāt tas nav devis plānoto valsts līdzekļu ietaupījumu. Par šādiem Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumiem ziņo aģentūra BNS.

Faktiski būvniecības procesu tieša kontrole no valsts puses nenotiek kopš 2009.gada jūnija, kad šī funkcija ar grozījumiem Būvniecības likumā tika svītrota no Ekonomikas ministrijas (EM)  uzdevumiem, saglabājot tikai būvniecības politikas vispārējo uzraudzību un koordināciju. Pēc VB likvidēšanas pašvaldību būvinspektori ir vienīgās amatpersonas, kuras uzrauga būvniecību pašvaldības administratīvajā teritorijā.

VK atklājusi, ka pašvaldību būvinspektori būvniecības procesu nekontrolē regulāri, bet galvenokārt celtniecības beigu posmā, kad būve jāpieņem ekspluatācijā. 2009.gadā pašvaldību būvinspektori veikuši par 71% mazāk pārbaužu nekā VB 2008.gadā.

Turklāt esot apšaubāma pašvaldību būvinspektoru neatkarība, jo gadījumos, kad būvē pati pašvaldība, uzraugi ir pārraugāmo darba ņēmēji. Situācija, ka viena būvinspektora pārraugāmo būvobjektu skaits ir robežās no trijiem līdz 134, liecina par nepietiekamu kontroles kapacitāti atsevišķās vietās.

VK atklājusi, ka būvinspektoriem noteiktais atalgojums nav atkarīgs no būvinspektora slodzes, piemēram, divās būvvaldēs, kas pērn abas izsniegušas 21 būvatļauju, atalgojums mēnesī bija attiecīgi 730 un 1707 lati. Vienlaikus ir būvvaldes, kurās šāda mēnešalga tiek maksāta gadījumos, kad izsniegto būvatļauju skaits ir 7-8 reizes lielāks. Pašvaldību būvinspektoru mēnešalga 2009.gadā bija robežās no 191 līdz 1707 latiem mēnesī.

Pašvaldību inspektori pārbauda būvobjektus pēc atšķirīgiem principiem, jo nozares koordinācija valstī ir nepietiekama, nav noteiktas minimālās kontroles darbības, būvju veidi, obligāti pārbaudāmās procesa stadijas, secina VK. Pārbaudes lielākoties netiek dokumentētas, liedzot pārliecināties par kontroles kvalitāti.

Likvidējot VB, pērnā otrajā pusgadā ietaupīti tikai 59% no sākotnēji plānotajiem 104 tūkstošiem latu. Tas noticis tāpēc, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Iekšlietu ministrijai bija jāpārņem daļa VB funkciju, secināts revīzijā. VK arī nav pārliecināta, ka citas institūcijas pārņemtās funkcijas pilda agrākajai VB līdzvērtīgā kvalitātē.

Likumības revīzija "Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas" veikta par laikposmu no 2009.gada sākuma līdz šī gada 30.jūnijam.