2020.gadā pensijā varēs doties tikai 65 gadu vecumu sasniegušie
Valdība sestdien nolēma atbalstīt Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos priekšlikumus sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizēšanai, kas paredz no 2016.gada pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu un minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu līdz 15 gadiem.
Par pēc valdības sēdes informēja premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”).
No 2016.gada pensionēšanās vecums tiks paaugstināts par pusgadu līdz 2020.gadā pensijā varēs doties 65 gadu vecumu sasniegušie iedzīvotāji.
Tiek plānots palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no pasreizējiem 10 līdz 15 gadiem, sākot ar 2016.gadu, nosakot tiesības uz valsts garantēto minimālo pensijas apmēru, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, sākot ar 2021.gadu.
Dombrovskis sacīja, ka joprojām notiek konsultācijas par nākamā gada budžeta konsolidācijas apjomu. Lēmums šai jautājumā jāpieņem līdz otrdienai, kad Latvijā vēl pēdējo dienu uzturēsies aizdevēju misija.
Valdība otrdien arī pieņēmusi zināšanai ziņojumu par valdībai iesniegtajiem Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikumiem budžeta izdevumu mazināšanas priekšlikumiem. Visas ministrijas ir sniegušas atzinumu par to – lielākoties, negatīvu, un priekšlikumi sestdien tiks publiskoti, informēja premjera pārstāve Līga Krapāne.
Komentāri (30)
ilzezeebolde 13.11.2010. 15.36
Kas tas par dīvainu priekšstatu, ka cilvēks 60 gadu vecumā pēkšņi kļūst par nespējnieku?
60 gadi ir pavisam adekvāts vecums, kurā nenodzērušamies subjektam ir visas iespējas labi un ražīgi strādāt.
5
Ieva > ilzezeebolde 13.11.2010. 16.01
….iemaksas 2. līmenī. No 8% uz 1%.
0
supervalters > ilzezeebolde 14.11.2010. 13.09
Absint, nedomā tik ļoti par to, ko valstij jādod Tev. Padomā mazliet par to, ko Tu vari dot valstij.
0
girts_gansons > ilzezeebolde 13.11.2010. 15.58
…pensijas apjoma samazināšanās…
————
Kāpēc samazinās pensijas apjoms?
0
girts_gansons > ilzezeebolde 13.11.2010. 16.33
Tas ir nosacīts samazinājums, kas atkarīgs no +/- par peļņu no 2.līmeņa. Iemaksa personīgā kontā, no kā aprēķinā pensiju, summējas no abiem līmeņiem. +/- no 2.līmeņa vien ienes korekciju, kas var būt arī ar mīnusu.
0
Ieva > ilzezeebolde 13.11.2010. 15.41
Tas ir atkarīgs no veselības, bet nez vai 60 gadīgs var izdarīt tikpat. cik 30- gadīgs. It sevišķi, ja tas saistīts ar fizisku darbu. Par to ir šis stāsts, ne par par pēkšņu pārvēršanos par nespējnieku sešdesmitajā jubilejā.
Pensijas sasniedzamības un pensijas apjoma samazināšanās faktiski rada pārdomas par to, kāpēc man ir jāmaksā nodokļi.
Nodokļu jēga ir no valsts “pirkt” aizsardzību – sociālo, fizisko, morālo…
Un tad sāc domāt – vai ir jēga ziņot policijai, ja nozog velosipēdu, vai ir jēga iet pie daktera, ja maciņš tukšs, vai ir jēga maksāt nodokļus, ja Abreni atdodam par ēzeļa ausīm, vai ir jēga maksāt nodokļus, ja pensiju nesagaidīsi, un pat, ja sagaidīsi, tā būs smieklīga…
Vai ir jēga?
0
bekijja 13.11.2010. 15.54
Kristīnei taisnība – uz lietām ir jāskatās kopsakarībās. Cilvēki dzīvo ilgāk un tak bez nodarbes nesēž arī pēc aiziešanas pensijā. Ja darba tirgus politikā ieviestu līdztiesības principus, tad principā darbu vajadzētu nodrošināt visiem pēc spējām. Jāsāk domāt “ārpus kastes” – ja kāds strādā vairāk kā 40 stundas nedēļa, viņš atņem darbu citiem. Kāpēc bezdarbu nevar risināt samazinot darba nedēļas ilgumu? Tādā veidā uzlabotos arī “work-life” balance, cilvēku veselība un apmierinātība ar dzīvi. Un tad jau arī strādāt varētu ilgākus gadus, vecākiem cilvēkiem ļaujot strādāt īsākas stundas. Senos laikos tak neviens pensijā negāja – strādāja, kamēr varēja.
3
bekijja > bekijja 14.11.2010. 11.14
@aivars15
Nu uz Franciju atpūsties un baudīt dzīvi es tomēr braucu labprātāk nekā uz UK. Atgriežoties pie lietu kopsakarībām – tiesa, tikai un vienīgi darba nedēļas garumam vai īsumam nozīmes nav. Ja mērķis nepareizs, nauda un nemitīga rosīšanās laimi nenes. Ir vērts papētīt, kādas politikas tiek īstenotas valstīs, kurās dzīvo laimīgākie (ne bagātākie) cilvēki.
0
simpsons > bekijja 14.11.2010. 00.05
Doma, ka darba vietu (stundu) skaits ir nemainīgs un tas jāsadala vienlīdzīgi visiem ir dažu sociālistu izdomājums. Francijā bija 35 stundu darba nedēļa, 5 nedēļu atvaļinājums. Turpretim briti strādā visvairāk stundu. Salīdzini, kur vēsturiski ir augstāks bezdarba līmenis.
0
bekijja > bekijja 14.11.2010. 11.18
P.S. Summa jau nemainās – var strādāt intensīvi īsāku mūža daļu (jo no pārlieku lielās rosīšanās sačakarēta veselība), vai strādāt samērīgi daudzu gadu garumā.
0
Eva Jēkabsone 13.11.2010. 14.30
Šādu komunikāciju uzsākot LM varētu būt gudrāka un laikus jau piedāvāt adekvātu statistiku par izmaiņām cilvēku dzīves ilgumā, darba mūža ilgumā un darba stundu daudzumā, kas salīdzinot ar statistiku 20 un 30 gadus atpakaļ ļoti būtiski atšķiras – cilvēki dzīvo ilgāk, mācās ilgāk un līdz ar to darba mūžs ir krietni īsāks. Franči šādus jautājumus nevēlas uzklausīt un demolē savas pilsētas, mēs varbūt uzklausīsim, tikai ja atbildīgās institūcijas vēlēsies stāstīt.
3
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@christele > Eva Jēkabsone 13.11.2010. 16.22
Ja palūkojas uzmanīgāk, tad šāda informācija ir pieejama…
0
Eva Jēkabsone > Eva Jēkabsone 13.11.2010. 16.36
Tieši tā, un ar šo informāciju arī valdībai ir jāvēršas pie iedzīvotājiem. Diez vai ir pareizi uzrunāt iedzīvotājus par plānotām izmaiņām un racionālus faktus atstāt nopublicētus dziļi ministriju mājas lapās.
0
christele > Eva Jēkabsone 13.11.2010. 16.41
Šeit es varētu piekrist, ka šāda sabiedrības izglītošana par dzīvildzes un darbspējas situāciju būtu lietderīga.
0