Pārmet augstskolām atrautību no dzīves un inovāciju trūkumu
Latvijā 12% darba devēju sūdzas par augstskolu beidzējiem, kurus pieņēmuši darbā pēdējo triju līdz piecu gadu laikā, jo viņiem trūkstot vajadzīgo prasmju darba pienākumu veikšanai. Tā vēsta BNS, atsaucoties uz “Eurobarometer” pētījumu.
No Eiropas Savienības valstīm vēl vairāk nekā Latvijā ar darbā pieņemto augstskolu beidzēju prasmēm ir Itālijas un Rumānijas (13%) darba devēji, kā Bulgārijas (14%), Slovākijas (17%), Čehijas un Igaunijas (16%), Slovēnijas (18%) un Lietuvas (32%) darba devēji.
Darba devēji apmierināti ar jauno darbinieku augstskolās iegūtajām zināšanām ir Zviedrijā, Austrijā, Vācijā, Dānijā un Kiprā – tur sūrojas tikai 3%.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Agnese Alksne pārliecināta, ka šajā pētījumā minētie dati “atspoguļo lielo izglītības atrautību no reālā darba tirgus pieprasījuma un aktualitātes”. Viņa skaidro, ka augstākās izglītības diploms ievērojami veicina darba devēju uzticību darbinieka kvalifikācijas līmenim, taču tas “pilnīgi noteikti negarantē sasniegumus darbā”.
Kā vienu no iemesliem, kādēļ rodas situācija, kurā darba devējs nav apmierināts ar darbā pieņematjiem augstskolu beidzējiem, Alksne min augstskolu lēno reaģēšanu uz izmaiņām apkārtējā pasaulē. Viņa uzsver, ka “augstskolām un to pētniecības institūtiem ir pieejams zinātniskais personāls, infrastruktūra, zināšanas alkstoši studējošie, un augstskolām būtu jāienes inovācijas uzņēmumos, tādējādi dodot reālu pienesumu sava reģiona tautsaimniecības vajadzībām”.
Augstskolām Latvijā būtu arī vairāk jāsadarbojas ar darba devējiem un jāmēģina stimulēt jauniešu konkurētspējīu darba tirgū, jo “darba devēji visdrīzāk izvēlēsies darbā pieņemt cilvēku, kuram ir pieredze”.
Alksne kā pozitīvu min Somijā esošo sistēmu, kur prakses pie darba devēja mācību laikā ir obligātas – vidēji divus gadus valsts apmaksā praktikanta minimālo algu, sociālo un veselības apdrošināšanu. Latvijā šāda kārtība ir ap 20% gadījumu profesionālajā izglītībā. Lai šo sistēmu sakārtotu un padarītu pieejamāku gan izglītības iestādēm, gan darba devējiem, gan jauniešiem, būtu nepieciešams padarīt elastīgāku izglītības iestāžu obligātās prakses organizēšanas procesu, uzskata darba devēju pārstāve.
Lai stimulētu darba devēju iesaisti, tiem būtu jānodrošina atbalsts par iesaisti izglītības procesu nodrošināšanā, piemēram, mācību prakšu organizēšanā, piemēram, pieļaujot nodokļu atlaides vai citas priekšrocības.
Komentāri (28)
Kalvis Apsītis 01.12.2014. 13.26
Krievijas propagandas kanāli labprāt atzīmē 2.pasaules kara beigas, arī V-E gadadienu (pēc Krievijas laika joslas iekrīt 9.maijā). Piemin arī Vācijas uzbrukumu PSRS 1941.g. 22.jūnijā.
Bet galīgi neatzīmē to, kā PSRS iesaistījās 2.pasaules karā – uzbrukums Polijai 1939.g. 17.septembrī; uzbrukums Somijai 1939.g. 30.novembrī.
5
edge_indran > Kalvis Apsītis 01.12.2014. 14.38
——–
“Pilsoņi, pilsones!
Pēdējo 24 stundu notikumi ir saviļņojuši visus prātus, un es tādēļ uzskatu par savu pienākumu, kā es to arvien svarīgos momentos esmu darījis, jums visiem pateikt, ko valdība šajā brīdī domā un dara.
Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks. Tas notiek ar valdības ziņu un piekrišanu, kas savukārt izriet no pastāvošām draudzīgām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. Es tādēļ vēlos, ka arī mūsu zemes iedzīvotāji ienākošās karaspēka daļas uzlūko ar draudzību. Tai pašā laikā jums jāzina, ka karaspēka kustībai jānotiek bez traucējumiem, un to jūs varat veicināt, ierobežojot pārlieko ziņkāri un atturoties no kārtības traucējumiem……”
Kārļa Ulmaņa uzrunu tautai, ko viņš teica Latvijas Radiofonā 1940. gada 17. jūnijā pulksten 22:15.
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/2b/Karlis_Ulmanis.jpg
0
v_rostins > Kalvis Apsītis 01.12.2014. 14.14
Kalvis Apsītis
Uzbrukumu Spānijai 1936. gadā. Ja kādu neapmierina fakts, ka WWII sākās ar Francijas kara pieteikumu Vācijai, vai Lielbritānijas iesaistīšanos, tad Staļina intervence Pireneju pussalā vajadzētu derēt.
