Lieliskais Lužkovs

Maskavas mērs Rīgā kā investores izlūks kaujas uzdevumā

Kā meteorīts trešdien uz vienu dienu Rīgā ar svītu ielidoja Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Vēl pirms pāris dienām nebija zināma blicvizītes programma. Izrādījās, ka visi paredzētie darbiņi apdarāmi vienā dienā.

Jau iepriekš nāca zināms, ka neviena no Latvijas augstākajām amatpersonām Lužkovu uz sarunu nav aicinājusi. Tāpat iepriekš bija zināms, ka Lužkovu sagaidīs un uzņems Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) – kurš cits lai to darītu? Pirms gada Maskavā namatēvs bija Lužkovs, bet viesu lomā iejutās svaigi ievēlētie Ušakovs un Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC). Rīgā šis formāts netika saglabāts. Par spīti “neziņas laikā” klīdušajai informācijai, Lužkovs tikās vienīgi ar Rīgas mēru.

Viņi vienojās par Rīgas pārstāvniecības dibināšanu Maskavā. Tā ir laba doma, un cerams, ka šoreiz neizies greizi, kā sanāca laikā, kad Rīgas domi vadīja Gundars Bojārs (toreiz – LSDSP). Rīga atdeva Maskavai grausta stāvoklim tuvu tikušo Dzelzceļnieku kultūras namu. Tagad tas ir “Maskavas nams”. “Rīgas nama” Maskavā nav. Maskava nenoblēdījās, telpas ierādīja. Rīgas dome tās vai nu gribēja mainīt, vai sākumā nomāt. Tikai tā čābiski iznāca. Lai vai kā, bet Maskavai Rīgā savs nams ir, Rīgai Maskavā – ne.

Lužkovs solījies pirkt Latvijā vairāk pārtikas. Pēc šī gada neražas Krievijā tas saimniecisks lēmums. Tiesa, par pārtikas piegādēm Maskavai abi mēri runāja arī iepriekšējās tikšanās laikā. Pat tika izgudrots zīmols “Rīgas marka”, taču par to jau pasen nekas nav dzirdēts. Tāpat nav dzirdēts, ka tas ticis pieminēts Lužkova trešdien domē notikušajā sarunā.

Nevar nepieminēt Lužkova tikšanos ar “oficiālajiem tautiešiem”, kuras laikā Maskavas mērs pauda viedokli, ka “lietas jāvirza tā, lai Latvija kļūtu par divvalodīgu valsti”. Oficiāli. Šajā jautājumā viņš noteikti nav vientuļš. Kādas lietas un kā viņš grasās virzīt, Maskavas mērs nepateica. Tāpat nenosauca līdzgaitniekus (rokaspuišus?). Lužkovs gan likās skaidrā esam, taču atsauca atmiņā krievu sakāmvārdu par to, ka iereibušais pasaka to, ko domā nedzērušais.

Lužkovam ir sava pasaules uztvere. Pretēji Krievijas un Ukrainas 1997.gada pamatlīgumā teiktajam, Maskavas mērs turpina uzskatīt Sevastopoli par Krievijas pilsētu. Šis vīrs ir gatavs savas pārliecības dēļ kļūt par minimocekli. Sevastopoles dēļ viņš pabijis Ukrainas “melnajā sarakstā”.

Turpat “Maskavas namā” Lužkovs apsolīja “organizētajiem tautiešiem” gādāt, lai viņiem būtu viens jumts virs galvas, lai būtu ēka, kurā varētu savietoties visu tautiešu organizāciju biroji. Organizāciju ir padaudz, vajadzīga liela māja. Var nepagūt organizēt.

Šim braucienam piemīt kāda īpatnība: Lužkova ierašanās diena nāca zināma tikai 13.augustā, un arī tā bija neoficiāla informācija, patiesībā informācijas noplūde ar piebildi – iespējams. Parasti par līdzīgiem viesiem nāk zināms ātrāk un oficiāli.

Iespējams, bez oficiālās programmas braucienam bija arī kāds slepenais pielikums. Iespējams, Latvijā ieradās neoficiāls nākamais investors, vai, drīzāk gan, investores izlūks.

Lužkova otrā pusīte, uzņēmēja Jeļena Baturina, ir Krievijas bagātākā sieviete, kas savu karjeru sāka ar plastmasas dārza mēbeļu tirdzniecību. Tiek uzskatīts, ka Maskavas mēra krēslā ilgstoši sēdošais laulātais draugs palīdzējis viņai vairot naudiņu. Šai idillei, visticamāk, tuvojas gals, un tā pēdējais termiņš ir nākamgad. Krievijā notiek gubernatoru korpusa maiņa. Ja neskaita pāris kuriozus gadījumus, amatos uz nākamo termiņu neatjauno tos, kas ir krietnos gados vai ilgstoši aizsēdējušies amatos. Lužkovam ir 73 gadi, un Maskavas mēra krēslā viņš ir turpat 20 gadus. Atbilst abiem kritērijiem. Krievijas publiskajā telpā jau vairākus mēnešus palaikam parādās ziņas, ka Baturina “savu saimniecību” vāc ārā no Maskavas. Tikai – kaut kur jāliek. Kāpēc ne Latvijā? Vismaz kaut ko.

Atliek piebilst: kā priekšnieks Lužkovs ir Latvijai neraksturīgs tipāžs. Preses konferencē noskaidrojās, ka jautājumus uzdot ļauts tikai “Pirmā Baltijas kanāla” un “Latvijas Neatkarīgās televīzijas” pārstāvjiem. Tagad vismaz zināms, kurus plašsaziņas līdzekļus viņš neuzskata par kraupainajām avīm.

Un vēl – cik labi tomēr, ka Lužkovs ir Maskavas, nevis Rīgas mērs.