Zaudējuma slīcināšana

Caurkritējs parlamentārietis kaļ čiku

Kad sirds pilna, cilvēki var sastrādāt sazin ko. 9.Saeimas mūžs noslēgsies tikai 2.novembrī, var paspīdēt ar aktivitāti. Dzintars Jaundžeikars (“Par labu Latviju”) 10.Saeimā nestrādās. Jaundžeikars balotējās Vidzemē, un viņa uzvārda svītrotāju tur izrādījās divas reizes vairāk nekā krustiņu pievilcēju. Toties viņš nācis ar paziņojumu, ka, iespējams, notikusi liela mēroga krāpšanās ar vēlēšanu rezultātiem.

“Drošības policijā ienāk arvien vairāk sūdzību par vēlēšanu rezultātiem. Var gadīties, ka iespējama liela krāpšana,” tā 9.Saeimas deputāts. Taču Jaundžeikars nav vienkārši 9.Saeimas deputāts. Viņš ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs. Izmantojot iespēju, viņš paredzējis sasaukt NDK sēdi, uz kuru aicinās arī Drošības policijas (DP) pārstāvjus. Apspriedīs Jaundžeikara pēcvēlēšanu situācijas redzējumu.

“Arvien vairāk” teikts stipri pārspīlēti. DP saņēmusi divus iesniegumus, kuros izteikti pieņēmumi par neprecizitātēm plusiņu skaitīšanā. Vēl ir skaitā nezināmi (Jaundžeikars neizpauž) iesniegumi, kurus saņēmusi NDK. Tie nodoti DP. Gan jau viņnedēļ nāks ja ne visa, tad vismaz kaut kāda skaidrība. Kaut gan, visticamāk, čika kalšana vien būs.

Jaundžeikars nav minējis ne konkrētus vēlēšanu iecirkņus, ne iespējamo negodīgo darbinieku vārdus. Pat vēlēšanu apgabals (vai apgabali) tiek turēts noslēpumā. Viņu mulsinot fakts, ka aptuveni 3,5% vēlēšanu aplokšņu izņemtas no urnām tukšas. Tas, pēc Jaundžeikara teiktā, varot liecināt, ka bijusi iespēja “variēt ar vēlēšanu rezultātiem”. Te prasās pēc domu gaitas atšifrējuma, taču tas publiskajā telpā nav redzams.

3,5% tukšu aplokšņu – tas ir daudz, iepriekšējās vēlēšanās tā nav bijis. Visticamāk, tukšo aplokšņu cilvēki ir daļa to vēlētāju, kas negribēja piedalīties vēlēšanās, jo neredzēja, par ko balsot – nevarēja atrast bieži piesaukto “mazāko ļaunumu”. Aizstaigāšanai līdz vēlēšanu iecirknim var būt daudzi un dažādi iemesli – kaut vai aiziet kādam līdzi.

Taču viens, nudien, nav skaidrs, kā tukša aploksne var ietekmēt balsošanas rezultātus? Ja ar tukšās aploksnes iemešanu nevienai partijai neviena balss klāt nav nākusi? Tukšā aploksne ietekmē vēlētāju aktivitātes rādītāju, to gan. Taču, ja šī aktivitāte bijusi “pa tukšo”, tā, uzsvērsim, nevar ne palīdzēt, ne kaitēt vēlēšanās pieteiktajām partijām. Tukšā aploksne ir klasisks protesta balsojums – balsojums pret visiem.

Protams, ja ir iesniegumi, tie jāizskata, bet rezultāti jāpublisko. Vainīgie – ja tādi būs – ir jāsoda. Te nevar būt divu domu.

Citādi ir ar Jaundžeikara “uztaustītajām” iespējām “variēt ar vēlēšanu rezultātiem”. Pūt odu, cik pūsdams, ziloņa izmērus tas nesasniegs. Pa ceļam pārplīsīs.

Te vienkārši uz āru nāk zaudētāja sindroms. Un zaudētājs ir ne tikai fiziskā persona Dzintars Jaundžeikars , bet arī juridiskā persona, ar kuru viņš saistīts – apvienība PLL. Apvienības vēlēšanu budžets bija tuvu miljonam latu, bet atdeve – neadekvāti zema. Astoņi opozīcijas deputātu mandāti. Ja vēl paturam prātā, ka PLL ir trīsdaļīgs veidojums, tā nākotne nebūt nav skaidra. Kā sanāca kopā, tā var ielīst katra savā stūrī. PLL 10.Saeimas frakcijai ir viena “iedzimta” vaina: tajā ir pārāk daudz cilvēku ar spožu pagātni.

PLL valde jau izdarījusi pirmo mēģinājumu atbildēt uz nepatīkamo jautājumu – par ko? Par ko vēlētāji “nokautēja” apvienību, kurai bija nauda un pazīstami cilvēki?

Par šo sēdi nekas daudz nav zināms, taču publiskajā telpā var atrast PLL līdera Gunta Ulmaņa atziņu, ka “mēs esam viens no pieciem politiskajiem spēkiem, kas iekļuvis parlamentā”. Tā jau tas ir, tikai – par kādu cenu?

Oktobra vidū paredzēta PLL valdes paplašināta sēde, kurā runāšot par apvienības pārtapšanu partijā. Laikam jau pareizi, ka netiek sasaukts kongress, bet “taustīšanās” notiks šaurākā lokā un ne vistuvākajā laikā. Ir prātīgāk ķerties pie spriešanas, kad galvas atdzisušas un asinis nemutuļo no bezspēcības apziņas. Citādi ne vienam vien var sanākt kā Jaundžeikaram.