0
v_rostins > Kalvis Apsītis 02.12.2014. 14.13
KRUSTTEVS
luk ulmanis nodevejs juda
_____________
Divu dienu karš pret PSRS būtu nesis tikai milzīgus neattaisnojamus upurus. Ulmanis bija vainīgs, ka nelika armijai uzreiz izklīst pa mājām, bet atstāja to kazarmās un tad maz krievu fašistisko izdzimteņu būtu izdevies aizmukt. Par vienu gan Ulmanim milzīga pateicība, ka Latvija neiestājās PSRS vēl kādā 1936. vai 37. gadā, jo toreizējā Saeima bija pilna ar zatļeriem, dombrovskiem, pabrikiem, rinkēvičiem un kozlovskiem, kam latviešu valsts un tauta bija kā kauls rīklē un “Baigā gada” vietā nepiedzīvojām “Baigo četrgadi”
0
KRUSTTEVS > Kalvis Apsītis 01.12.2014. 23.56
luk ulmanis nodevejs juda
0
andrejs > Kalvis Apsītis 02.12.2014. 16.48
to Kalvis
Iebrukumu Polijā krievi sauc par meroprijatija po ukrepļeņiju zapadnih graņic, bet karu ar Somiju – par severnuju (zimņuju) kampaņiju…
Tas nebija nekāds karš! viņuprāt karš sākās, kad 41. jūnijā vācieši sāka uzbrukumu un krievi metās bēgt no visām sagrābtajām teritorijām.
0
modriss 03.12.2010. 15.37
Interesanti, cik procentu LR darba devēju spētu noformulēt savas vajadzības ilgtermiņā, savstarpēji tās saskaņot un novirzīt kā pieprasījumu izglītotājiem
0
Juris Millers 03.12.2010. 17.37
Augstkolā jāmāca teorētiskie pamati, kas nekad nenoveco. Tas ir tas, kas padara universitātes izglītību patiešām vērtīgu un tas, kas nodrošinās augstkolas beidzejiem ne tikai darbu uzreiz pēc beigšanas, bet arī labāku darbu visā karjeras laikā.
Jebkurā uzņēmumā jebkurā gadījumā katrs jaunpienācējs ir jāapmāca par to kā konkrētajā uzņemumā strādā, jo katrs izmanto citas tehnoloģijas un citus processus. Ja studentam ir teorētiskie pamati iemācīti un viņam ir iemācīts mācīties, tad nebūs nekādu problēmu apgūt praksi.
4
+1
-5
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Ejiet ka Jūsu visi.. > Juris Millers 03.12.2010. 20.10
Es nevaru Jums piekrist. Teorētiskās zināšanas noveco. Pirmkārt, tās tiek uzlabotas, otrkārt, to skaits palielinās. Tas, ko māca teorētiski, ir nepārtraukti jāuzlabo, jāpapildina un liekais jāmet ārā. Mana pieredze liecina, ka tas netiek darīts.
Studentam augstskolā ir jāmācās nevis mācīties, bet gan kā izmantot iegūtās zināšanas. Tikai tad nebūs nekādas problēmas apgūt praksi.
0
annailmane > Juris Millers 03.12.2010. 22.23
1) ja nebūs neko iemācījies, tad nebūs arī ko pielietot:)
2) Teorētiskās zināšanas nevis noveco, bet nemitīgi tiek papildinātas. Katru reizi no jauna atklājot divriteni mēs tikai lieki tērējam enerģiju.
0
anete > Juris Millers 04.12.2010. 14.15
priekš teorētisko zināšanu ieguves (kā darbojas ritens un ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī) ir domāta vidusskola ar visiem fizikas, ķīmijas, vēstures, matemātikas un tamlīdzīgiem iesācēju pamatiem, lai tai brīdī, kad jaunietis iestājas augstkolā viņam jau būtu skaidri pamati par to, ko viņš mācīsies.
Augstskola ir paredzēta tam, lai cilvēku piemērotu darba tirgum, lai cik ļoti sadirsts tas būtu. Lai iemācītu, ka attēlus var apstrādāt netikai ar paint un labākājā gadījumā ar novecojušu photoshopu, ka pastāv daudz jaunas tehnoloģijas celtniecībā un ka patiesībā pēdējos simt gados ir izdomāta kaudze ar jauniem paņēmieniem kā čakarēt cilvēkiem smadzenes.
so there – augstkolas nedrīst nemainīgi mācīt tos pašus vecos pamatus, ko cienījamiem pasniedzēji paši mācījās kā pirmo novitāti. ir jāpielāgojas mūsdienu darba tirgus prasībām, savādāk ir pilnīgi saprotami, ka darbadevējus interesē tie, kas actualy zina, kā strādāt, nevis tos, kas svaigi izlaisti ar diplomu kabā, kas priekš viņiem ir apsolūti bezvērtīgs.
0
Juris Millers > Juris Millers 04.02.2011. 13.45
Augstskola nav koledža, arodskola vai prof-tehnikums. Augstskola negatavo darbam. Augstskolas uzdevums ir iedot cilvekam vel vairāk pamatus un vēl pacelt viņa domāšanas līmeni. Ja vidusskolā māca matemātiku, tad universitatē māca augstako matemātiku un skaitliskās metodes, kamēr koledžā māca kā ar Matcad noprojektēt stieni.
Augstskolas beidzejs varēs saprast matemātiku pietiekoši, lai saprastu kā gan noprojektēt stieni, gan izdarīt jebkādas citādākas darbības, gan pat kā uzrakstīt tādu Matcad. Bet koledžas beidzējs piesēžoties pie jaunās paaudzes sitēmas būs kā zivs pļavā, jo nezinās tās pamatus, bet tikai mācēs kaut ko izdarīt konkrētajā vidē.
Tāpēc augstskolas teorētiskā izglītība ir daudz svarīgaka karjeras un valsts ilgtermiņa, pat ja īstermiņā liekas, ka ta neko nedod.
0