Tiesa: Latvijas Bankai jāatbild par BB bankrotu

60 miljonu piedziņu pamato ar valsts bankas prettiesisku darbību kritiskā situācijā

Latvijas Banka (LB) bijusi informēta par AS "Banka Baltija" (BB) finanšu stāvokli, pieļāvusi virkni prettiesisku darbību, un tai jāuzņemas atbildība par savas darbības vai bezdarbības sekām, spriedumā par 60 miljonu latu piedziņu no LB par labu BB likvidatoram "BDO" konstatējusi Rīgas apgabaltiesa,vēsta aģentūra LETA.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 12.oktobrī daļēji apmierināja BB likvidatora prasību pret valsti LB un Finanšu ministrijas personā un no LB piedzina 59,9 miljonus latu, bet prasību daļā pret FM noraidīja. LB jau paziņojusi, ka spriedumu pārsūdzēs, vienlaikus paužot pārliecību, ka tas nestāsies likumīgā spēkā.

Kā liecina pirmdien portālā pietiek.com publicētais Rīgas apgabaltiesas spriedums, apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija piekrīt prasītājam, ka LB kā jebkura juridiska persona ir civiltiesiski atbildīga par savas darbības vai bezdarbības sekām, un tādēļ tās iebildumi, ka centrālā banka ne par ko nav atbildīga, jo nav tāda likuma, nav pamatoti.

Pietiek.com secina, ka vairāk nekā gadu Einara Repšes un Ilmāra Rimšēviča vadītā LB neko nedarīja, lai pārtrauktu nelikumības BB, tās vadītāju Aleksandra Laventa un Tāļa Freimaņa prettiesisku rīcību un naudas aizplūšanu, reizēm pat palīdzot bankas saimniekiem. Ja LB tā laika vadība būtu pildījusi ar likumu uzdotos pienākumus, noguldītāju zaudējumi būtu bijuši daudz mazāki, uzskata portāla veidotāji, norādot uz tiesas secinājumu, ka LB bezdarbība reizē ar BB vadītāju noziedzīgo rīcību bija divi galvenie Latvijas lielākās komercbankas bankrota iemesli.

Kā spriedumā norāda tiesa, "lietā nodibināto faktu daļā minēts 1994.gada 28.oktobra līgums, ar kuru BB pārdod tai piederošās "Ceska banka" akcijas firmai "Finhold Ltd", kuru pārstāv Aleksandrs Lavents, un lietas materiāli apliecina prasītāja minēto par šī darījuma slēgšanu ar mērķi sagrozīt bankas finanšu rādītājus, par ko LB ir bijusi informēta un ko viņa ir atbalstījusi".

"Neskatoties uz virkni rupju pārkāpumu, konstatējot, ka viss bankas pašu kapitāls ir zaudēts un izveidojies ar mīnus zīmi – 13,3 miljoni latu, LB secināja, ka komercbankā normatīvi tiek ievēroti, kaut gan pārbaudē atzīts, ka bankas pašu kapitāls ir tikai 2,4 miljoni latu. Šādiem atzinumiem trūkst jebkādas iekšējas loģikas, jo pārkāpums var tikt konstatēts tikai tad, ja ir neatbilstība normatīvam," teikts spriedumā. Apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka pārbaudē 1994.gada jūlijā – augustā LB varēja secināt, ka BB naudas vairs reāli nav. "Ievērojot faktu, ka vēl joprojām LB nav saņēmusi auditoru apstiprinātu gada pārskatu, kas bija iesniedzams līdz 1994.gada 31.martam, LB bija pietiekams pilnīgs pamats jebkādu sankciju piemērošanai, t.sk. bankas licences apturēšanai, un šāda rīcība kā vienīgā iespējamā bija nepieciešama".

LB "nav izmantojusi visas tai piešķirtās tiesības un vienlaikus nav izpildījusi pienākumu izdot visus sekmīgai komercbankas uzraudzībai nepieciešamos normatīvos aktus", teikts spriedumā. Tiesa secina, ka LB nav veikusi savus pienākumus, lai identificētu, pārvaldītu un uzraudzītu kredītiestādes darbības riskus un nav pasargājusi no zaudējumiem labticīgas trešās personas, tai skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, kurām bija tiesības paļauties uz pienācīgu banku uzraudzību no LB puses.