Ēlerte vēlas latviešu valodas plašāku lietojumu
Saistītie raksti
Viedoklis /
14. jūnijs
Vai latviešu valodas zināšanu jautājumā atkal uzkāpsim uz tā paša grābekļa?
1
Viedoklis /
4. jūnijs
Mediju politiku neveido priekšvēlēšanu solījumi
Viedoklis /
15. aprīlis
Guntars Prānis: Esam nonākuši strupceļā
Komentāri (45)
maris 14.11.2010. 16.06
Jāsāk ar Rīgas un Daugavpils pašvaldību un dažiem Saeimas deputātiem.
0
Līna Kārkliņa 13.11.2010. 20.59
latvieshu gataviiba nerunaat latviski un krievvalodiigo dzelzhainaa paarlieciiba, ka vinjiem nav jaarunaa latviski. Nav runa par iznjemuma situaacijaam kaut kur valsts iestaades, vai pie mikrofona. Es domaaju – ikdienu.
—————–
Parasta aina lielveikalā – maksājot pie kases krieviete kasiere tekoši ar klientu sarunājas latviski, no blakus kases latviete kasiere kaut ko prasa kasierei krievietei – kā jūs domājat kādā valodā? Protams, krieviski un tā tas ir kā likums visos lielveikalos….kauns, latvieši.
0
Jānis Blumbergs 13.11.2010. 19.04
Kvotas. Robežas. Kaut kā der ierobežot lētās un visuresošās krievu (un amerikāņu)(dez)informācijas ieplūšanu valstī. Derētu kāda Eiropas investīcija kultūrtelpā. Tieši latviskajā. Eiropa taču no mums vēl nebaidās? Ir jābūt kādai jau esošai rīcībai, ko ņemt par piemēru, kas līdzsvaro ne tik lielās kultūras un lielās. Un pašu mūsu darbs ir iemācīties visas tās Eiropas valodas, kamēr Krievu valoda to starpā nav. Tagad iespēju ir salīdzinoši daudz, nav vairs jābaidās kļūt par apkarojamo grēkāzi ‘franču grupa’. Visādas valodas drīkst lietot un mācīties, droši bagātināt mūsējo ar jauniem svešvārdiem, jaunvārdiem. Mūsu valodai ir labums ka varam rakstīt un runāt īsi. Un daiļi.
0
bekijja 13.11.2010. 17.24
Izglītībai šajā jomā ir svarīgākā loma – jaunākās klases vēl varētu būt krievu valodā, bet paralēli bērniem ir jāmāca latviešu valoda, lai no 4.klases izglītība būtu latviešu valodā. Tai pašā laikā, ja Latvija grib būt konkurētspējīga mūsdienu pasaulē, vidusskolās un augstskolās ir jāienāk pasaules valodām.
Kultūras jomā svarīgas ir tradīcijas. Dziesmu un deju svētki ir viena lieta – unikāli svētki reizi 4 gados. Bet tikpat svarīga ir arī citu tautas tradīciju kopšana un uzturēšana gan ģimenēs, gan pašvaldībās: ar Līgo un Ziemassvētkiem vien varētu būt par maz. Caur tradīcijām saglabājas kultūras mantojums. Nekādus lielos līdzekļus tam it kā nevajag – nepieciešams tik publiskajā telpā ik gadu atgādināt, ar ko nozīmīgas Miķeļa, Mārtiņa, Pētera, Jura un citas dienas un kādas tradīcijas ar šīm dienām saistās. Pārējais atkarīgs no pašvaldību, vietējo uzņēmēju un iedzīvotāju atsaucības un aktivitātes.
0
girts_gansons 13.11.2010. 16.18
Latvijā raidījumiem krievu valodā arī vajadzētu būt subtitriem latviešu valodā, lai mācās.
0
astra_ozo 13.11.2010. 13.45
Ko konkrēti Ēlerte vēlas darīt, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas? Tas ir galvenais jautājums.
Starp citu, ja mobilo telefonu sms kaut viens vārds ir ar garumzīmi, sms uzreiz paliek divreiz īsāka – var nosūtīt nevis 160 zīmes, bet tikai 80. Vai nav dīvaini?
