Kultūras ministrija aicina sūtīt ierosinājumus Rīcības plāna izveidei
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība") vēlas panākt plašāku latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā un to, lai ne tikai krievi, bet arī latvieši Latvijā sajustos kā dzimtenē. Šādas atziņas viņa pauž sestdien publicētā intervijā laikrakstam "Diena".
Ēlerte norāda, ka valdības deklarācijā iekļauti punkti par nacionālās identitātes veicināšanu un klāsta, ka "nācijai ir kopēja valoda, kultūra, daba, ainava vai teritorija, kopējas atmiņas vai vēsture".
"Globalizācijas apstākļos, kas pasauli arvien vairāk nolīdzina, nacionālām valstīm jākļūst daudz aktīvākām. Citādi tās nav vajadzīgas. Ja visi latvieši vienā dienā nolemtu, ka vairs negrib praktizēt būt latvieši un runāt latviski, Latvijas valsts nebūtu vajadzīga. Latvieši ir valstsnācija. Tas ir valststiesisks termins, tas nav emocionāls apgalvojums. Valstsnācijām ir pienākums nostiprināt savu identitāti un vienlaikus būt atvērtām pret tiem, kas tajā grib integrēties. Latvisko kultūrtelpu ir ietekmējuši vācbalti, poļi, zviedri, krievi, ebreji, tāpēc tā ir tik interesanta un pievilcīga. Taču bez latviskā pienesuma tā varētu būt jebkura cita vieta pasaulē," uzskata ministre.
Ēlerte atzīst, ka latviešu valodas lietojums publiskajā telpā un darbavietās kopš 2000.gada samazinās. Tas esot pretrunā ar to, ka arvien vairāk cilvēku iemācās latviešu valodu.
"Ir jādomā, kādi regulējumi nepieciešami valodas likumā. Kāds pētījums profesionālās izglītības skolā noskaidroja, ka 64% bērnu jūt identitāti ar Krieviju, nevis Latviju. Publiskā telpa, no kurienes viņi saņem informāciju, pamatā ir Krievijas televīzijas. Vai mēs sabiedriskajos medijos spējam piedāvāt pietiekami labas programmas (ziņas, raidījumus), lai viņi tomēr būtu daļa no Latvijas?" klāsta ministre.
Tikmēr Kultūras ministrija (KM) sākusi veidot Rīcības plānu, kurā paredzēts ietvert darbus un uzdevumus, ar kuriem sasniegt valdības Deklarācijā minētos mērķus. Ministrija aicinājusi iedzīvotājus, asociācijas un nevalstiskās organizācijas iesūtīt savus ierosinājumus un priekšlikumus. „Ministrijas Rīcības plāns ir viens no būtiskākajiem dokumentiem kultūras nozarei, jo nosaka konkrētus darbus un konkrētus termiņus. Tāpēc tās izstrādē ir jāiesaista pēc iespējas plašāka sabiedrība, diskutējot par soļiem, kā sasniegt valdības Deklarācijā ierakstīto,” norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Ar valdības Deklarācijas kultūras sadaļu var iepazīties Kultūras ministrijas mājas lapā . Priekšlikumus var iesniegt līdz 22.novembrim. Pēc tam tie tiks izvērtēti un ņemti vērā Rīcības plānā veidošanā, kuru Ministru kabinetam jāiesniedz līdz 5.decembrim.
Komentāri (45)
Ieva 13.11.2010. 11.00
Vajag tikai gribēt. Sākt ar ļoti praktiskām lietām.
Piemēram, kāpēc igauņi runā labāk angliski kā latvieši? Tāpēc, ka televīzijā filmas iet oriģinālvalodā, bet ar subtitriem. Latvijā tās tiek „pārrunātas”- ir tulkots teksts pa virsu un orģināls nav dzirdams. Kāpēc tā nevar būt Latvijā? Kāpēc Latvijas TV latviešu ziņu raidījumiem nevarētu būt krievu subtitri. Auditorija lielāka būtu noteikti.
Cita lieta – elektroniskie dokumenti, Latvijas/ Eiropas datumu formāts, punkti un komati skaitļos un citi reģionālie standarti. Tagad daudzi baidās rakstīt epastu ar garumzīmēm, jo saņēmējam tās var nebūt. Kāpēc neuzspiest šinī lauciņā? Arī tajos tīņu seksa čatos, ko naktīs raida dažas TV. Kā tas var būt , ka visai Latvijai un it sevišķi jaunajai paaudzei, nopietni TV kanāli kultivē kultu, ka var rakstīt bez garumzīmēm?
Vēl to pašu TV raidījumu runas kvalitāte. TV sejām tomēr būtu jāzin, kad lietot „ka” un kad” kad,” un kad „ņemt dalību” un kad „piedalīties”.
4
Sanšains > Ieva 13.11.2010. 11.13
televīzijā filmas iet oriģinālvalodā, bet ar subtitriem. Latvijā tās tiek „pārrunātas”- ir tulkots teksts pa virsu un oriģināls nav dzirdams. Kāpēc tā nevar būt Latvijā?
=============================
Noteikti esmu PRET šādu ideju. Tās ieviešana nozīmētu, ka atsakāmies no PĒDĒJĀ un VIENĪGĀ televīzijas kanāla pasaulē, kur dzirdama tikai latviešu valoda. Ja runājam par valsts televīziju.
Protams, ka filmas oriģinālvalodā ar subtitriem ir labs variants. To atļausimies tad, kad mums būs, piemēram, vismaz 3 latviski raidoši valsts televīzijas kanāli.
0
Sanšains > Ieva 13.11.2010. 11.21
Kāpēc Latvijas TV latviešu ziņu raidījumiem nevarētu būt krievu subtitri.
