Drošības dienesti analizē cauruļvada juridisko piederību un atstāšanu ''sausā''
Valsts drošības dienestu vadītāji pirmdien, tiekoties ar premjerministru Valdi Dombrovski (''Vienotība”), pārrunājuši tā dēvētās ''tehniskās degvielas'' izsūknēšanu no Ventspils –Polockas naftas vada, liecina Ir.lv rīcībā esošā informācija.
Slepenā sanāksmē pie premjerministra pirmdien pēc valdības sēdes pulcējās visu valsts drošības dienestu vadītāji, kā arī tieslietu, iekšlietu un satiksmes ministri, novēroja Ir.lv. Pēc sanāksmes amatpersonas atteicās komentēt runāto, taču Ir.lv rīcībā esošā informācija liecina, ka pārrunāta situācija saistībā ar klajā nākušo informāciju par to, ka Latvija var zaudēt naftas cauruļvadu uz Ventspili un pat teorētisku iespēju jebkad atjaunot naftas tranzītu pa to.
Kā pirmdien vēstīja laikraksts ''Dienas Bizness'', Latviju šķērsojošā maģistrālā naftas cauruļvada īpašnieks SIA ''LatRosTrans” (LRT) sācis kopš 2003.gada nestrādājošajā cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšanu, visticamāk, lai pārdotu to pasaules tirgū. Taču bez tās cauruļvads jau pēc neilga laika var sabojāties, kļūstot naftas tranzītam nederīgs un būtībā nododams metāllūžņos. LRT 66% īpašniece ir AS ''Ventspils nafta”, kuras 49% pieder ''Euromin Holdings Kipra”, kas publiski dēvē sevi par ''Vitol”, savukārt 34% LRT pieder Krievijas uzņēmumam ''Transņeftj”.
Kā Ir.lv atzina kāda sanāksmē klāt bijusi amatpersona, šobrīd ir jānoskaidro lietas apstākļi un jāizpēta naftas vada privatizācijas nosacījumi, lai noskaidrotu, kam īsti vads pieder. ''Šobrīd trūkst informācijas,'' sacīja amatpersona, atturoties atbildēt, vai šajā lietā iespējama apzināti ļaunprātīga, krimināli sodāma rīcība, jo arī no šāda rakursa lieta tiekot pētīta.
Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) Ir.lv sacīja, ka neko nezina par degvielas izsūknēšanu un naftas vada iespējamo palikšanu “sausā”.
Vaicāts, vai valsts varētu kādā veidā iejaukties notiekošajā, lai naftas vads tomēr nepaliktu ''sausā'', premjerministrs žurnālistiem sacīja, ka šobrīd pie šī jautājuma tiek strādāts. Tiekot analizēta informācija, lai vērtētu iespējamos pasākumus. Sīkāk Dombrovskis atteicās ko komentēt, nesniedzot arī skaidru atbildi uz jautājumu, vai šīs sanāksmes iniciators ir valdības vadītājs pats vai, iespējams, koalīcijas partneri no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).
Sanāksmē pie valdības vadītāja piedalījās satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) ar ministrijas valsts sekretāru, iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Vienotība"), tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ("Vienotība"), Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, Drošības policijas vadītājs Jānis Reiniks, vēsta aģentūra LETA.
Komentāri (14)
Elīna Barkovska 15.11.2010. 15.26
Nezinam, kam vads pieder:) Lūk tā ir šodienas pērle:)
0
wrvinovskis 15.11.2010. 15.22
Slepeni. Pilnīgi slepeni. Konfidenciāli. Tikai žurnālistu lietošanai.
Vai tiešām no šādām apšaubāmi degošām ziņām neceļas nekāds ļaunums valstij? Vai pāri pār visu ir karsta ziņa?
1
snjuu > wrvinovskis 16.11.2010. 02.11
Indivīds ir svarīgāks par “valsti” un valsti. PS. Atklāti lēmumi darbojas labāk.
0
olbox 15.11.2010. 17.07
protams, nezinot pirmās rokas informāciju, teju visas versijas var uzskatīt par spekulāciju, tomēr IMHO te ir velkamas paralēles ar Mažeiķu naftas lietu un daudzajiem preciniekiem, no kuriem lietuvieši izvēlējās pat ne kazahu KazMunaiGaz (kas dotu zināmu drošību, ka nafta līdz Mažeiķiem turpinās ceļot arī ne pa jūru caur Būtiņģi), bet poļu PKN Orlen, kas tagad tāpat beigu beigās atdos Mažeiķus Rosņeft vai Transņeft.
Baltkrievi diversificē savus energoresursu piegādes riskus un pasūta naftu Venecuēlā (kas, custustarp, draudzējas arī ar Krieviju) ar piegādi pa Baltijas jūru. Ko dara uzņēmums, kura patiesie īpašnieki un lēmumu pieņēmēji sēž Kiprā (haha)? Veic loģiskus soļus, lai samazinātu riska samazinājumu, ko veikuši Baltkrievi, plus kārtīgi ie;cakarē Latviju, nomaitājot stratēģisku infrastruktūras objektu. Vai arī – tā ir izlūkošana ar kauju, lai redzētu, uz ko reāli ir gatava un spējīga Latvija un Baltkrievija.
2
Laumiņa > olbox 15.11.2010. 17.21
Bet īstenībā, kāda starpiba, kam pieder un vai iet pa to nafta vai nē. Tik un tā nav Tava vai mana. Nu nebūs Ventspilī ,ko pārkraut, kāds tur nenopelnīs uz krievu rēķina, nu un tad…
0
olbox > olbox 16.11.2010. 10.10
ir starpība, ir. stratēģiskas nozīmes infrastruktūras objekti nekad nav tikai privātu uzņēmumu dziļi personisks jautājums. tad jau neveidosim arī degvielas uzkrājumus ārkārtas situācijām? jo nav jau svarīgi, kam tie pieder un vai vispār ir piejami?
enerģētikas infrastruktūra, neatkarīgi no tās piederības, vienmēr un visur ir nacionālās drošības jautājums. protams, svarīgi, kas noteikts likumos un līgumos.
visbeidzot, funkcionējoša cauruļvada esamība dod kaut vai minimālu iespēju “tirgoties” situācijā[s], kad no kādas puses tiek izdarīts spiediens. nav cauruļu, nav dažādu piegādes avotu – nav risku diversifikācijas. un iestājas precīzi tas, kas šobrīd Latvijā notiek ar dabasgāzi.
0