Dialogs ar skatu karti un buldozeru

Starp vēlēšanu tēliem svarīgi saredzēt cilvēkus

Dokumentālajā filmā ''Pasaules skaņa'' par kora ''Kamēr'' izpildītā dziesmu cikla ''Pasaules Saules dziesmas'' tapšanu ir tāda burvīga epizode, kurā diriģents Māris Sirmais sirsnīgi strostē savus dziedātājus, izsaucotie: ''Nu, kā jūs dziedat! Kā tādi lauku veči no pāķu ciema! Kā no meža iznākuši!'' Es arī – iznācu no meža, iedziedājos… un daudz ko jaunu un pamācošu uzzināju (no komentāriem).

Piemēram, to, ka daiļi balstiņu locīt ( sakarīgi nobalsot) spēj vienīgi tie, kas Zolitūdē vai Purvciemā dzīvo, bet kas Vecpiebalgā vai Dundagā mīt, spēj šķībi vien vilkt.

Tiem, kas ir cieši pārliecināti, ka lauciniekiem piemīt ''politiskais stulbums'' un nelabojams ''tupums'', gribu vien pavaicāt – kas Rīgas domē tagadējo tandēmu pie varas iebalsoja? Atkal, vai zin, ''laucanieki'' ar savām sviesta cibām un krējuma ķērnēm sabrauca uz lielpilsētu un aplamos sarakstus urnās sameta?

Politiskā brieduma noteikšana pēc tā, kur atrodas deklarētā dzīves vieta, ir stipri dīvaina un visai neauglīga nodarbošanās. Interesantāk tomēr ir mēģināt saprast, kāpēc latvieši ik pa četriem gadiem neatlaidīgi kāpj uz viena un tā paša priekšvēlēšanu patosa grābekļa un, puniem rotājušies, izpilda divas pretējas darbības – balso par ''čurātājiem'' un patiesi šausminās, pēcvēlēšanu paģirās attapušies.

Man šķiet, ka pie vainas ir kāds iemīļots latviešu paštēls – vispār jau esmu labs, strādīgs, apzinīgs un krietnus ceļus vien būtu staigājis, bet… Apstākļi, saprotiet – krīze briesmīga, valdība šausmīga, valsts izzagta.

Iedodiet latvietim labus apstākļus, un viņa tikumi atplauks etnogrāfiskā košumā – būs i strādīgs, i uzņēmīgs, i tuvāko mīlēs un neskaudīs! Un kurš gan var iedot labos apstākļus? Saprotams – vadonis, saimnieks vai buldozers atstums pilnu lāpstu laimes!

Šķiet neatminama mīkla, kāpēc Ventspils mērs Aivars Lembergs, kura pie turības tikšanas rokasgrāmatu biezos sējumos raksta prokuratūras izmeklētāji, sabiedrības aptaujās tiek regulāri atzīts par labāko premjerministra kandidātu. Droši vien tāpēc, ka viņam ir glīta skatu kartīte – pilsēta ar rītdienu, ko nemitīgi rādīt. Redz, kāds labs saimnieks! Atliek tādu iecelt par premjerministru, un pelēcīgā, vienmuļā dzīve mirklī krāsainā un aizraujošā skatu kartītē vērtīsies…

Ja zēni un meitenes no plakātiem un TV debatēm atnāktu pie jums mājās un teiktu – zini, no šodienas visu darīšu tavā vietā, gatavošu ēst, purināšu tepiķus, iešu uz darbu… Ticētu? Taču nē. Piekristu? Kālab citam atvēlēt tiesības dzīvot manu dzīvi? Bet politiskā līmenī šie ''visu darīšu jūsu vietā'' tēli nez kāpēc šķietas vilinoši. Ir tik viegli izvēlēties vienu, kam deleģēt atbildību par ''mūsu likteni'' un pēc tam sēdēt pie televizora un zūdīties par nelāga apstākļiem. No manis taču nekas nav atkarīgs, pat mana dzīve ne!

Nedomāju, ka vēlēšanu nozīmi vajadzētu dramatizēt un iet uz tām kā uz pēdējo  kauju. Ievēlēsim labos – diesim lieglaimē, ievēlēsim sliktos – bēdu ielejā gaužas asariņas slaucīsim. Varas kandidāti arīdzan ir laucinieki un pilsētnieki, un viņi ir dažādi. Var ko labu izdarīt, un var arī pārspēt Aigaru Kalvīti un Ivaru Godmani auzās braukšanas prasmē. Lai vēlēšanas tiešām nekļūtu par pēdējo kauju, bet, teiksim, par ''Kauju pie Knipskas'', kurā Cibiņš parāda i pašcieņu, i spēku, svarīgi ir neatdot atbildību par savu dzīvi kādam ''visu darīšu jūsu vietā'' tēlam, bet pašam to paturēt, lai pēc vēlēšanām, simts gudrās (khm) galvas varētu pie vārda pieturēt.

Raksta sākumā minētajā filmā ģeniālais gruzīnu komponists Gija Kančeli saka lieliskus vārdus: ''Māksla ir māns… tikai ģeniāls mākslinieks māna ģeniāli, bet viduvējs – viduvēji.'' Priekšvēlēšanas ir teātris, kam ar mākslu gan maz sakara, taču māna tajā gan apzināti, gan neapzināti uz nebēdu. Un arī tas būtu daudz, ja mums izdotos starp tēliem noteikt, noģist, samanīt tos, kas ir dzīvi un mēdz pa zemi staigāt. Mēdz kļūdīties, apjukt un prasīt padomu. Ar kuriem var runāt, strīdēties, skaisties un salabt. Vai var runāties ar buldozeru? Nezinu, neesmu mēģinājis.

Andris Vanadziņš ir žurnālists.