Kad notiks pirmais NATO bruņojuma darījums ar Krieviju
Aptuveni gadu vecs ir stāsts par to, kā Krievijas jūras kara flotei iegribējās tikt pie Francijā ražota helikopteru bāzes desanta kuģa. Pie moderna, ar mūsdienu tehnoloģijām būvēta un aprīkota kuģa, kas ir daudzkārt pārāks par Krievijas flotes bruņojumā esošajiem lielajiem desantkuģiem. Atliek piebilst, ka šāda veida karakuģi nekādi nav uzskatāmi par aizsardzības ieročiem.
Ja darījums notiktu, tas būtu pirmais gadījums NATO pastāvēšanas vēsturē, kad kāda alianses dalībvalsts pārdod bruņojumu Krievijai. Runāts tika par četriem “Mistral” klases kuģiem – katrai no četrām Krievijas flotēm pa vienam. Vienu nopirktu, pārējos trīs pēc licences uzbūvētu.
Polija, Baltijas valstis un it īpaši jau Gruzija ziņu par Krievijas flotes karadarbības spēju palielināšanos uztvēra ar bažām. Pārāk svaigā atmiņā bija Krievijas uzbrukums Gruzijai. Ziemā uz Baltijas valstīm pat devās Francijas Eiropas lietu ministrs, lai pastāstītu, ka bažām nav pamata. Nevar teikt, ka tas būtu izskanējis pārliecinoši.
Sarunas risinājās gliemeža ātrumā. Par tām sāka interesēties ASV, kas vēlējās ar Franciju pārrunāt, kā darījums varētu ietekmēt reģionālo drošību kuģa bāzēšanās rajonā. Izskanēja bažas, ka kuģi Krievija varētu likt lietā kaimiņu šantažēšanai.
Krievijas pārvaldītāju galvās palaikam uzrodas idejas, kuras varētu raksturot ar sakāmvārdu “ko nevar celt, to nevar nest”. Tūlīt pēc kara pret Gruziju Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs diezgan daudz runāja par kara flotes varenības stiprināšanu, un aizrunājās pat tiktāl, ka rekordātri būtu jāuzbūvē pieci seši lidmašīnu bāzes kuģi. Viņš pierima, domājams, tāpēc, ka kāds viņam pateica slikto ziņu – Krievijā nav tādu kuģu būvētavu, kas spētu laist pasaulē lidmašīnu bāzes kuģus. Padomju laikā aviobāzes kreiserus varēja uzbūvēt vienīgi Nikolajevā, kas tagad ir Ukrainas, nevis Krievijas pilsēta. Ar “Mistral” projektu, iespējams, nav tik traki, taču cāļus tomēr skaita rudenī.
Sarunās par “Mistral” klases kuģa pasūtīšanu Francijā sāka sprūst, tiklīdz galīgi kļuva skaidrs, ka pusēm ir atšķirīgi priekšstati par to, kāds kuģis uzskatāms par gatavu. Franči uzskatīja, ka viņiem jāuzbūvē pats kuģis, tā apbruņošanu atstājot Krievijas ziņā. Krievija turpretim obligāti prasīja arī komplicētās elektroniskās iekārtas.
Krievijas kara flotes pavēlnieks Vladimirs Visockis ne reizi vien publiski paudis, ka “mums vajadzīgs nevis kuģis, bet tā iespējas”. Ar to pašu netieši, taču nepārprotami tiek atzīta Krievijas atpalicība moderno tehnoloģiju jomā.
Galu galā Krievija pieņēma nedaudz negaidītu lēmumu. Aizsardzības ministrija darījusi zināmu, ka septembrī rīkos konkursu par divu kuģu iegādi. “Mistral” līdzīgus kuģus būvē arī Spānijā, Dienvidkorejā, Nīderlandē. Konkursā gatavojas piedalīties arī Krievijas kuģu būvētavas. Jau aplēsts, ka kuģi lētāk iznāk nopirkt, nekā būvēt to Krievijā. Arī tas ir rādītājs, kas liecina par Krievijas pieaugošo atpalicību.
Parādījusies interesanta nianse. Krievija pēkšņi “attapusies”, ka bez konkursa darījums “faktiski būtu nelikumīgs”. Kamēr sarunās neiezīmējās strupceļš, tas laikam nevienam neienāca prātā. Francija savukārt laikam gan nav galīgi norakstījusi cerības “Mistral” ”laist tautās”, citādi tā protestētu, ka tiek pārkāptas iepriekš panāktās provizoriskās vienošanās.
Konkursa iznākums būs zināms gada beigas, zaudētāji var to apstrīdēt. Laiks iet. 16 helikopteri, bataljons karavīru un bruņutehnika – tas viss satilps “Mistral” dzīlēs. Tāda kuģa parādīšanās Baltijas jūrā nav nekāda gaišā perspektīva. Taču līdz tam vēl ir tālu. No brīža, kad visi papīri būs kārtībā, līdz brīdim, kad pret kuģa korpusu sasitīs šampanieša pudeli, paies vismaz divarpus gadi. Un tas ir ilgs laiks.
Komentāri (22)
raimonds_bossltd 21.08.2010. 17.50
to BerzinsJ
NATO paplašināšanās viennozīmīgi ir miera vairošana. Ja NATO sammitā Bukarestē Francija un Vācija nebūtu strikti atteikušas uzsākt iestāšanās sarunas ar Gruziju un Ukrainu, krievija nebūtu uzdrīkstējusies uzbrukt Gruzijai.
