Gada deflācija augustā – 0,3%; eksperti paaugstina gada izaugsmes prognozi
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 3,9%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, informē Centrālā statistikas pārvalde. Kā ziņo BNS, šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni IKP sarucis par 2,1%.
Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, bija par 0,3% zemāks. Augustā pret jūliju patēriņa cenas vidēji samazinājušās par 0,7%.
Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, 2010.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni IKP pieaudzis par 0,8%, bet krities par 2,9% salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni. Eksperti secina, ka šie dati – lai arī nedaudz – ļauj paaugstināt gada IKP izaugsmes prognozi.
IKP izmaiņas noteica apmēru kāpumi tirdzniecībā par 0,1%, transporta un sakaru jomā – par 2,5% un apstrādes rūpniecībā – par 15,3%. Būtisks kritums saglabājās būvniecībā – par 35,3%.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka IKP 2.ceturkšņa precizētie dati faktisko situāciju nemaina, tomēr pastiprina ekonomikā vērojamo procesu gaitas vērtējumu. Izaugsmi uzrāda rūpniecības nozare un lauksaimniecība, kuru attīstību virza galvenokārt orientēšanās uz eksportu. Lielu kāpumu piedzīvo autotransporta pārvadājumi, tajā pašā laikā ostu veikums atpaliek no pērnā gada rādītājiem. Minimāls pieaugums vērojams tirdzniecībā, kas trešajā ceturksnī var nostiprināties.
"DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš uzsver, ka šie dati ļauj nedaudz paaugstināt 2010.gada IKP izmaiņu prognozi. Šobrīd "DnB Nord bankas" prognoze par IKP izmaiņām šogad kopumā pret 2009.gadu ir 1%. “Sagaidāms, ka pirmo reizi pēc ilgāka laika tiks reģistrēts pieaugums gada griezumā, tiesa gan, ļoti neliels, procentu daļās mērāms,” pauž Strautiņš. Viņš norāda, ka vairāk bažu ir par 4.ceturksni, gan dēļ apkures cenu pieauguma iespējamā iespaida uz patēriņu, gan pirmajām pazīmēm, ka ekonomikas atlabšana bremzējas jau vairs ne tikai ASV, bet arī Eiropas ekonomikas svarīgākajā valstī Vācijā. Taču pagaidām neesot iemesla prognozēt atkārtotu lejupslīdi, vien izaugsmes tempa piebremzēšanos.
Vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, bija par 0,3% zemāks. Gada laikā precēm cenas ir pieaugušas par 1,4%, bet pakalpojumiem samazinājušās par 4,4%.
Savukārt augustā pret jūliju patēriņa cenas vidēji samazinājušās par 0,7%. Precēm cenas samazinājās par 1%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām augustā bija cenu kritumam pārtikai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar mājokļa uzturēšanu saistītu preču un pakalpojumu sadārdzinājumam.
Komentāri (19)
marčiks 08.09.2010. 16.48
Nu re, ekonomiskā izaugsme ir skaidrs pierādījums tam, ka visas runas par to, ka mēs tūlīt sabruksim un izmirsim, ja vien pie rakšanas nelaidīs apraudājušos buldozeru, ir tikai priekšvēlēšanu populisms. Valsts ir uz pareizā ceļa, un tas jāturpina.
5
guna_sniedzina > marčiks 08.09.2010. 18.01
Kur redzi izaugsmi? Tikai mājsaimnieces merī IKP izmaiņas qoq, jo profesionālo viedokli var izteikt tikai par atbilstošiem datiem, proti IKP izmaiņām yoy. Prese visu laiku baro ar tīzlo informāciju par IKP dinamiku pret iepr. ceturksni, bet tas ir pilnīgs absurds, jo salīdzināmie dati varētu būt tikai ar iepr. gadu!
0
daina_tabuna > marčiks 08.09.2010. 22.51
Savdabīga Tev humora izjūta,
bet uzrakstīji pietiekami smieklīgi :-)
0
Valdemārs Valdemārs > marčiks 08.09.2010. 23.14
Uzzīmē grafiku un redzēsi. Negatīvs y-o-y nozīmē, ka kritums pagājušā gada 3. un 4. ceturksnī bija straujāks nekā pašreizējā izaugsme. Piemēram, ja tev šogad ar katru mēnesi pieaugtu ienākumi, tu taču neapgalvotu, ka tie vienalga turpina samazināties tādēļ, ka pirms gada saņēmi vairāk.
0
guna_sniedzina > marčiks 09.09.2010. 01.20
IKP dinamiku ir vērts vērtēt vienīgi no y-o-y bāzes skatpunkta, jo 1. un 2. ceturkšņu dati nav salīdzināmi, lai varētu pateikt, ka ja atbilstošs cipars ir lielāks vai mazāks tad mēs dabūjām pieaugumu vai kritumu. Iebarot sev mantru, ka ja 2.ceturkšņa IKP dati ir labāki par 1.ceturkšņa datiem ,tad tendence ir nepārprotami pozitīva, ir tik pat dižena maldība kā piem.2007.gada janvārī pateikt ja jau nekustamā cenas stipri augušas trīs gadi pēc kārtas tad augs vēl arī turpmāk, jo trends esot pozitīvs. Ir jāsaprot ko tie cipari nozīmē, nevis skaitot kopā cāļus un aitas rēķināt vilku skaitu.
0
Valdemārs Valdemārs > marčiks 09.09.2010. 10.13
Kopš kura laika sezonāli izlīdzinātie dati nav salīdzināmi? Priekš tā arī veic sezonālo izlīdzināšanu, lai varētu salīdzināt dažādu ceturkšņu vērtības.
Akla paļaušanās, ka “pareizais” rādītājs ir y-o-y, ne vienmēr ir pamatota. Kad pašreizējā cikla fāze ir lēzenāka nekā iepriekšējā, tad tendences maiņu y-o-y dati rāda ar aizkavēšanos. Piemēram, ja lejupslīde, kura seko augšupejai ir lēnāka, tad turpat veselu gadu tu varētu tīksmināties par “izaugsmi”, kur tikai piebremzējas, kaut arī q-o-q rādītu lejupvērstu trendu.
0
daina_tabuna 08.09.2010. 16.17
Šito es nekad laikam nesapratīšu… No kurienes tiek rauta tā deflācija, ja cenas turpina kāpt? Maizei, piena produktiem, degvielai, cukuram, frizētavas nupat atkal piemeta pus latu klāt. Nu nepārtiekam mēs no plikiem dārzeņiem, kam cenas bišķi nokritās. Tūlīt medus, griķi un kafija paliks dārgāki, jo šogad sliktas ražas. Arī būs deflācija, jo sēņu daudz un tās ir lētas?
0
♣Shaggy♣ 08.09.2010. 18.04
Labprāt redzētu nākošā gada I. ceturkšņa IKP datus. Būs normāls kritums un visa Kampara muldēšana ar būs izrādījusies pilnīgs bleķis.
0