SVF: jāizvairās no jauna kredītu burbuļa

Austrumeiropas valstīm jāuzlabo banku uzraudzība un jamazina izdevumi

Austrumeiropas valdībām jāuzlabo banku uzraudzība un jāsamazina izdevumi, lai novērstu jaunu kreditēšanas burbuli, brīdina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) augošās Eiropas nodaļas vadītājs Bass Bakers, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz eksperta interviju ''Bloomberg''.

"Ir ļoti svarīgi novērst kreditēšanas pārmērīga uzplaukuma atgriešanos. Tām valstīm, kurām bija visstraujākais kreditēšanas pieaugums pirmskrīzes gados, tagad ir vislēnākā atlabšana," norāda Bakers.

Lai novērstu jaunu kreditēšanas burbuli, Austrumeiropas valdībām jāievieš labāka banku uzraudzība, tostarp ārvalstu banku filiāļu darbības kontrole, ārvalstu valūtās izsniegto kredītu ierobežošana, jāsamazina valsts budžeta līdzekļu tērēšana labos laikos un makroekonomikas politikas, kas ļauj saglabāt procentu likmes zemā līmenī, uzskaita Bakers.

SVF savā jaunākajā ziņojumā prognozē, ka Austrumeiropas reģionam šogad gaidāms ekonomiskais pieaugums vidēji 3,9% un 2011.gadā – 3,8% apmērā. Savukārt Latvijai, Rumānijai, Horvātijai un Melnkalnei SVF šogad prognozē ekonomisko lejupslīdi, bet Bulgārijas ekonomika paliks nemainīga. 2011.gadā visām valstīm fonds prognozē ekonomisko pieaugumu.

Austrumeiropas ekonomisko atlabšanu galvenokārt veicinās eksporta pieaugums uz Rietumeiropu, jo lielais bezdarbs, algu samazināšanās un kredītu apsīkums ierobežo vietējo patēriņu, skaidro Bakers. "Ir nepieciešams atdzīvināt kredītu izsniegšanu. Bez kredītiem vietējais pieprasījums paliks vājš un arī ekonomikas atlabšana būs lēna," norāda ekonomists.

Bakers prognozē, ka tuvākajā laikā pieaugs slikto kredītu apjoms, jo lielākajā daļā augošās Eiropas slikto kredītu apjoms tikai tagad sāk palielināties. "Savu augstāko līmeni sliktie kredīti sasniegs tuvākajā laikā vai 2011.gadā. Valstīs, kur pieaugums vēl joprojām ir negatīvs, tas aizņems mazliet vairāk," prognozēja lietpratējs.

Kā ziņots, SVF trešdien izdotajā ekonomikas pārskatā Austrumeiropas valstīm ekonomiskās attīstības izaugsmes veicināšanai iesaka samazināt budžeta deficītus un stabilizēt banku sistēmas. Budžeta deficīts Austrumeiropas valstīs pērn vidēji bija 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 0% 2008.gadā. Savukārt vidējais parādsaistību apjoms šajā periodā palielinājies no 24% līdz 30% no IKP.

SVF prognozē, ka vidējais budžeta deficīts Austrumeiropas valstīs šogad samazināsies līdz 5,2% un 4,1% 2011.gadā, bet parādsaistības palielināsies attiecīgi līdz 30,8% un 32,1%. Turklāt deficīta samazināšanas programmas, kuras balstās uz valsts izdevumu samazināšanu, nevis ienākumu palielināšanu, izaugsmi ietekmēs mazāk, teikts SVF pārskatā.