Neatprasīs pašvaldībām reformas gaitā saņemto 400 000 latu kompensāciju
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, galīgajam lasījumam skatot likumprojektu par Rojas novada sadalīšanu, atbalstīja ārkārtas vēlēšanu organizēšanu Rojā un Mērsragā 18.decembrī.
Tas ir ātrākais datums, kurā Centrālā vēlēšanu komisija sola vēlēšanas pienācīgi sarīkot.
Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja vairākus risinājuma variantus pašvaldību darba nodrošināšanai, sadalot Rojas novadu. Tie paredzēja gan mehānisku jau ievēlēto deputātu sadalīšanu divās pašvaldībās vai ārkārtas vēlēšanu organizēšanu, vai arī pagaidu administrācijas iecelšanu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Kā uzsvēra Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, visi varianti juridiski iespējami, taču deputātiem jāizšķiras par labāko variantu.
Komisijas opozīcijas deputāti, kā arī daļa koalīcijas parlamentāriešu ar balsu vairākumu atbalstījua jaunu vēlēšanu organizēšanu, lai arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un citi eksperti par labāko atzina jau ievēlēto deputātu sadalīšanu divās pašvaldībās.
Deputāts Māris Kučinskis (TP) likumprojektam bija iesniedzis priekšlikumu prasīt Rojai un Mērsragam atmaksāt valstij kopumā 400 000 latu, ko pašvaldības saņēma par apvienošanos novadā. “Dzīvē to sauktu par krāpšanos, ja kāds apprecētos, lai saņemtu naudu, un pēc tam šķirtos. Godīgums tomēr prasa, lai šī nauda varbūt ilgākā laika posmā tiktu atdota,” sacīja Kučinskis, norādot, ka šāda prasība atturētu citus novadus no sadalīšanās.
Deputātu vairākums šo priekšlikumu noraidīja, norādot, ka ar šādu lēmumu tiktu sodīti pašvaldību iedzīvotāji, nevis deputāti, turklāt tā tiktu apšaubīta ieguldīto investīciju lietderība.
Kā ziņots, Rojas novada deputāti nolēmuši, ka pašvaldībai jāsadalās, veidojot atsevišķu Mērsraga un Rojas novadu. “Šķiršanos” atbalsta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe (ZZS), uzsverot, ka “piespiedu kārtā” pagastiem nav jābūt kopā.
Komentāri (30)