2
vismantsk > astra_ozo 13.11.2010. 14.15
“Starp citu, ja mobilo telefonu sms kaut viens vārds ir ar garumzīmi, sms uzreiz paliek divreiz īsāka – var nosūtīt nevis 160 zīmes, bet tikai 80. Vai nav dīvaini?”
Nē, nav dīvaini, jo šis apgalvojums ir nepatiess. Tikko pārbaudīju – burti ar garum/mīkstinājuma zīmēm ir tik pat gari, cik burti bez tām – 1 rakstzīme.
0
astra_ozo > astra_ozo 13.11.2010. 14.29
Arī tikko (LMT, plkst. 13:42) pārbaudīju. Burti ir tikpat gari vai īsi :), bet iespējamo zīmju skaits samazinās divas reizes. Faktiski vienas sms vietā tiek sūtītas divas, tātad arī attiecīgi jāmaksā par divām (par šo īpatnību pirms vairākiem mēnešiem bija sižets TV3, un mobilo sakaru operatora pārstāvis to apstiprināja).
Tātad, ja centies rakstīt latviski pareizi, tad jāmaksā dārgāk…
0
lebronj2356 13.11.2010. 12.43
To vēlas visa latviešu tauta, bet jāsāk ir ar to, ka likumiski jāgarantē ar likumu tiesības Latvijas teritorijā saņemt pakalpojumus/preces/informāciju latviešu valodā, un jāuzrauga šā izpildi. Lai gan manā personīgajā pieredzē gadījumi ar latviski nesaprotošajiem/saprast negribētājiem lielākoties ir gājuši strauji mazumā, tas tomēr nav pieļaujams. Interesanta ir cita lieta, kāpēc par šo tā jāuzstājas Ēlertei, ja kultūras jomā problēmu ar latviešu valodu ir minimāli – toties par to būtu jārunā piemēram Kamparam/ekonomika vai Augulim/transports šinīs sfērās diemžēl latviešu valoda tikai eksistē, ja ne veģetē…
0
MRitovs 13.11.2010. 12.37
Lai ne tikai krievi, bet arī latvieši sajustos kā dzimtenē… Brrr. Kas tas par tādu primitīvu pretnostatījumu! Angļu valoda šobrīd latviešu valodu apdraud vairāk kā krievu. Ēlerte varētu sākt ar cīņu ar ES, lai visas projektu atskaites varētu rakstīt latviski. Šitādi teiksti “latvieši vs krievi” nekādīgi solīto integrāciju neveicina.
9
Sanšains > MRitovs 13.11.2010. 13.18
Angļu valoda šobrīd latviešu valodu apdraud vairāk kā krievu.
=========================================
Noteikti ne. Tad, kad Latvijā būs kāds miljons angliski runājošo, tad, kad latvieši ar šiem angliski runājošajiem ikdienā pāries uz angļu valodu – tad varēs sākt salīdzināt krievu un angļu valodas izraisīto apdraudējumu latviešu valodai.
P.S. Ceru, tā nekad nebūs.:)
0
MRitovs > MRitovs 13.11.2010. 13.47
Latviešu jaunieši lielākoties vairs nezina krievu valodu, krievu jaunieši, vismaz sarunvalodas līmenī, latviski var sazināties. Kā Jums šķiet, cik ilgi krievu/latviešu valodas “problēma” būs problēma?
0
MRitovs > MRitovs 13.11.2010. 13.54
P.S. Pie tam, lai angļu valoda pamazām piesārņotu un daudzās jomās izspiestu latviešu valodu, Latvijā nav jādzīvo miljonam angļu, pietiek ar anglicisimiem, ko lietojam arvien biežāk, un veselām jomām, kur angļu valoda ir galvenā saziņas valoda. Bet mums jau tā ierasts, ka skrienam pakaļ aizgājušiem vilcieniem, tikmēr uzskrienot jauniem.
0
betija.tur > MRitovs 13.11.2010. 16.23
Kurā vietā angļu valoda apdraud latviešu? Vai tad visur apkārt dzirdat angļu valodu, klienti, kolēģi runā ar Jums angliski un TV vakarā ap plkst. 18.00 no 5 kanāliem 4 raida seriālus angļu valodā, veikalos reklāmas Jūs uzrunā angļu valodā un bukleti pienāk ar tulkojumu angļu valodā?
