Ministrijas ierēdņus apmācīs argumentēti diskutēt un skaidrot savu viedokli
Finanšu ministrija divos gados darbinieku kvalifikācijas celšanai tērēs pusotru miljonu latu. Izsludināti pirmie iepirkumi par apmācību rīkošanu. Ministrijas ierēdņus apmācīs argumentēti diskutēt un skaidrot savu viedokli, vēstīja „Nekā personīga”.
Oktobrī ministrija noslēgusi līgumus ar komunikāciju aģentūru „PUZZLE” par semināriem, kuros pilnveido ierēdņu prezentācijas prasmes. Tas maksā ap 5 tūkstošiem latu. Ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis uzsvēra, ka apmācības notiks par Eiropas Savienības fondu naudu.
„Vēsturiski ļoti daudz ierēdņu izauguši no apakšas – eksperti, kuriem ir ļoti dziļas profesionālas zināšanas, bet ne vienmēr ir vadības zināšanas. Mūsu uzdevums, lai mēs sasniegtu labāku mūsu vadību, ir noskaidrot visas tās vajadzīgās prasmes, kuras mums ir jānostiprina viņiem nākamajā periodā,” skaidroja Bičevskis.
Komunikāciju aģentūras „PUZZLE” direktore Edīte Kalniņa novērojusi, ka ne vienmēr gudri cilvēki prot pasniegt savas zināšanas. „Tā gudrība ir jāpasniedz, lai tā strādātu. Respektīvi, zināšanas bez darba ir nieka vērtas. Tas ir mūsu uzskats un to mēs arī turpināsim darīt.”
Iepriekš par 13 tūkstošiem latu līgums noslēgts ar SIA "O.D.A.", kuras īpašnieces sevi popularizē, ka koučinga speciālistes. Šī kompānija ministrijā nodarbosies ar vadošo darbinieku kompetences novērtējumu.
„Ja ir savi resursi, tad kapacitāti var celt ar saviem resursiem. Un, protams, ja paskatāmies no taupības viedokļa, tad, visticamāk, ir jādod priekšroka jebkurā gadījumā iekšējiem resursiem,” komentēja finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”).
Komentāri (11)
Ilze Nagla 13.12.2010. 12.00
Vispār tā ir Eiropas nauda, kas tiek izmantota tieši un vienīgi darbinieku kvalifikācijas uzlabošanai (=to nevar izmantot citiem mērķiem), tāpēc labi, ka darbiniekos tiek ieguldīts. Taču atklāts jautājums, kas ir tās kvalifikāciju veidojošās prasmes un zināšanas, kas ir jāattīsta un kādā secībā.
Būsim reāli, Latvijas augstskolu programmas (izņemot SSE varbūt) mūs reālai darba dzīvei un karjerai sagatavo vismazāk, ja nu vienīgi paši aktīvi mācamies un vēlams citā valstī.
0
Ieva 13.12.2010. 13.22
Cik saprotu, šī Eiropas nauda ir jātērē apmācībām un citur to izlietot nevar. Tad, varbūt, to investēt taisni darbinieku kvalifikācijas celšanai, nevis tos apmācīt, kā pielietot kazuistiku, lai mācētu slēpt nekompetenci.
Es daudz komfortablāk justos, ja zinātu, ka FM darbinieki vairs neizdomās tādas muļķības, kā auto nodoklis, nevis, ka darbinieki tiks pamācīti tā , ka man iestādīs smadzenes tā, ka no plānotā nodokļa iekasēt 10X mazāk ir pavisam normāli.
Domāju, ka FM darbiniekiem vajadzētu iziet finansu un ekonomikas plānošanas pamatkursu, tas būtu visefektīvākais šīs naudas pielietojums
Jā un vēl par koučingu – vai sēdēšanai uz dīvāna (couch), ir vēl vajadzīga vērtēšana, apmācība? Manuprāt, to gan ierēdņi māk labi tāpat. Man nav arī skaidrs, kā šis dīvānu speciālistes mācēs novērtēt darbinieku kompetenci. Es nevarētu,… bet par Eiropas naudu … varbūt, arī varētu.
0
alvi41 02.02.2015. 23.40
Malacis! Es arī NEKAD neatteikšos no sava tēva – LATVIEŠA! Kaut gan – mans tēvs, mirdams raudāja par to, ka tie, kas tā centās izkaut parastos fašistus, ar slaidu bumbvedēja pļāvienu noslaucīja visu, pilnīgi visu, mana tēva, vienkārša zemnieka, ne fašista, sūri grūti iestrādāto iedzīvi un atstāja ģimeni ar basām kājām uz dubļaina bēgļu ceļa.
0