PCTVL līdere jaunu statusu krievu valodai Latvijā paredz pārskatāmā nākotnē
Pārskatāmā nākotnē krievu valodai atsevišķu pašvaldību līmenī tiks piešķirts oficiālās valodas statuss, šādu pārliecību intervijā aģentūrai BNS paudusi partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) premjerministra amata kandidāte, Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka.
Viņa atzina, ka tiem krieviem, kas strādā sabiedriskajā sektorā vai apkalpo klientus privātuzņēmumos, latviešu valoda ir jālieto, taču nav pareizi "ar spēku prasīt latviešu valodas zināšanas no vecākiem cilvēkiem". "Tā ir cilvēka brīva izvēle, un, protams, tā ir viņa bagātība zināt vairākas valodas," uzskata Ždanoka. Nesen par krievu valodas kā otrās valsts valodas statusu vizītes laikā Rīgā runāja Maskavas mērs Jurijs Lužkovs.
"Ir pamats cerībai, ka krievu valodai pārskatāmā nākotnē tiks piešķirts oficiālas valodas statuss atsevišķu pašvaldību līmenī. Es ikdienā nejūtu naida starp cilvēkiem. Vispār, ja pajautā latviešiem, vai viņi pretkrievisku nostādni attiecina uz saviem draugiem vai kaimiņiem, tad viņi parasti atbild, ka šis cilvēks ir labs un tas ir slikti, ka viņš ir nepilsonis," klāstīja politiķe.
Viņa gan atzina – lai piešķirtu krievu valodai oficiālas valodas statusu, ir nepieciešams vairākums koalīcijā. "Ja būs tāda koalīcija, kas vēlēsies kaut ko mainīt valstī, tad šai koalīcijai būs jābalstās uz krievu partiju balsīm," paredz PCTVL līdere.
Vienlaikus viņa uzsvēra – lai gan PCTVL rūp krievu valodas statuss atsevišķās pašvaldībās, taču partija atbalsta arī latviešu valodas apguvi un aktīvu izmantošanu. "Krievu valodas klātbūtne ir īpatnība, kas mums Latvijā ir jāizmanto," uzskata Ždanoka. Latvijai, kas labāk saprot Krievijas īpatnības, šī priekšrocība būtu jāizmanto un jākļūst par starpniekiem biznesa kontaktos un attiecību veidošanā starp Rietumvalstīm un Krieviju. Jāpiebilst, ka līdzīgus uzskatus pauduši gan ''Saskaņas centra'' vadītājs Jānis Urbanovičs, gan ''Par labu Latviju'' premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers.
Atbildot uz jautājumu par biedēšanu ar Krievijas "ļauno roku", Ždanoka sacīja: "Tas ir tas pats, kas Beļģijā biedēt flāmus ar Francijas ietekmi uz valoniem. Vai arī biedēt valonus par Nīderlandes ietekmi uz flāmiem. Krievija ir radniecīgā valsts Latvijas krievu acīs, bet tomēr kaimiņvalsts. Ar savu likteni mēs esam saistīti ar Latviju. Un ir jāstrādā Latvijas labā."
Komentāri (37)
photocom 18.09.2010. 15.25
Skuju tev taņka !
1
austrisv > photocom 18.09.2010. 15.37
Atkal forša atbilde!Izsmējos!
0
aivarstraidass 18.09.2010. 16.01
“Krievu valodas klātbūtne ir īpatnība, kas mums Latvijā ir jāizmanto,” uzskata Ždanoka. Latvijai, kas labāk saprot Krievijas īpatnības, šī priekšrocība būtu jāizmanto un jākļūst par starpniekiem biznesa kontaktos un attiecību veidošanā starp Rietumvalstīm un Krieviju. Jāpiebilst, ka līdzīgus uzskatus pauduši gan ”Saskaņas centra” vadītājs Jānis Urbanovičs, gan ”Par labu Latviju” premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers.
=====
Tam ir mazs sakars ar valodu. Kādēļ gan Somijas biznesa kontaktiem ar Krieviju netraucē apstāklis, ka krievu valodu tur prot 1-2% nevis 80% kā pie mums? Un vai pret Baltkrieviju (kur krievu valoda – valsts valoda) netika vērstas Krievijas sankcijas – pēkšņi atsakoties iepirkt viņu piena produktus?
0
www.vecamate.lv 18.09.2010. 16.34
Un kurš Tautas Frontes laikā varēja iedomāties,ka šī pataloģiskā naida pārņemtā persona pārstāvēs nīstamo Latviju, un mēs viņu uzturēsim ar saviem nodokļiem..Dieva melnais humors, tiešām.
0