Deviņās lielākajās Latvijas pilsētās oktobrī kopējais parādu apjoms ir 15 miljoni
Pēdējos gados iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa parādi pieaug – deviņās lielākajās Latvijas pilsētās pēc pašvaldību datiem šogad oktobrī tie sasniedz ap 15 miljoniem latu, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".
Pašvaldību pārstāvji atzinuši, ka pēdējos gados palielinājušies ne tikai parādu apmēri, bet arī parādnieku skaits. Starp parādniekiem arvien vairāk ir tādu, kuri mazo ienākumu dēļ nespēj maksāt.
Kā secina laikraksts, Finanšu ministrijā (FM) prognozētie papildu ieņēmumi – 30,2 miljoni latu no 2010.gadā palielinātā 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa par zemi un jaunā mājokļu nodokļa ir tieši tik, cik valsts nav ieņēmusi par iepriekšējiem gadiem.
Šogad ieviestais mājokļa nodoklis gan parādu apmēru pagaidām neietekmē, jo likumā noteiktais maksāšanas termiņš ir 15.novembris. Dažās pašvaldībās vēl turpina nosūtīt mājokļu nodokļa maksājumu paziņojumus.
"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka maksājumu paziņojumus saņēmusi aptuveni puse aptaujāto. No rēķinus saņēmušajiem 64% apgalvo, ka mājokļa nodokli spēs samaksāt no mēneša ienākumiem, jo tas nepārsniedz 20 latus. Taču gandrīz trešdaļa aptaujāto atzinuši, ka viņiem jau pašlaik ir grūti atrast naudu nodokļa maksājumiem.
FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu politikas jautājumos Juris Stinka LA paudis – gatavojot nodokļu politiku nākamajam gadam, parādu problēmu ņemot vērā. Viņš gan apstiprina, ka viens plāns paredz no nākamā gada palielināt par dzīvokļiem un mājām maksāto nodokli līdz 1,5% pašreiz maksātā 0,1-0,3% vietā un papildus par zemi maksātajiem 1,5%.
Tiekot arī spriests par cilvēkiem, kuri nodokli nespētu samaksāt, raksta LA. Viņiem nekustamā īpašuma nodokli atliktu līdz brīdim, kad parādu nastas dēļ viņi būtu spiesti pārdot īpašumu. Ja īpašnieks aizietu viņsaulē, viņa īpašumu kopā ar visiem nelaiķa parādiem mantotu viņa bērni, mazbērni vai citi likumīgie mantinieki.
Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts zemes dienesta dati liecina – paaugstinot nodokļa likmi līdz 1,5% no īpašumu kadastrālās vērtības, maksimālais nodoklis par 1500 kvadrātmetru apbūves zemes gabalu Jūrmalā būtu 2250 latu, Rīgā – 1800 latu, Liepājā – 585 lati.Par 150 kvadrātmetru ģimenes privātmāju maksimālais nodoklis Jūrmalā būtu 866 lati, Rīgā – 787 lati, Liepājā – 450 lati. Tikmēr 2009.gada decembrī Jūrmalā iedzīvotāju vidējie ienākumi bijuši 283-287 lati mēnesī, Rīgā – 429-437 lati mēnesī.
Komentāri (13)
KasparKondrat 15.10.2010. 13.13
Redz, interesanti, ka salīdzinājumā ar UK, kur cilvēki maksā council tax, kas arī ir tiešā veidā sasaistīts ar nekustamo īpašumu un tiek maksāts pašvaldībām, tur ir skaidri arī definēts, ka tā ir atlīdzība par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem: cita starpā par policijas regulāru klātbūtni, ugunsdzēsējiem, ielu tīrību, atkritumu izvešanu, dzīvojamo rajonu attīstību utt. Un katru reizi, kad ir runa par nodokļa palielināšanu, tad tiek izvirzīts jautājums – samazināt pakalpojumu skaitu (retāki policijas reidi vai retāk izvest atkritumus) vai palielināt maksājuma summu. Un tad vietējie paši pauž attieksmi un ļoti bieži ir gatavi maksāt vairāk, lai tikai nezaudētu pakalpojumus.
Latvijā šis nodoklis nav sasaistīts ar pašvaldības pakalpojumiem un cilvēki vienkārši nesaprot par ko ir jāmaksā. Nodokļi tikai aug, samaksāt nevar, bet nekas nemainās.
Varbūt LV politiķiem jādomā nevis par nodokļa palielināšanu, bet gan par koncepcijas maiņu.
0
jeers 15.10.2010. 14.41
Ir divas iespējas –
A. dzīvojam ar NĪN atvieglojumiem visiem, kuri uzskata, ka dzīvot greznā vietā ir viņu cilvēktiesības. Tomēr nevaram atļauties labu veselības aprūpi (t.i. viss par maksu), izglītību un drošību.
B. iekasējam vismaz 10x augstāku NĪN Jūrmalā, Mežaparkā utt un beidzam ākstīties ar atvieglojumiem. Pensionāri, ne ļoti turīgas daudzbērnu ģimenes utml. lai tiktu līdz peldēšanai vasarā patērē 20 min vairāk, bet saņem labu bezmaksas izglītību un veselības aprūpi, skolotāji un policisti saņem adekvātas algas utt.
Domāju ka izvēle būtu variants “B”, pat ja dažiem būtu nedaudz jāpieraujas. Bet tieši tiem bagātajiem jāpieraujas būtu daudz vairāk.
P.S. Pats dzīvoju Jūrmalā un maksāju sava īpašuma cenai smieklīgi zemu NĪN arī bez atvieglojumiem. Protams 10x paceļot NĪN man tas būtu drusku sāpīgi, bet tas būtu tikai godīgi.
1
KasparKondrat > jeers 15.10.2010. 18.45
Tas ir tikai mīts, ka Jūrmalā un Mežaparkā dzīvo biezie. Tā nu tas galīgi nav.
Tāpat neuzskatu, ka ir godīgi šādā veidā veidot bagāto rajonus un nabago rajonus.
0
Uldis Šneiders 15.10.2010. 12.44
Man nav skaidra valsts politika šai jautājumā. Tie, kas ar to saskaras, saprot, ka vecākiem un vientuļiem vecāku draugiem šo nodokli palīdz maksāt, jo viņi var zaudēt dzīvesvietu.
Es neredzu argumentus tālākai nodokļu paaugstināšanai, ja “ierēdņi-sacerētāji” nepaskaidro, ko darīt tiem, kam ir namiņš Jūrmalā (un tādu nav maz), namiņš Rīgā vai Jelgavā, bet pensija maza un bērni nav bagāti.
Vita Matīsa ļoti garšīgi saka vārdu “kampēji” – vai šīs funkcijas tagad pieder valstij konkrētu, aprobežotu un netālredzīgu ierēdņu personā?
Piemēram, vai par nodegušo Slokas ielas muižu kāds maksā? Un par Marijas ielas un Kalnciema ielas 2 graustu?
0