0
ilmisimo > MRitovs 13.11.2010. 16.41
Angļu valoda šobrīd latviešu valodu apdraud vairāk kā krievu.
——————————————————–
Visvairāk apdraud šāda demagoģiska muldēšana.
0
MRitovs > MRitovs 13.11.2010. 16.56
Ja par apdraudējumu uzskata tikai sarunu ar tantuku bodītē, tad, jāpiekrīt, ka sadzīviskā līmenī pagaidām krievu valoda ir izplatītāka, bet, ja paskatamies plašāk, kas notiek ar valodas kvalitāti un globalizācijas procesiem Eiropā un pasaulē, tad laiks būtu rūpēties par latviešu valodu ne tikai “bodīšu” līmenī. Darba vietas, kur angļu valoda ir pamatvaloda pieaugs jo dienas, jo vairāk. Paskatieties citu Eiropas valstu pieredzi.
0
MRitovs > MRitovs 13.11.2010. 17.16
Attiecībā uz demagoģisko muldēšanu, te Dz.Hiršas viedoklis Latvijas Vēstnesī kādā intervijā, atbildot uz jautājumu, kas apdraud latviešu valodu kā valsts valodu: “Šķiet, šobrīd valodu visvairāk apdraud citas svešvalodas, lielākoties tā ir angļu valoda, un to mēs redzam ikdienā. Latviešu valodā turpina ienākt jaunveidojumi pēc angļu valodas parauga, nereti mēs paši lietojam angļu valodas izteiksmi..” Laikam jau, ka neesmu vientuļa savā “demagoģijā”.
0
juhans > MRitovs 13.11.2010. 21.04
Vai angļu valoda apdraud latviešu valodu? Droši vien, ka apdraud. Bet vai mēs varam un vai varēsim pārskatāmā nākotnē (kamēr starptautisko saziņas funkciju nav pārņēmusi cita, piem., ķīniešu valoda)iztikt bez angļu valodas? Droši vien, ka ne. Ko darīt? Mēģināt kaut kā aizstāt angļu valodu?
Mani, kad es izeju uz ielas, apdraud automobīļi, bet bez tiem arī es nevaru iztikt. Ko darīt? Mēģināt kaut kā aizstāt automobīļus?
0
ilmisimo > MRitovs 13.11.2010. 21.41
Mēģināt kaut kā aizstāt angļu valodu?
Mani, kad es izeju uz ielas, apdraud automobīļi, bet bez tiem arī es nevaru iztikt. Ko darīt? Mēģināt kaut kā aizstāt automobīļus?
—————————————-
Nuoteikti.
Aizstāt ar tačankām,ķelegām un tarataikām.
Tas esuot ekoloģiski un mentalitāte ar 50 gaduos tuvāka palikuse.
0
Ieva 13.11.2010. 11.36
Lai cik absurdi tas neliktos, latviskuma un latviešu valodas saglabāšanas atslēga ir kosmopolītisms. Ieraujoties savā kaktiņā, norobežojoties no citām tautām mēs tikai paātrināsim savu galu. Savukārt atvērtība, atbalsts, pretimnākšana tikai stimulēs Latvijas un latviešu valodas popularizāciju, latviešu valodas reālu nostādīšanu līdzās citām valodām.
Šobrīd galvenais pārliecināšanas līdzeklis tiem Krievijas politiķu apmātajiem žurnālistiem, kas runā par krievu diskrimināciju, ir viens- atbrauciet un apskatieties paši. Paši, bez gidiem un propagandas programmas. Un lielai daļai atveras acis, un uzskati mainās uz pretējo. Vai latviešiem labāk būtu izolēties un stūrītī “kopt” savu valodu? Vai attīstīt to, nebaidoties no konkurences?
Dānija ir mazāka par Latviju, daudz kosmopolītiskāka, bet tieši ar to daudziem pievilcīgāka. Un vai tur var runāt par dāņu valodas diskrimināciju?
1
Evija Zauere > Ieva 13.11.2010. 11.54
Lai cik absurdi tas neliktos, latviskuma un latviešu valodas saglabāšanas atslēga ir kosmopolītisms. I
=——-
Jā un nē. šai tēzei varētu piekrist tad, ja latviešu valoda pašlaik nebūtu uz iznīkšanas robežas.
