Gaidīsim vakaru

Ieskats garlaicīgākajās vēlēšanu debatēs

Ir labi, ka vakar bija pēdējās LNT debates, jo politiķi un viņu konsultanti jau pārāk labi apguvuši spēles noteikumus un sāka tos brīžiem pat nekaunīgi izmantot saviem reklāmas mērķiem. Piemēram, trešdienas debatēs, kas bija veltītas partiju programmām, vismaz divi no dalībniekiem – Visvaldis Lācis un Ingmārs Līdaka – tur nebija sūtīti stāstīt par programmām, bet gan savstarpēji mērīties, kuram lielāks latviskais elements. Un tas nebija godīgi pret tiem vēlētājiem, kuri vēlējās saprast partiju piedāvājumu, toties, iespējams, radīja samulsumu nacionāli noskaņoto vēlētāju galvās, kas arī, acīmredzot, bija mērķis.

Vakarvakara premjeru debates, daļēji arī iepriekšminēto apsvērumu dēļ, iespējams, bija garlaicīgākās no visām. Ar nelieliem izņēmumiem, piemēram, Ždanokas atgādinājums par kopīgajiem gadiem LU Komjaunatnes komitejā kopā ar Lembergu, augstā amata pretendenti  ieturēja visnotaļ labi audzinātu, inteliģentu un labvēlīgi noskaņotu personību toni. Un lielu pārsteigumu, jaunumu vai atklājumu ne satura, ne personību kontekstā nebija.

Dombrovskis, Lembergs un Zīle – kā parasti – cipargalvas, ar detalizētiem priekšstatiem par dažādiem ekonomikas, enerģētikas un tamlīdzīgiem jautājumiem. Urbanovičs – kā parasti par to, ka valdība nestāsta, ko gatavo pēc vēlēšanām. Ždanoka – kā parasti par cilvēktiesībām un vienlīdzību. Un Šlesers – kā parasti vienus un tos pašus saukļus katrā savā minūtē. Saskaitīju – vārdu virknes – sākt pelnīt naudu, sākt pelnīt, vai vienkārši – pelnīt – raidījuma laikā atskanēja vismaz astoņas reizes.

Te gan jāpiebilst, ka cilvēks, kurš ieteica Dombrovskim atbildi uz katru ar budžetu saistīto jautājumu sākt ar atgādinājumu, ka viņš varonīgi pārņēma valsti pēc tam, kad PLL to bija iedzinusi purvā, varētu savu ieteikumu atsaukt. Šausmīgi apnicis. Vismaz pēc vēlēšanām būtu jāsāk jauna dzīve.

Par ko nerunāja

Bija daudz runu par nodokļiem. Tomēr, ja neskaita ideju palielināt nodokļus dārgajām un tukšajām mājām, neviens(!) nepieminēja nodokli luksusprecēm. Nez kādēļ nebija neviena jautājuma par tiesiskumu, korupciju un ar to saistītām detalizētākām lietām, piemēram, KNAB, kas ir premjera kompetences jautājums.

Iespējams, ka tieši jautājumos, kas netika skarti, saskatāma PLL dibinātāja, LNT vadītāja Ēķa ēna pat šajās, visnotaļ korektajās LNT Ziņu dienesta rīkotajās politiskajās debatēs. Arī kandidātu, pagātnei, starp citu, tika apmests liels un slaids līkums.

Joprojām visinteresantākā debašu sadaļa bija tā, kur pretendenti uzdeva jautājumus viens otram. Un neiedziļinoties satura niansēs, tikai neliela statistika. Trīs jautājumu apļos kopumā tika uzdoti 18 jautājumi. No tiem septiņi – Dombrovskim, pa četriem – Zīlem un Lembergam, trīs – Urbanovičam. Neviens no klātesošajiem neuzskatīja par vajadzīgu vai interesantu jebko pajautāt Ždanokai un (!) Šleseram. Domāju, ka tas ir zīmīgi un ļauj spriest, par cik nopietniem konkurentiem pārējie uzskata abus pieminētos uz iekļūšanas robežas balansējošo apvienību līderus. Tikmēr pats Šlesers, protams, visas trīs jautājumu iespējas izmantoja, lai kārtējo reizi dotu mājienus, ka Dombrovskis grib lēti pārdot Latvenergo, ka ir bezdievis, jo neatbalsta obligātās Bībeles stundas, un laikam arī bērnus nemīl, jo nevar zināt, vai atbalstīs nodokļu pazemināšanu par katru bērnu.

Tomēr kopumā vakardienas debatēs piedalījās puslīdz cienīgi konkurenti. Taču – tikai viens otra cienīgi. Jautājums, vai viņi visi  ir cienīgi konkurēt par trešo krēslu Latvijas valstī, ir cits. Ja Latvijas valsts ir banānu republika, vai Itālijas mafiozā modeļa līdziniece, tad viss ir kārtībā. Ja nē, tad šajā kompānijā nevajadzētu būt ne personām, kas balsojušas pret Latvijas neatkarību, ne Jūrmalgeitas varoņiem ar vidējo speciālo, ne par smagiem kriminālnoziegumiem tiesājamām personām. Taču šis ir nevis partiju, nevis žurnālistu, bet primāri – vēlētāju standartu jautājums. Ja vēlētājam šķiet, ka labs nabadzīgas valsts saimnieks ir tas, kurš pieradis pie desmitiem tūkstošus latu vērtiem pulksteņiem un žaketēm, tad šis vēlētājs, acīmredzot, ir gatavs arī turpmāk uzturēt savu saimnieku dārgo gaumi un atbalsta metodes ar kādām tiek iegūti līdzekļi šādai dzīvei.

Loģisks no tempa un kārtības uzturēšanas viedokļa, tomēr lielākais šo debašu trūkums bija līdz minimumam ierobežotā iespēja tieši debatēt. Viena replika un viss. Līdz ar to – kas pēdējais brauc, tas arī patur pēdējo vārdu. Vienalga – vai pilnīgi melīgu, vai aizskarošu.

Tāpēc ar interesi gaidīsim, kā Jānis Domburs Latvijas Televīzijā šovakar tiks galā ar uzdevumu – pēc visa jau pieredzētā debašu blāķa spēt izvilkt no premjera amata kandidātiem kaut ko jaunu un vēlētājam noderīgu, vienlaikus neļaujot Šleseram iegrimt jāsāk pelnīt naudu mantras skaitīšanā, bet Dombrovskim atkal un atkal atkārtot, kāds viņš varonis.

Un tad jau rīt visi tiksimies iecirkņos :)