Avīze: Plānotais nodokļu ieņēmums nekompensēs pārvadātāju zaudējumus
Plānotā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšana un valsts dotācijas samazinājums var būtiski iedragāt sabiedriskā transporta sistēmu, sestdien raksta "Latvijas Avīze".
Kā ziņots, nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes paredz atcelt visas samazinātās PVN likmes, nosakot tās 21% apmērā. Sabiedriskā transporta sektorā PVN patlaban ir 10%. Eksperti jau norādījuši, ka iecerētā nodokļu sistēmas maiņa nebūtu sociāli taisnīga. Savukārt starptautiskie aizdevēji ieteikuši ietaupīt naudu, samazinot valsts dotāciju sabiedriskajam transportam.
Satiksmes ministrijas (SM) vēstulē Finanšu ministrijai (FM) norādīts – ja PVN likmi cels no 10 līdz 21%, tad būs jāpārtrauc sabiedriskā transporta reisi laukos, kāps biļešu cenas, valsts nevarēs dotēt sociāli neaizsargāto pasažieru pārvadājumus, palielināsies nelegālo pārvadātāju skaits.
Pēc SM aprēķiniem, palielinot PVN likmi, no valsts budžeta pasažieru pārvadātāju dotēšanai nākamajā gadā papildus vajadzēs 10,3 miljonus latu, savukārt biļešu cenu celšana atbilstīgi PVN kāpumam samazinātu pasažieru skaitu par 35-48%. FM aprēķinājusi, ka samazinātās PVN likmes atcelšana sabiedriskajam transportam nākamgad ļautu valsts budžetā papildus saņemt 9,84 miljonus latu.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija uzsver, ka samazināto PVN likmi pasažieru pārvadāšanai patlaban piemēro 21 Eiropas valstī. Kad 2009.gada 1.janvārī samazināto PVN likmi palielināja no pieciem līdz 10%, braukšanas maksas tarifu par 5% cēla reģionālajos starppilsētu maršrutos, un pārvadāto pasažieru skaita samazinājums bija 25,6%.
Šogad sabiedriskais transports saņem 49,9 miljonu latu valsts dotāciju, kas ir gandrīz par 30% mazāk nekā pērn, kā arī 6,1 miljonu latu Pasaules Bankas palīdzību sociāli mazaizsargāto cilvēku pārvadājumiem.
Komentāri (8)
reksa 21.08.2010. 12.29
Manuprāt, samazinātā PVN likme būtu atstājama tikai grāmatām un presei. Jo tās nav TIKAI preces, bet kas svarīgāks par precēm. Tiesa gan, Latvijā pazemināto likmi varētu piemērot tikai izdevumiem latviešu valodā.
Pārējās jomās būtu jācenšas sasniegt pašpietiekamību.
Piemēram, transports. Braukt ar sabiedrisko transportu taču objektīvi ir izdevīgāk nekā ar atsevišķu spēkratu. Ja mašīnā sēž viens cilvēks, tad autobusā 40 cilvēki, bet autobusa degvielas patēriņš taču nav 40 reizes lielāks. Tas nozīmē, ka sabiedrība kopumā tērētu daudz mazāk transportam (arī degvielai), ja vairāk izmantotu sabiedrisko transportu.
Un te rodas jautājums, kā tā nākas, ka transportam, kas pēc savas būtības ir izdevīgāks, ir vajadzīgas valsts dotācijas?
Vai nu tur nauda aiziet kaut kur gaŗām, vai arī tā sistēma ir galīgi nepareiza.
0
austrisv 21.08.2010. 13.32
Smiekli nāk!
Mēs dzirdam radio, kaUšakovieši par brīvu uz vēlēšanām vizinās pensionārus, kuri ir aktīvi vēlētāji, ka Rīgas pilsētas svētkos arī par brīvu var braukāt, bet šie visis liekuļi, par to prasa no valsts kopējā maka par savu priekšvēlēšanu aģitāciju, samaksāt!!!
0
andrisskrastins 21.08.2010. 14.06
Nu nezinu gan, man no malas (uzsveru – no malas) šķiet, ka tur ir tāda valsts naudas gāžanas bedre ka tik turies. Nu neticu ka nevar samazināt izmaksas. Šķiet, ka auto pārvadājuma uzņēmumi pieraduši nekonkurēt, bet dzīvot kā nieres taukos. Līdz ar to ka tiek atņemta regulārā naudas plūsma, seko draudi.
Es nesaku ka situācija nav pilnība tāda – visticamāk tomēr PVN varētu šo to izmainīt, bet vai tik dramatiski – ļoti šaubos.
Tas pierāda, ka valsts dotācijas un konkurences neesamība auto pārvadājuma jomā visus šos gadus ir arī radījusi to, ka tagad maksājam kolosālu ciparu. Tā sacīt, mēs tak esam bagāti, varam to atļauties.
1
andrisskrastins > andrisskrastins 21.08.2010. 14.10
Tīrs piemērs – atceros, ka Ogrē, kad vasarā tika samazināti maršruti no Ogres uz Rīgu un vienu brīdi dienas vidū nebija praktiski neviena transportlīdzekļa, ar kuru tikt uz galvaspilsētu, es pienākoša autobusa šoferim vaicāju, kāpēc nekursē vairāk autobusu. Izrādās, ka viņiem maršrutu skaits ir ierobežots (!), lai netraucētu LDZ gūt peļņu (!!!). What a …..?
0