Jauno valdību cer apstiprināt 2.novembrī

“Vienotība”, ZZS un VL – TB/LNNK vienojas par sadarbību arī nākamās koalīcijas izveidē

Apvienības “Vienotība” vadība svētdien, tiekoties ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvjiem, vienojās par sadarbību nākamās valdības veidošanā, tādējādi nodrošinot tai 63 deputātu atbalstu Saeimā.

Lai arī panākta konceptuāla vienošanās par nākamās valdības aprisēm, “Vienotība” pirmdien runās ar apvienību “Saskaņas centrs” (SC) par iespējamām sadarbības formām. Ir.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka visās “Vienotības” partijās, tajā skaitā arī “Pilsoniskajā savienībā”, ir cilvēki, kuri uzskata, ka SC nevajadzētu atstāt opozīcijā, tādēļ tuvāko dienu laikā partiju iekšienē par šiem jautājumiem tikšot plaši diskutēts. Liela nozīme būs arī pirmdienas sarunām ar SC, lai noskaidrotu, “ko īsti vēlas SC”.

Pirmdien pēc tikšanās ar ZZS un VL-TB/LNK premjers atzina, ka ar abām partijām ir panākta vienošanās nākamo valdību izveidot līdz 2.novembrim, lai šajā dienā to varētu apstiprināt, kā arī vienošanās par ekonomikas stabilizācijas programmas turpināšanu un sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem.

“Vienojāmies provizoriski par to, ka vajadzētu laika grafiku plānot tā, lai 2.novembrī, kad ir jaunās Saeimas sēde, varētu apstiprināt jauno valdību, tātad neievilkt šo procesu, “ sacīja Dombrovskis.

Premjers atturējās sīkāk skaidrot, ko viņš varētu piedāvāt SC, norādot, ka vispirms jānotiek sarunām. Arī Brigmanis un Lembergs bija izvairīgi par sadarbību ar SC, norādot, ka “viss ir premjera rokās. “ Savukārt VL – TB/LNNK līderis Roberts Zīle atzīmēja, ka ārvalstīs esot normāla prakse, ka opozīcijas partijām tiek dota iespēja vadīt atsevišķas parlamenta komisijas, piemēram, publisko izdevumu komisiju.

Lembergs pēc tikšanās joprojām pauda pārliecību, ka ir jāpārskata vienošanās nosacījumi ar starptautiskajiem aizdevējiem.

“Ir jāizveido valdība, tā jāapstiprina, bet pēc tam ir sarunu raunds ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur, es uzskatu, ir lietas, par kurām vajadzētu vienoties, lai tās būtu izdevīgākas Latvijai. Tajā skaitā ir jādiskutē par budžeta deficīta lielumu, par atdošanas termiņiem un daudzām citām lietām,“ sacīja Lembergs.

Uz jautājumu, kāds budžeta deficīta līmenis Lembergam būtu pieņemams, Ventspils mērs nevarēja atbildēt, norādot, ka jāskata budžeta situācija kopumā. Tomēr viņš minēja, ka deficīta palielināšana par 1% (no nākamajam gadam paredzētajiem 6% no iekšzemes kopprodukta uz 7%) ļautu “griezt” mazāk un saglabāt, piemēram, samazinātās pievienotā vērtības nodokļa likmes.