PVN būs 22%, mājokļa nodokli dubultos

Samazināto PVN palielinās no 10 līdz 12%, elektrībai būs parastā likme

Valdība piektdien nākamā gada budžeta veidošanas sēdē vienojās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes palielināšanu līdz 22% un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes dzīvojamām platībām dubultošanu, vēsta aģentūra LETA.

Samazinātā PVN likme tiks palielināta no 10% līdz 12%, savukārt elektrības patēriņam mājsaimniecībās vairs netiks piemērota samazinātā PVN likme, bet gan pamatlikme, pēc valdības sēdes informēja premjerministrs Valdis Dombrovskis ("Vienotība"). Dubultojot nodokļa likmi mājokļiem, nolemts saglabāt patlaban esošo 25% pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, PVN likmju paaugstināšana budžeta ieņēmumos papildus nodrošinātu 68 miljonus latus, mājokļa nodokļa pieaugums – 6,9 miljonus latu. Nodokļa ieņēmumu pieaugums par zemi budžetā papildus došot 7,4 miljonus latu.

Valdība vienojusies pensiju piemaksas no pamatbudžeta sākt maksāt tikai no 2014.gada 1.janvāra. Kā skaidroja valdības vadītājs: "Mums ir vienošanās, ka ne pensijas, ne piemaksas pie pensijām netiek mazinātas, līdz ar to pašlaik pārcelšana uz pamatbudžeta, kas tiek mazināts, var tikt nepareizi uztverts kā signāls, ka varbūt kaut kas varētu tikt mazināts arī šajās iemaksās."

Budžeta ieņēmumu aprēķinu precizēšana turpinās, un sestdienas sēdei FM gatavo atzinumus par vēl diviem iespējamiem variantiem, no kuriem viens ir FM ierosinājums par vienu procentpunktu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), līdz 40 latiem palielināt ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, līdz 70 latiem palielināt atvieglojumus par apgādībā esošu personu un vienlaikus par 2% palielināt sociālo iemaksu likmi.

Otrs variants ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iesniegtā alternatīva – nākamgad IIN pašvaldībām novirzīt 76% apmērā līdzšinējo 80% vietā, bet nemainīt darbaspēka nodokļus, ziņo aģentūra BNS. Pēc ZZS domām, šāds variants pašvaldībām, lai gan ir sāpīgs, tomēr ir finansiāli izdevīgāks, vēsta LETA. Kā informēja Dombrovskis, FM precizēs aprēķinus šim priekšlikumam.

Jau vēstīts, ka sestdien, 20.novembrī, notiks vēl viena ārkārtas valdības un koalīcijas padomes sēde, kā arī tikšanās ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Sestdien iecerēts panākt galīgo vienošanos par ceļiem, kā sasniegt nākamgad budžetā konsolidējamo summu – 280 miljonus latu.

''Vienotības'' koalīcijas partnere valdībā ZZS nobažījusies par pašvaldību budžetiem un sociālo jomu, jo konsolidācijas dēļ varētu ievērojami ciest pašvaldību funkciju izpilde, iepriekš sacīja tās pārstāvis Augusts Brigmanis. Pašlaik pašvaldību budžetu galvenais ienākumu avots ir 80% no pašvaldības teritorijā deklarēto strādājošo iedzīvotāju nomaksātā IIN. 20% šī nodokļa saņem valsts, un pašvaldības saņem mērķdotācijas no valsts budžeta. Iespējams, nākamgad pašvaldībām varētu atvēlēt pat 81% IIN, taču tās varētu zaudēt vairākas dotācijas un kompensācijas no valsts budžeta.

Savukārt vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) intervijā laikrakstam ''Diena'' piektdien sacījis, ka jāpastiprina pašvaldību finanšu kontrole, lai bagātas pašvaldības, līdzīgi Ādažu novadam, neapdomīgas saimniekošanas dēļ nenonāktu līdz bankrotam. Kā vēl vienu riska pašvaldību Vējonis minēja Jūrmalu.

Pēc Dombrovska teiktā, viens no strīdīgākajiem jautājumiem sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem ir iemaksu samazināšana 2.pensiju līmenī, domstarpības esot arī par vairākiem mazākiem pasākumiem. Ja kāds no tiem netiks atbalstīts, tas būs jākompensē ar mazākiem izdevumiem.