Sen vajadzēja

Valsts policijas vadība ieradīsies pēkšņi

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (“Vienotība”) uzdevusi Valsts policijas priekšniekam ģenerālim Valdim Voinam turpmāk regulāri rīkot Valsts policijas struktūrvienībās ārpusplāna pārbaudes. Pēc ministres teiktā, tas tiks darīts, “lai jau laikus konstatētu nepilnības dokumentu apritē, funkciju pārdalē, un novērstu situācijas, kad dažādos reģionos ir atšķirīga izpratne par vienu jautājumu”.

“Izpratnes” vienādošanai diezin vai ir vajadzīga augstas priekšniecības pēkšņa ierašanās kādas pašvaldības policijas pārvaldē. Galu galā likums visiem ir viens – Ventspilī vai Rēzeknē. Taču pati iecere ir uzteicama.

Iespējams, tai ieganstu deva traģiskais notikums, kas pirms mēneša norisinājās Ludzā. Tur 10.novembrī (padomju Milicijas dienā!) policijas automašīna notrieca riteņbraucēju, kurš smagā stāvoklī nonāca slimnīcā. Pimdien šis cilvēks slimnīcā nomira. Vainīgais policists ir zināms. Tomēr nav zināms, vai viņš todien nesvinēja Milicijas dienu – no alkohola lietošanas testa policists atteicās.

Negaidītām pābraudēm, salīdzinot ar to plānotajām “māsām” ir kāda acīm redzama priekšrocība: tajās var ne tikai konstatēt, kā sokas dokumentu aprites jomā, bet arī tuvplānā aplūkot kāda izskatās un kā strādā kāda rajona policijas pārvalde. Bez laķējuma, kas, kā var nojaust, tiek uzklāts, gaidot augsto “Rīgas kungu” ierašanos.

Protams, arī labas ieceres īstenošanai vajadzīgi priekšnoteikumi. Pārbaudēm patiešām jābūt negaidītām, tāpēc ir jānodrošinās pret informācijas noplūdi. Ja pēkšņās pārbaudes tiks veiktas regulāri, “upura” izvēle diezin vai būs haotiska, “uz dullo”. Tas nozīmē, ka vajadzīgs kaut vai aptuvens negaidīto apmeklējumu grafiks, par kuru zinās, domājams, šaurs Valsts policijas darbinieku loks. Ne jau nu ģenerālim Voinam vienam pašam “apceļot dzimto zemi”. Tāpat nevajadzētu būt tā, ka tos, kas ir “pa rokai” pārbauda bieži, bet Liepāju un Krāslavu – krietni retāk, un kā aizbildinājums tam var noderēt benzīna taupīšana. Un vēl nebūtu labi, ja pārbaužu rezultāti kļūtu par “ministrijas noslēpumu”', vismaz lielos vilcienos – pikantas detaļas var izpalikt – sabiedrība būtu jāinformē.

Kā tas nereti ir ne tikai policijas darbā, bet arī citās jomās – Igaunijā ieviests, pie mums – gatavošanās pilotprojektam. Runa ir par policijas saņemto izsaukumu gradāciju pēc to nozīmīguma. Par normatīvo aktu, kas fomalizētu šķietami pašsaprotamas lietas. Patiesībā viss ir tikai šķietami pašsaprotami. Protams, ja pēc pusnakts tiek saņemts izsaukums, teiksim, sakarā ar kautiņu nakstsklubā, turp jādodas nekavējoties Ja ap to pašu laiku cilvēks sūdzas par uzlauztu pagrabu un nozagtām ievārījumu burkām, notikušais patiešām var pagaidīt līdz rītam. Taču mēdz būt situācijas, kad uzreiz nemaz nevar saprast, kuram izsaukumam būtu jādod priekšroka.

Piemēram, ja viens otram seko divi izsaukumi uz autoavārijām. Topošais dokuments noteiks, kurš izsaukums uzskatāms par prioritāru. Izsaukumus iedalīs četros līmeņos. Pirmais, A līmenis būs saistīts ar apdraudējumu cilvēku dzīvībām. Svarīgi, ka dokumentā būs fiksēts, cik ilgā laikā pēc izsaukuma saņemšanas policijai jāierodas notikuma vietā. Īpaši nozīmīgi tas būs lauciniekiem.

Ir arī jocīgas lietas. Iztaujāts Latvijas Radio, ģenerālis Voins pastāstīja, ka reaģēšanas laiks uz izsaukumu, kas saistīts ar apzagtu dzīvokli, varētu būt aptuveni viena stunda. Kāpēc tieši stunda? Vai arī tajā gadījumā, ja apzagtais dzīvoklis atrodas pāri ielai, mājā iepretim policijas iecirknim?

Ir saprotams, ka laukos nokļūšana līdz nozieguma vietai objektīvi var prasīt ilgāku laiku, tāpat ziemā ceļš neizbēgami iznāk garāks nekā vasarā. Šīm lietām nomratīvajā aktā vajadzētu būt fiksētām pietiekami detalizēti.
Viss šeit teiktais sasaucas ar kādu reāli pastāvošu problēmu. Vai policijai ir tiesības atteikties pieņemt izsaukumu? Ja ir, tad kādos gadījumos? “Kā maksā, tā strādājam” – tas nav arguments.

Policistiem zināt par gradācijām un prioritātēm piederēs pie darba pienākumiem. Līdz jūlijam, kad paredzēta pilotprojekta ieviešana, palicis nedaudz vairāk par pusgadu, tomēr būtu jāsāk domāt, par iedzīvotāju iepazīstināšanu ar būtisko jaunievedumu.