=============================
Subtitri ļoti noder valodas apgūšanas sākuma posmā. Jau tagad statistika (un piemēram, mana pieredze) rāda, ka lielais vairums krievu latviešu valodu prot – vismaz saprot.
Tāpēc krievu subtitri NOTEIKTI NAV VAJADZĪGI – tie tikai vājina nepieciešamību uztvert teikto latviešu valodā.
Jau vairākus gadus skolas reformas dēļ praktiski visi krievu jaunieši latviešu valodu prot labi. Un kino auditorija savā vairumā ir jaunieši. Tāpēc, manuprāt, vajadzētu AIZLIEGT kinofilmu subtitrus krievu valodā.
Tādus varētu atstāt bērnu filmām, kaut gan tās jau parasti tiek dublētas.
0
vismantsk > Ieva 13.11.2010. 14.02
Es piekrītu idejai par filmām oriģinālvalodā ar tulkojumu subtitros. Vienu laiku, pirms vairākiem gadiem, LTV7 tā arī darīja – piektdienu vakaros raidīja filmas angļu valodā ar tulkojumu subtitros. Nesaprotu, kur un kāpēc tas pazuda?
Bet tai pat laikā ir jābūt līdzsvaram starp svešvalodu apgūšanu un savas valodas saglabāšanu.
0
Ieva > Ieva 13.11.2010. 11.44
Ja būtu tā, ka Igaunijā igauņu valoda tāpēc ir zaudējusi pozīcijas, es Harim piekristu. Manuprāt, ir otrādi.
Un subtitru ideja attiecas arī uz angļu valodu.
Haris iesaka izolēties, es – stimulēt valodu apguvi.
Ar to, ar ko tu nevari cīnīties, ir jāsadzīvo un pat jādabū kāds labums. Globalizācija ir neizbēgama. Vai Hara piedāvātais izolacionisms šeit kaut ko dos?
0
buchamona 13.11.2010. 11.25
Uzstaadijumi jau Elertei pareizi un secinaajumi arii :) Tikai, kaa to visu realizeet? Ir divi lielumi, kuri nepakljaujas nekaadaam programmaam – latvieshu gataviiba nerunaat latviski un krievvalodiigo dzelzhainaa paarlieciiba, ka vinjiem nav jaarunaa latviski. Nav runa par iznjemuma situaacijaam kaut kur valsts iestaades, vai pie mikrofona. Es domaaju – ikdienu.
4
ir_lv > buchamona 13.11.2010. 14.02
Starp patriotismu un nacionālismu tomēr ir liela atšķirība, un žēl patiešām, ka patriotisms netiek attīstīts un kultivēts. Un kamēr paši latvieši nesapratīs atšķirību starp šīm parādībām, tikmēr arī nekas nebūs.
0
Ieva > buchamona 13.11.2010. 11.48
Taisnība. Bet tie ir citi aspekti. Un tas lielā mērā izriet no patriotisma trūkuma. Patriotisma, kuru Latvijā valsts institūcijas un arī KM nekultivē. Nekultivē tāpēc , ka esam taču EU , demokrātika un multinacionāla valsts, un patriotisms var tikt tulkots kā nacionālisms. Tāpēc ērtāk ir nedarīt. Tāpēc vasarā labāk internacionāla Ziemassvētku egle Rātslaukumā, nevis latviskie Jāņu vainagi.
0
mēbeļu izgatavošana > buchamona 13.11.2010. 12.46
“Pareizi” tie uzstādījumi ir tikai tai vai citā intervijā atsevišķi ņemtā :) Kopumā, tie ir pretrunīgi.
Pie mūsdienu tehnoloģijām un iespējām nav iemesla deklarēt politisko līderu “tiesības” runāt ar medijiem Latvijā citā valodā kā latviešu, “ja tā var labāk izskaidrot savu nostādni sabiedrībai”. Šāda “varēšana” var balstīties vienīgi “sabiedrības” spējā prast to citu valodu labāk kā latviešu…
Ir bezgala ciniski runāt par “vēlmi” pēc vairāk latviešu valodas, un tad iet un bez pietiekama pamatojuma lietot citu valodu runājot ar Latvijas medijiem.
To var noreducēt arī uz pavisam “pliku” būtību – tad kam Latvijā, latviešiem un latviešu valodas pratējiem, vai krieviem un krievu valodas pratējiem, ministres Ēlertes Latvijas medijam sniegtā informācija būtu jāsaņem tulkojumā.
0
buchamona > buchamona 13.11.2010. 12.03
Es pat to neuztvertu par patriotismu, bet par pashcienju. Man bija viens darba biedrs – krievs, runaaja latviski gandriiz bez akcenta, bet ar mani vinjsh runaaja krieviski, savu kaart es ar vinju latviski :)) Un taa mess kaadu gadu – vienas sarunas laikaa lietojaam katrs savu valodu :)))
0
lebronj2356 13.11.2010. 12.43
To vēlas visa latviešu tauta, bet jāsāk ir ar to, ka likumiski jāgarantē ar likumu tiesības Latvijas teritorijā saņemt pakalpojumus/preces/informāciju latviešu valodā, un jāuzrauga šā izpildi. Lai gan manā personīgajā pieredzē gadījumi ar latviski nesaprotošajiem/saprast negribētājiem lielākoties ir gājuši strauji mazumā, tas tomēr nav pieļaujams. Interesanta ir cita lieta, kāpēc par šo tā jāuzstājas Ēlertei, ja kultūras jomā problēmu ar latviešu valodu ir minimāli – toties par to būtu jārunā piemēram Kamparam/ekonomika vai Augulim/transports šinīs sfērās diemžēl latviešu valoda tikai eksistē, ja ne veģetē…
0