0
Zane Atstāja 13.11.2010. 11.31
Vai gadījumā nav nāciju valsts, nevis valsts nācija? Jo vismaz LV gadījumā nācija ir radusies vispirms un tikai tad valsts
0
buchamona 13.11.2010. 11.25
Uzstaadijumi jau Elertei pareizi un secinaajumi arii :) Tikai, kaa to visu realizeet? Ir divi lielumi, kuri nepakljaujas nekaadaam programmaam – latvieshu gataviiba nerunaat latviski un krievvalodiigo dzelzhainaa paarlieciiba, ka vinjiem nav jaarunaa latviski. Nav runa par iznjemuma situaacijaam kaut kur valsts iestaades, vai pie mikrofona. Es domaaju – ikdienu.
4
Ieva > buchamona 13.11.2010. 11.48
Taisnība. Bet tie ir citi aspekti. Un tas lielā mērā izriet no patriotisma trūkuma. Patriotisma, kuru Latvijā valsts institūcijas un arī KM nekultivē. Nekultivē tāpēc , ka esam taču EU , demokrātika un multinacionāla valsts, un patriotisms var tikt tulkots kā nacionālisms. Tāpēc ērtāk ir nedarīt. Tāpēc vasarā labāk internacionāla Ziemassvētku egle Rātslaukumā, nevis latviskie Jāņu vainagi.
0
buchamona > buchamona 13.11.2010. 12.03
Es pat to neuztvertu par patriotismu, bet par pashcienju. Man bija viens darba biedrs – krievs, runaaja latviski gandriiz bez akcenta, bet ar mani vinjsh runaaja krieviski, savu kaart es ar vinju latviski :)) Un taa mess kaadu gadu – vienas sarunas laikaa lietojaam katrs savu valodu :)))
0
mēbeļu izgatavošana > buchamona 13.11.2010. 12.46
“Pareizi” tie uzstādījumi ir tikai tai vai citā intervijā atsevišķi ņemtā :) Kopumā, tie ir pretrunīgi.
Pie mūsdienu tehnoloģijām un iespējām nav iemesla deklarēt politisko līderu “tiesības” runāt ar medijiem Latvijā citā valodā kā latviešu, “ja tā var labāk izskaidrot savu nostādni sabiedrībai”. Šāda “varēšana” var balstīties vienīgi “sabiedrības” spējā prast to citu valodu labāk kā latviešu…
Ir bezgala ciniski runāt par “vēlmi” pēc vairāk latviešu valodas, un tad iet un bez pietiekama pamatojuma lietot citu valodu runājot ar Latvijas medijiem.
To var noreducēt arī uz pavisam “pliku” būtību – tad kam Latvijā, latviešiem un latviešu valodas pratējiem, vai krieviem un krievu valodas pratējiem, ministres Ēlertes Latvijas medijam sniegtā informācija būtu jāsaņem tulkojumā.
0
ir_lv > buchamona 13.11.2010. 14.02
Starp patriotismu un nacionālismu tomēr ir liela atšķirība, un žēl patiešām, ka patriotisms netiek attīstīts un kultivēts. Un kamēr paši latvieši nesapratīs atšķirību starp šīm parādībām, tikmēr arī nekas nebūs.
0
Sanšains 13.11.2010. 11.05
Un gribu arī atgādināt Ēlertes neseno interviju, ko viņa sniedza Baltkom radio – sniedza krievu valodā (turklāt apmelojot vislatviešus, ka tie vēlas deportēt krievus). Vai tādā veidā Elerte iedomājas paplašināt latviešu valodas lietojumu, kas “samazinoties kopš 2000. gada”?!
4
Ieva > Sanšains 13.11.2010. 12.00
būtu labi, ja Ēlerte vāciešiem varētu sniegt interviju vāciski, frančiem franciski. Mūsu Prezidente, piemēram, ar to tikai iegūst.
Cita lieta Latvijā bāzētie mediji. Un te nu ir jautājums par viņu toleranci pret valsti. Vai pats fakts, ka Latvijas žurnālists latvietim prasa sniegt interviju nelatviski, nav viņa lojalitātes Latvijai deklarācija? Manuprāt, ir. Un te atkal ir runa par patriotismu..
0
reksa > Sanšains 13.11.2010. 12.10
Pieļauju, ka Ēlerte un vislatvieši nāk no dažādām sabiedrības slāņiem.
