12% darba devēju neapmierināti ar augstskolu beidzējiem
Saistītie raksti
Viedoklis /
15. aprīlis
Vai esam slinkāki par skandināviem jeb Kā paaugstināt darbaspēka produktivitāti?
4
Tēma /
7. aprīlis
Tiešām lieki?
Viedoklis /
12. marts
Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi? Cilvēkkapitāla spēcināšanas ceļš
Komentāri (28)
KRUSTTEVS 01.12.2014. 23.53
vot ani krasnije pidorasi okupanti..
0
Kalvis Apsītis 01.12.2014. 13.26
Krievijas propagandas kanāli labprāt atzīmē 2.pasaules kara beigas, arī V-E gadadienu (pēc Krievijas laika joslas iekrīt 9.maijā). Piemin arī Vācijas uzbrukumu PSRS 1941.g. 22.jūnijā.
Bet galīgi neatzīmē to, kā PSRS iesaistījās 2.pasaules karā – uzbrukums Polijai 1939.g. 17.septembrī; uzbrukums Somijai 1939.g. 30.novembrī.
5
v_rostins > Kalvis Apsītis 01.12.2014. 14.14
Kalvis Apsītis
Uzbrukumu Spānijai 1936. gadā. Ja kādu neapmierina fakts, ka WWII sākās ar Francijas kara pieteikumu Vācijai, vai Lielbritānijas iesaistīšanos, tad Staļina intervence Pireneju pussalā vajadzētu derēt.
0
edge_indran > Kalvis Apsītis 01.12.2014. 14.38
——–
“Pilsoņi, pilsones!
Pēdējo 24 stundu notikumi ir saviļņojuši visus prātus, un es tādēļ uzskatu par savu pienākumu, kā es to arvien svarīgos momentos esmu darījis, jums visiem pateikt, ko valdība šajā brīdī domā un dara.
Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks. Tas notiek ar valdības ziņu un piekrišanu, kas savukārt izriet no pastāvošām draudzīgām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. Es tādēļ vēlos, ka arī mūsu zemes iedzīvotāji ienākošās karaspēka daļas uzlūko ar draudzību. Tai pašā laikā jums jāzina, ka karaspēka kustībai jānotiek bez traucējumiem, un to jūs varat veicināt, ierobežojot pārlieko ziņkāri un atturoties no kārtības traucējumiem……”
Kārļa Ulmaņa uzrunu tautai, ko viņš teica Latvijas Radiofonā 1940. gada 17. jūnijā pulksten 22:15.
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/2b/Karlis_Ulmanis.jpg
0
KRUSTTEVS > Kalvis Apsītis 01.12.2014. 23.56
luk ulmanis nodevejs juda
0
v_rostins > Kalvis Apsītis 02.12.2014. 14.13
KRUSTTEVS
luk ulmanis nodevejs juda
_____________
Divu dienu karš pret PSRS būtu nesis tikai milzīgus neattaisnojamus upurus. Ulmanis bija vainīgs, ka nelika armijai uzreiz izklīst pa mājām, bet atstāja to kazarmās un tad maz krievu fašistisko izdzimteņu būtu izdevies aizmukt. Par vienu gan Ulmanim milzīga pateicība, ka Latvija neiestājās PSRS vēl kādā 1936. vai 37. gadā, jo toreizējā Saeima bija pilna ar zatļeriem, dombrovskiem, pabrikiem, rinkēvičiem un kozlovskiem, kam latviešu valsts un tauta bija kā kauls rīklē un “Baigā gada” vietā nepiedzīvojām “Baigo četrgadi”
0
andrejs > Kalvis Apsītis 02.12.2014. 16.48
to Kalvis
Iebrukumu Polijā krievi sauc par meroprijatija po ukrepļeņiju zapadnih graņic, bet karu ar Somiju – par severnuju (zimņuju) kampaņiju…
Tas nebija nekāds karš! viņuprāt karš sākās, kad 41. jūnijā vācieši sāka uzbrukumu un krievi metās bēgt no visām sagrābtajām teritorijām.
0
edge_indran 30.11.2014. 13.43
——–
“….БЕСЧЕЛОВЕЧНОЕ НАПАДЕНИЕ СССР….”
==============================================================================
Война есть война:
Артур Харрис, глава Бомбардировочного командования Королевских ВВС, говорил, что «за неимением рапиры, пришлось прибегнуть к дубинке». В его восприятии, хотя намного более предпочтительными были бы точечные удары по конкретным целям, физически возможности сделать это не было, и поскольку война есть война, необходимо атаковать тем, что есть под рукой. Он поддержал идею бомбардировок городов, зная, что она приведет к жертвам среди гражданского населения, потому что это был выбор между бомбардировками городов и полным отсутствием бомбардировок, а также потому что бомбардировки городов означали сбрасывание большого количества бомб на районы, полные экономической активности, в которых были расположены промышленные предприятия, вносящие существенный вклад в немецкое военное производство.
