Nozarē strādā cilvēki ar jurisprudences, ekonomikas un uzņēmuma vadības izglītību
Lielākā daļa jeb 83% no parādu piedziņā nodarbinātajiem ir sievietes, un tikai 17% – vīrieši, liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) apkopotā statistika.
Saskaņā ar asociācijas sniegtajiem datiem kopumā 29% nozarē strādājošo ir vidējā izglītība, 54% – augstākā izglītība, 9% ieguvuši maģistra grādu, bet trešdaļa pašlaik studē.
Izplatītākais vecums nozares darbinieku vidū ir 25 līdz 35 gadi – šajā vecuma grupā ir 45% parādu piedziņas jomā strādājošo. Pavisam 31% darbinieku ir vecumā līdz 25 gadiem, 12% – 36 līdz 45 gadu vecumā, bet 11% – 46 līdz 55 gadu vecumā.
Asociācijā informēja, ka parādu piedziņu augstskolā apgūt nav iespējams un pārsvarā nozarē strādā cilvēki ar jurisprudences, ekonomikas vai uzņēmuma vadības izglītību.
"Tas ir mīts, ka parādu piedziņā strādā rupji un neizglītoti ļaudis, kas neizprot esošo ekonomisko situāciju un ir pilnīgi vienaldzīgi pret līdzcilvēku problēmām. Lielākā daļa nozares darbinieku ir ieguvuši augstāko izglītību vai pašlaik studē. Viņi dzīvo tajā pašā sabiedrībā, maksā tādus pašus nodokļus un rēķinus, lasa tās pašas avīzes un ļoti labi saprot tos, kas nonākuši finansiālās grūtībās," uzsvēra LĀPPA valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte.
LĀPPA dibināta šā gada maijā. Tās mērķi ir aizsargāt kreditoru intereses, piedalīties parādu piedziņas nozari reglamentējošā tiesiskā regulējuma izstrādē un pilnveidošanā, pārstāvēt parādu piedziņas uzņēmumu kopējās intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās, sabiedriskajās un starptautiskajās organizācijās, informēt sabiedrību par parāda piedziņas tirgus aktualitātēm, kā arī veidot un uzturēt Latvijas sabiedrībā izpratni par Latvijas parādu piedziņas nozares darbības principiem.
Asociācijas biedri ir nozares lielākās kompānijas – "Creditreform Latvija", "Paus Konsults", "Lindorff Oy" Latvijas filiāle, "Intrum Justitia", konsultatīvā sabiedrība "Conventus", "Gelvora" Latvijas filiāle un "Sergel".
Komentāri (31)
daina_tabuna 06.12.2010. 09.46
Bet tas ir tikai loģiski. Ja parādnieki lielākoties ir vīrieši, tad piedzinējas- sievietes. Sievietei ir grūtāk atteikt. Veci pasūta uz poda un met klausuli nost.
Protams, ja ierodas personīgi, tad- otrādāk :-)
0
aivarstraidass 06.12.2010. 09.40
Jauka lasāmviela par parādu piedzinēju niķiem – «Lindorff Oy»… ojo-joi! Jeb, kādēļ drīkst nemaksāt parādu piedzinējiem. (Sk. http://www.apollo.lv/portal/sieviete/articles/209481/ ). Agneses Priedītes teiktajam var, protams, piekrist – nozares darbinieki “ļoti labi saprot tos, kas nonākuši finansiālās grūtībās”. Citādi viņi nemācētu tik izjusti pieprasīt no parādniekiem atlīdzību paši sev, kura viņiem visbiežāk nepienākas. Ja vien parādnieks neuzskata parāda piedzinēja izdarības par sev pašam vērtīgu “pakalpojumu” :))
Seko citāts no jurista Askolda Lorenca raksta:
“Latvijas Republikā nav tādu spēkā esošu tiesību aktu, kas paredzētu parādniekam pienākumu veikt jebkādus maksājumus parādu piedziņas kantoriem (apmaksāt pakalpojumus, atlīdzināt izdevumus) par to veiktajām parādu piedziņas darbībām attiecībā pret pašu parādnieku.
Tā ir patiesība, kuru zina visi, kas reiz mācījušies tiesību zinātnes. Domāju, ka arī parādu piedziņas kantoros kaut neliela daļa darbinieku un uzņēmumu vadītāju ir ieguvuši labāku vai sliktāku juridisko izglītību, tādēļ lieliski apzinās, ka viņiem nav likumīgu tiesību pieprasīt savu pakalpojumu apmaksu no parādnieka, jo savus pakalpojumus viņi sniedz klientam, ar kuru tiem ir noslēgts attiecīgs līgums, nevis parādniekam.”
0
ilmars_slapins 05.12.2010. 16.47
WWII dezertieru tvarsīšanā arī bija izplatītas sieviešu brigādes, kas esot izcēlušās ar nežēlību.
0