Acīmredzot, Ēlerte dzīvo mazliet mākslīgos apstākļos – sazinās ar izglītotiem un kultūrāliem cilvēkiem, kuŗu vidū lielākoties ir latvieši, bet ja ir krievi, tad tie ir kultūrāli un iespējams pat runā latviski. Tāpēc viņai ir ierobežota saskarsme ar reālo dzīvi. Ēlerte ir pietiekami izglītota, var filozofēt par “augstākām māterijām”, kas ne vienmēr atbilst īstenībai.
Savukārt vislatvieši acīmredzot dzīvo citos apstākļos. Iespējams, viņiem nav laika, līdzekļu vai gribas gūt plašāku izglītību un zināšanas. Viņi dzīvo reālajā dzīvē, kas neļauj īpaši daudz filozofēt un teōrētizēt. Tāpēc runā par konkrētām lietām, kas tiešā veidā traucē viņu dzīvi.
Ja Ēlerte un vislatvieši vairāk ieklausītos viens otrā, pacenstos saprast otrā pieredzi, zināšanas un uzskatus, tad iznākums būtu daudz labāks.
Ēlertei būtu labāks priekšstats par reālo (nevis sterilo) dzīvi, bet vislatvieši sāktu vairāk saprast augstākās lietas.
0
Sanšains > Sanšains 13.11.2010. 12.14
Vai pats fakts, ka Latvija žurnālists latvietim prasa sniegt interviju nelatviski, nav viņa lojalitātes Latvijai deklarācija? Manuprāt, ir. Un te atkal ir runa par patriotismu..
==============================
Krievus tiešā veidā mēs izmainīt nevaram. Bet pusi no attiecībām ar krieviem veidojam mēs. Veselu pusi!
Mainīt varam sevi, savu attieksmi. Ēlerte var mainīt, ja reiz viņa it kā vēlas aizstāvēt latviešu valodu.
Ēlerte ar Latvijas krievu medijiem VAR runāt latviski. Bet viņas izvēle bija NERUNĀT latviski – nedoties “uzbrukumā”, nenostiprināt latviešu valodas pozīcijas.
0
reksa > Sanšains 13.11.2010. 22.42
Nezinu par ko Ēlerte ir runājusi krieviski, tāpēc nevaru vērtēt.
Bet vispār…
Var būt divas dažādas situācijas:
1) polītiķis runā par lietām, kas nav saistītas ar sabiedrības vienotību (kas vienkārši interesē cilvēkus) – šajā gadījumā ir jārunā tikai un vienīgi latviski. Ja teiktais viņus interesē, viņi to sapratīs arī latviski.
2) ja polītiķis runā par sabiedrības vienotību un grib, lai viņa vārdus tulkojumā neizkropļotu un nepārveidotu, grib, lai viņa vārdus saprastu tie, kas neprot latviski, grib viņus pārliecināt par kaut ko, tad ir vērts to pateikt krieviski.
Kopumā ņemot, runājot ar krievu plašsaziņas līdzekļiem, Latvijas polītiķim 99% gadījumos jārunā latviski un tikai 1% gadījumos var runāt krieviski.
0
Sanšains 13.11.2010. 11.05
Ir jādomā, kādi regulējumi nepieciešami valodas likumā. Kāds pētījums profesionālās izglītības skolā noskaidroja, ka 64% bērnu jūt identitāti ar Krieviju, nevis Latviju. Publiskā telpa, no kurienes viņi saņem informāciju, pamatā ir Krievijas televīzijas. Vai mēs sabiedriskajos medijos spējam piedāvāt pietiekami labas programmas (ziņas, raidījumus), lai viņi tomēr būtu daļa no Latvijas?
=================================
Ēlerte – latviešu tiesību aizstāve?!…:)
Lai mainītu gadu gaitā izveidojušos (manu) priekšstatu par Ēlerti, būtu nepieciešams detalizētāks viņas uzskatu un nodomu izklāsts. Un darbi – REĀLI PIERĀDĪJUMI – šādai viņas nostājai.
Jo, piemēram, pašlaik citātā minētais – par krievu bērnu prātu piesaisti Latvijai – varētu nozīmēt vien to, ka krievu valodā publiskajā telpā jāatvēl VĒL VAIRĀK vietas.