Jo ciešāk savilksies NATO cilpa ap krievijas kaklu, jo drošāk būs visai cilvēcei.
1
vjachiks > raimonds_bossltd 21.08.2010. 23.28
Runa nav par Krieviju, bet par ekstrēmisma elementiem, kādi kaukāzā netrūkst – kaut vai Ziemeļkaukāza seperātistu kustības.
P.S. iesaku izlasīt Šveices izvērtējumu par to karu – izpētot visus materiālus secināja, ka abas puses vainīgas.
0
Tane-Dane 21.08.2010. 11.34
To krievu atpalicību ir jāizmanto un kopā ar bombardieriem jābūvē vilcieni Latvijā, nevis jāmurgo par pirkšanu rietumos.
4
juhans > Tane-Dane 22.08.2010. 11.45
Atvainojos – tekstā kļūda: “1958.g. 10.oktobrī” vietā jābūt “1948.g. 10. oktobrī”.
0
juhans > Tane-Dane 22.08.2010. 11.26
Mazliet papildināšu:
Ir ziņas [http://en.wikipedia.org/wiki/Hugo_Schmeisser ], ka Kalašņikovs esot pats atzinis ka Hugo Šmeisers (no 1946.g. – 1954.g. izvests uz Iževsku Krievijā) esot viņam „palīdzējis” izveidot AK-47.
Pēc tam, kad 1947.g. 18. oktobrī Krievijas raķešu poligonā Kapustnij Jar pie Astrahaņas izdevās izšaut vienu no 11 no Vācijas uz Krieviju izvestām V-2 raķetēm, te pēc gada, 1958.g. 10. oktobrī palaida gaisā tiešu V-2 kopiju- PIRMO krievu balistisko raķeti R-1 .
0
juhans > Tane-Dane 22.08.2010. 11.36
Un ne tikai par lidmašīnu motoriem, bet par pirmām krievu reaktīvām lidmašīnām kopumā:
uz vācu Junkers Jumo 00413 bāzes tika izveidota krievu La-150 un Jak-150 un
uz vācu Messerschmitt Me 262 bāzes – krievu Su5 un I-250.
0
ivetao2007 > Tane-Dane 21.08.2010. 19.59
Krievijas tehnoloģiskā atpalicība ir šusminoša. Padomājiet paši – krievi saviem spēkoem NEKAD NAV uzbūējuši nevienu lidmašinu, nevienu automobīli, nevienu kuģi. Krieviem NAV precīzijas darba galdu, laboratoriju, mēriekārtu. Atomledlaužus uzbūvēja somi, atombumbu noslēpumus nozaga, pat MIG -19 iznicinātajam ir nošpikots Hispano Suiza motors. Petrodolāri jau sen ir ārzemju kontos un luksus namos Majamī vai Rivjērā. Vai a la Abramoviča jahtās un personīgos boingos. Mums Latvijā arī ir kādi vismaz divi ministrtu prezidenti, kuri savāca savu “obščaka’ daļu un ir tālēs zilajās. Tos drebina Vienotība. Ja tā nāks pie varas, tad “paradīzei” gals. Varbūt pat ka ši “paradīze” būs restota. Sakidri un gaiši jāpasaka, ka ja nebūtu Dombrovskis un JL, kuriem uzticējās rietumu naudas bosi, tad tās tantiņas , kuras karās ap kaklu lembim un citiem blēžiem, bankrotējušā valsti jau būtu bez pensijām un algām. Varētu pļavā meklēt biezāku zāli.
0
mary75 21.08.2010. 10.19
Vispār, no vienas puses, Rietumu politiķu netālredzība un arī pērkamība ( te uzskatamākais piemērs ir bijušais Vācija kanclers Šreders, kas kļuvis par Putina lakstīgalu un advokātu Rietumos) vasirs pat neizbrīna.
Un tas nav tikai viens piemērs, Krievija korumpējusi daudzas Rietumu struktūras.
No otras puses – Rietumi domā, ka Krievija diezin vai tos apdraud. Neviens Kremļa politiķis nesāks karot ar valstīm, kur tam pieder īpašumi, kuru bankās viņš glabā naudu, kur mācās viņa bērni, kur viņš pats brauc slēpot un atpūsties.
Visvairāk jābaidās Gruzijai un līdzīgām valstīm, ko Krievija grib paturēt savā ietekmes sfērā.
Tās Rietumi mierīgi upurēs svētā miera labā.
Un labi, ka Latvija ir NATO, vismaz tas un vēl ES ir tas, kas mums izdarīts pareizi.
2
zigis > mary75 22.08.2010. 13.18
Kāds naivums,vai tik ne otrādi? Kā citādi izskaidrot, ka amerikāņi uzbūvēja boļševikiem visas rūpnicas Sākot ar GAZ un beidzot ar Staļingradas traktoru (tanku). Arī tagad 29% Gazprom akciju pieder ADR (Rokfelleriem).
0
gundega_heiberga > mary75 22.08.2010. 23.08
Piekrītu Alexandram. Biju liecinieks tam, kā 70tos vaņkas noposta caur japāņiem (slepeni?) iepirktu jeņķu “klasificēto” tehnoloģiju. Kamēr krieviņš domās, ka MISTRAL atšķirībā no KURSKAS ir nenogremdējams, tikmēr labāk uztrauksimies par citām lietām.
0