Стратегические бомбардировки во время Второй мировой войны
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D1%82%D1%80%D0%B0%D1%82%D0%B5%D0%B3%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5_%D0%B1%D0%BE%D0%BC%D0%B1%D0%B0%D1%80%D0%B4%D0%B8%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BA%D0%B8_%D0%B2%D0%BE_%D0%B2%D1%80%D0%B5%D0%BC%D1%8F_%D0%92%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B9_%D0%BC%D0%B8%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D0%B9_%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D1%8B
0
edge_indran 30.11.2014. 12.11
——
“Погиб — 91 мирный житель. 241 человек — получили ранения.”
===============================================================================
“Погиб – 25 000 …..
Бомбардировка Дрездена (нем. Luftangriffe auf Dresden, англ. Bombing of Dresden)”
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D0%BE%D0%BC%D0%B1%D0%B0%D1%80%D0%B4%D0%B8%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BA%D0%B0_%D0%94%D1%80%D0%B5%D0%B7%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B0
https://www.youtube.com/watch?v=yGcO6zZ4MRM
4
aivarsk > edge_indran 30.11.2014. 13.25
tie tak tava mīļā tarakāna josifa sabiedrotie pret fašistiem cīnijās :))))
Bez tam:
“Antonov and Joseph Stalin asked for the bombing of Dresden”
http://en.wikipedia.org/wiki/Bombing_of_Dresden_in_World_War_II
http://www.dailymail.co.uk/news/article-1080493/Stalins-army-rapists-The-brutal-war-crime-Russia-Germany-tried-ignore.html
0
Voldemārs Odišvili > edge_indran 30.11.2014. 16.32
>>edge_indran>>Ludzu, izbeigt so Kremla propagandu, jo portals IR domats tikai un vienigi tiem, kas velas slavet ASV & NATO, pateikt kadu labu vardu par gejiem vai nolamat Putinu! Skaidrs?!
0
edge_indran > edge_indran 30.11.2014. 18.05
——–
Skaidra domāšana bija nedzērājam K.Ulmanim – tas ir vēsturisks fakts, tāpēc par 1940.g.17.jūniju šodienas Latvijas nacionālisti neraksta “БЕСЧЕЛОВЕЧНОЕ НАПАДЕНИЕ СССP”, bet gan slavējot Vadoņa tālredzību staigā ar lāpām gar K.Ulmaņa pieminekli Rīgas centrā.
Neskaidra ir esošās realitātes bilde, tāpēc mani interesē patiesības noskaidrošana, nevis CCCP,NATO,Putins, geji vai kāda PīĀr dzīvnieciņa dīdīšanās.
p.s.
Somiem tiešām ļoti laimējās, ka viņus bumboja krievu lidotāji:
“По сведениям финского историка авиации К.Ф. Геуста, в «населенных районах города» упало всего 799 бомб, что, как нетрудно убедиться, составляет всего 4,8% от общего числа сброшенных в ходе трех налетов бомб, или 8,5% от общего числа фугасных бомб (факт падения каждой зажигательной бомбы не всегда мог быть зафиксирован по отдельности). Куда же упали остальные, т.е. 15 тыс. авиабомб?” http://www.litmir.net/br/?b=137614&p=132
0
v_rostins > edge_indran 01.12.2014. 14.10
edge_indran ——
Бомбардировка Дрездена
_________________
Taisnība. Nebūtu ASV agresijas pret Vāciju, vācieši būtu izbeiguši absolūto ļaunumu, PSRS, bet tās tumsonīgos, jebkādas cilvēcības pazīmes zaudējušos dzimtcilvēkus, utilizējuši dabai draudzīgā veidā. Pat no III šķiras krieva iznāktu kvalitatīva biogāze.
0
aivarsk 30.11.2014. 11.59
http://www.youtube.com/watch?v=04eR0Ta_c9U
1
Ludmila Sočņeva > aivarsk 30.11.2014. 19.55
> aivarsk 30.11.2014. 11:59
…KIITOS!
Ludmila
0
annailmane 03.12.2010. 17.59
TIKAI 12% neapmierinaati ar augstkolu beidzeejiem, bet rakstiits taa itkaa taadu buutu 90%! No statistikas viedoklja un pec butibas skatoties rakstam butu jaabut par to, ka Latvijaa lielaakaa dalja darba deveju IR apmierinati ar augsskolu beidzeejiem.
0
Juris Millers 03.12.2010. 17.37
Augstkolā jāmāca teorētiskie pamati, kas nekad nenoveco. Tas ir tas, kas padara universitātes izglītību patiešām vērtīgu un tas, kas nodrošinās augstkolas beidzejiem ne tikai darbu uzreiz pēc beigšanas, bet arī labāku darbu visā karjeras laikā.
Jebkurā uzņēmumā jebkurā gadījumā katrs jaunpienācējs ir jāapmāca par to kā konkrētajā uzņemumā strādā, jo katrs izmanto citas tehnoloģijas un citus processus. Ja studentam ir teorētiskie pamati iemācīti un viņam ir iemācīts mācīties, tad nebūs nekādu problēmu apgūt praksi.