0
Ieva 13.11.2010. 11.00
Vajag tikai gribēt. Sākt ar ļoti praktiskām lietām.
Piemēram, kāpēc igauņi runā labāk angliski kā latvieši? Tāpēc, ka televīzijā filmas iet oriģinālvalodā, bet ar subtitriem. Latvijā tās tiek „pārrunātas”- ir tulkots teksts pa virsu un orģināls nav dzirdams. Kāpēc tā nevar būt Latvijā? Kāpēc Latvijas TV latviešu ziņu raidījumiem nevarētu būt krievu subtitri. Auditorija lielāka būtu noteikti.
Cita lieta – elektroniskie dokumenti, Latvijas/ Eiropas datumu formāts, punkti un komati skaitļos un citi reģionālie standarti. Tagad daudzi baidās rakstīt epastu ar garumzīmēm, jo saņēmējam tās var nebūt. Kāpēc neuzspiest šinī lauciņā? Arī tajos tīņu seksa čatos, ko naktīs raida dažas TV. Kā tas var būt , ka visai Latvijai un it sevišķi jaunajai paaudzei, nopietni TV kanāli kultivē kultu, ka var rakstīt bez garumzīmēm?
Vēl to pašu TV raidījumu runas kvalitāte. TV sejām tomēr būtu jāzin, kad lietot „ka” un kad” kad,” un kad „ņemt dalību” un kad „piedalīties”.
4
+3
-7
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+10
-1
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
@Sanšains > Ieva 13.11.2010. 11.13
televīzijā filmas iet oriģinālvalodā, bet ar subtitriem. Latvijā tās tiek „pārrunātas”- ir tulkots teksts pa virsu un oriģināls nav dzirdams. Kāpēc tā nevar būt Latvijā?
=============================
Noteikti esmu PRET šādu ideju. Tās ieviešana nozīmētu, ka atsakāmies no PĒDĒJĀ un VIENĪGĀ televīzijas kanāla pasaulē, kur dzirdama tikai latviešu valoda. Ja runājam par valsts televīziju.
Protams, ka filmas oriģinālvalodā ar subtitriem ir labs variants. To atļausimies tad, kad mums būs, piemēram, vismaz 3 latviski raidoši valsts televīzijas kanāli.
0
Sanšains > Ieva 13.11.2010. 11.21
Kāpēc Latvijas TV latviešu ziņu raidījumiem nevarētu būt krievu subtitri.
=============================
Subtitri ļoti noder valodas apgūšanas sākuma posmā. Jau tagad statistika (un piemēram, mana pieredze) rāda, ka lielais vairums krievu latviešu valodu prot – vismaz saprot.
Tāpēc krievu subtitri NOTEIKTI NAV VAJADZĪGI – tie tikai vājina nepieciešamību uztvert teikto latviešu valodā.
Jau vairākus gadus skolas reformas dēļ praktiski visi krievu jaunieši latviešu valodu prot labi. Un kino auditorija savā vairumā ir jaunieši. Tāpēc, manuprāt, vajadzētu AIZLIEGT kinofilmu subtitrus krievu valodā.
Tādus varētu atstāt bērnu filmām, kaut gan tās jau parasti tiek dublētas.
0
Ieva > Ieva 13.11.2010. 11.44
Ja būtu tā, ka Igaunijā igauņu valoda tāpēc ir zaudējusi pozīcijas, es Harim piekristu. Manuprāt, ir otrādi.
Un subtitru ideja attiecas arī uz angļu valodu.
Haris iesaka izolēties, es – stimulēt valodu apguvi.
Ar to, ar ko tu nevari cīnīties, ir jāsadzīvo un pat jādabū kāds labums. Globalizācija ir neizbēgama. Vai Hara piedāvātais izolacionisms šeit kaut ko dos?
0
vismantsk > Ieva 13.11.2010. 14.02
Es piekrītu idejai par filmām oriģinālvalodā ar tulkojumu subtitros. Vienu laiku, pirms vairākiem gadiem, LTV7 tā arī darīja – piektdienu vakaros raidīja filmas angļu valodā ar tulkojumu subtitros. Nesaprotu, kur un kāpēc tas pazuda?
Bet tai pat laikā ir jābūt līdzsvaram starp svešvalodu apgūšanu un savas valodas saglabāšanu.
0