4
Ejiet ka Jūsu visi.. > Juris Millers 03.12.2010. 20.10
Es nevaru Jums piekrist. Teorētiskās zināšanas noveco. Pirmkārt, tās tiek uzlabotas, otrkārt, to skaits palielinās. Tas, ko māca teorētiski, ir nepārtraukti jāuzlabo, jāpapildina un liekais jāmet ārā. Mana pieredze liecina, ka tas netiek darīts.
Studentam augstskolā ir jāmācās nevis mācīties, bet gan kā izmantot iegūtās zināšanas. Tikai tad nebūs nekādas problēmas apgūt praksi.
0
annailmane > Juris Millers 03.12.2010. 22.23
1) ja nebūs neko iemācījies, tad nebūs arī ko pielietot:)
2) Teorētiskās zināšanas nevis noveco, bet nemitīgi tiek papildinātas. Katru reizi no jauna atklājot divriteni mēs tikai lieki tērējam enerģiju.
0
anete > Juris Millers 04.12.2010. 14.15
priekš teorētisko zināšanu ieguves (kā darbojas ritens un ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī) ir domāta vidusskola ar visiem fizikas, ķīmijas, vēstures, matemātikas un tamlīdzīgiem iesācēju pamatiem, lai tai brīdī, kad jaunietis iestājas augstkolā viņam jau būtu skaidri pamati par to, ko viņš mācīsies.
Augstskola ir paredzēta tam, lai cilvēku piemērotu darba tirgum, lai cik ļoti sadirsts tas būtu. Lai iemācītu, ka attēlus var apstrādāt netikai ar paint un labākājā gadījumā ar novecojušu photoshopu, ka pastāv daudz jaunas tehnoloģijas celtniecībā un ka patiesībā pēdējos simt gados ir izdomāta kaudze ar jauniem paņēmieniem kā čakarēt cilvēkiem smadzenes.
so there – augstkolas nedrīst nemainīgi mācīt tos pašus vecos pamatus, ko cienījamiem pasniedzēji paši mācījās kā pirmo novitāti. ir jāpielāgojas mūsdienu darba tirgus prasībām, savādāk ir pilnīgi saprotami, ka darbadevējus interesē tie, kas actualy zina, kā strādāt, nevis tos, kas svaigi izlaisti ar diplomu kabā, kas priekš viņiem ir apsolūti bezvērtīgs.
0
Juris Millers > Juris Millers 04.02.2011. 13.45
Augstskola nav koledža, arodskola vai prof-tehnikums. Augstskola negatavo darbam. Augstskolas uzdevums ir iedot cilvekam vel vairāk pamatus un vēl pacelt viņa domāšanas līmeni. Ja vidusskolā māca matemātiku, tad universitatē māca augstako matemātiku un skaitliskās metodes, kamēr koledžā māca kā ar Matcad noprojektēt stieni.
Augstskolas beidzejs varēs saprast matemātiku pietiekoši, lai saprastu kā gan noprojektēt stieni, gan izdarīt jebkādas citādākas darbības, gan pat kā uzrakstīt tādu Matcad. Bet koledžas beidzējs piesēžoties pie jaunās paaudzes sitēmas būs kā zivs pļavā, jo nezinās tās pamatus, bet tikai mācēs kaut ko izdarīt konkrētajā vidē.
Tāpēc augstskolas teorētiskā izglītība ir daudz svarīgaka karjeras un valsts ilgtermiņa, pat ja īstermiņā liekas, ka ta neko nedod.
0
modriss 03.12.2010. 15.37
Interesanti, cik procentu LR darba devēju spētu noformulēt savas vajadzības ilgtermiņā, savstarpēji tās saskaņot un novirzīt kā pieprasījumu izglītotājiem
0
inese_hazenfusa 03.12.2010. 14.12
Gribētos zināt procentuāli no kurām augstskolām ir nākuši tie, par kuriem ir neapmierināti. Laikam grūti būtu šādu pētījumu veikt.
0
uldis_erglis 03.12.2010. 12.12
12% neapmierināto varētu būt tie nopietnie ārzemju uzņēmumi Latvijā, kuriem ir iespēja novērtēt Latvijas augstskolu beidzējus uz Eiropas fona.
0
tetrapack 03.12.2010. 10.32
Divpadsmit procenti nav slikts rādītājs, gluži vai dīvaini, ka tik maz. Interesanti, kāds tam ir iemesls, ja pat Igaunijā ir 16% un Lietuvā vispār 32.
2
+2
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@ineser > tetrapack 03.12.2010. 12.23
Rezultāti, protams, interesanti. Tikai nemēģiniet no tiem izdarīt secinājumus par izglītības kvalitāti – tas būtu tā pat kā mērīt vidukļa apkārtmēru ar bikšu gumiju. Vidējais aptaujātais uzņēmums, piemēram, Vācijā un Latvijā pēc savas attīstības (sophistication), darbinieku zināšanu/spēju profila un līmeņa, ražošanas profila un pēc daudziem citiem parametriem ir divas dažādas lietas.
0
Andris > tetrapack 04.12.2010. 00.26
Drošivien pašiem darbadevējiem ir visai zemas prasības, tāpēc arī pretenziju nav. Mums taču vispār maz uzņēmumu, kuros ir vajadzīgas eksaktās zinības. Bet visu pārējo grūti novērtēt.
0