Vēlētāj, uzmanies – medijos ir daudz informatīvas drazas!
Secinājums par informatīvas drazas pārpilnību medijos diemžēl ir galvenā atziņa, sabiedriskās politikas centram ''Providus'' noslēdzot trešo slēpto politisko reklāmu monitorēšanas nedēļu. Sešas dienas nedēļā konkrētus piemērus var aplūkot portāla politika.lv blogu sadaļā, bet tie nebūt vēl nav visi: tikpat daudz gadījumu esam atstājuši sīkākai analīzei, visticamāk, pēc vēlēšanām.
Apjūsmo acu mirdzumu
Tas, ko vēlamies šī monitoringa ietvaros panākt: izgaismot rakstus vai sižetus, kuru žurnālistiskā kvalitāte ir tik zema, ka rada šaubas par to, vai materiāla parādīšanās ir žurnālista brīvprātīga izvēle, vai arī deputātu kandidātu apmaksāta aģitācija.
Esam redzējuši piemērus, kad kāds iepriekš plaši nezināms vēlēšanu kandidāts īsi pirms vēlēšanām sāk dažādos laikrakstos kā eksperts komentēt VISU – sākot ar vairumtirdzniecību un beidzot ar sportu. Fiksējām gadījumu, kad žurnāliste radiointervijas laikā jūsmo par to, kā mirdz intervējamā (premjerministra amata kandidāta) acis.
Vairs pat neesam pārsteigti, kad atsevišķi mediji ar īpašu sajūsmu ņemas reaģēt uz visiem kāda politiska spēka radītiem pseidonotikumiem – sīki atspoguļo katru jaunu sadarbības līgumu, atklāto vēstuli, uzstāšanos amatpersonas kapacitātē, turklāt nepievienojot nekādu analīzi par šādas rosības priekšvēlēšanu kontekstu.
Jau iezīmējušās pirmās tendences. Izteikti daudz aizdomīgu materiālu parādās par diviem politiskajiem spēkiem – partiju apvienību „Par labu Latviju” un ''Saskaņas centru''. Aizdomīgie raksti un sižeti parādās gan latviešu, gan krievu valodā strādājošos medijos – presē, radio, televīzijā.
Mīluļi un aprunātie
Diemžēl korupcija Latvijas žurnālistikā nav mediju vājuma vienīgais apliecinājums. Šogad kā vēl nekad mediju saturs tiek pakārtots partiju priekšvēlēšanu kampaņu vajadzībām. Tas notiek divos veidos.
Pirmais ir klajš cinisms. Medijā pat veseli cikli, piemēram, ziņas, diskusiju raidījumi var tikt piemēroti sava mīluļa kampaņas loģikai – mīluļi tajos var parādīties bieži un maksimāli komfortablos apstākļos. Viņu galvenie politiskie konkurenti? Labi, ja viņiem vispār tiek ļauts ko pateikt, – pat ja iztaujāšanas standarti ir pavisam atšķirīgi. Biežāk gan viņi pie vārda netiek vispār un tiek ''aprunāti'' ziņu sižetos, diskusijās ar vienmēr klātesošo mīluļu komentāru. Nē, šeit es no lielajiem medijiem nedomāju tikai ''Latvijas Neatkarīgo televīziju'', pat vēl lielākā mērā šāda prakse ir raksturīga ''Pirmajam Baltijas kanālam''.
Par otro veidu trešdien notikušā diskusijā par medijiem un vēlēšanām runāja eksperte Anda Rožukalne – tie ir gadījumi, kad medijs vispār atsakās ieņemt principos balstītu pozīciju un kļūst par tauri partijas sabiedrisko attiecību informācijas pastiprināšanai. Rezultātā tik svarīgajā vēlēšanu laikā tiek runāts par to, kas ir svarīgi politiķiem, nevis medija auditorijai. Baidoties aizstāvēt kādas principos balstītas vērtības, žurnālists aizmirst par savu lomu un atbildību.
Objektivitāti prasa likums
Nereti pēdējā laikā dzirdēts jautājums – vai tad komercmedijiem nav tiesību būt par kādas partijas propagandētājiem, izslēdzot no iespējas līdzvērtīgā diskusijā piedalīties viņu konkurentus?
Atbilde ir: nē, arī komerciālajam radio un televīzijai tādu tiesību nav. Jau pieminētajā trešdienas diskusijā atklājās, ka pat ne visi klātesošie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP, agrāk – Nacionālā Radio un televīzijas padome jeb NRTP) locekļi zināja, ka partejiskums NAV brīva raidorganizāciju izvēle.
Objektivitāte atspoguļojumā, viedokļu daudzpusība un vispārpieņemto žurnālistikas principu ievērošana ir LIKUMA prasība. Lūk, šī norma:
''Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru.''
Šāds likuma pienākums nav savietojams ar radio vai televīzijas pārvēršanos par politiskā spēka ruporu. Tas ir savietojams ar raidorganizācijas principos un vērtībās balstītu attieksmi pret visiem vēlēšanu dalībniekiem.
Uzraudzītājam nauda piešķirta
Pavasarī valdība NEPLP piešķīra papildus 47 075 latus raidorganizāciju darba uzraudzīšanai pirms vēlēšanām. No savas pieredzes varu apgalvot: tā ir ļoti liela nauda, ar ko varētu paveikt daudz vērtīga. Ne tikai, kā trešdienas diskusijā lepojās klātesošie institūcijas pārstāvji, nokontrolēt to, vai reklāmas raidlaiks vienā stundā pārsniedz vai nepārsniedz atļautās 12 minūtes un uzlikt administratīvos sodus tām raidorganizācijām, kuras pat nenoliedz, ka partijas ir maksājušas par kāda raidījuma saturu.
Arī citētās normas ievērošanas uzraudzītājs ir NEPLP. No savas puses apsolu, ka visus tos gadījumus, kur monitoringa ietvaros saskatīsim likuma pārkāpumus, ne tikai publiskosim, bet ar visu argumentāciju sūtīsim NEPLP. Tas pagaidām ir vienīgais, ko varam darīt, lai drazu apjoms Latvijas ēterā kļūtu mazāks.
Iveta Kažoka ir Sabiedriskās politikas centra ''Providus'' pētniece
Komentāri (34)
mary75 20.08.2010. 12.30
Šai te NRTP naudu varēja arī nepiešķirt, jēga tāpat nebūs, tā pati ir klaji angažēta.
Un to, ka mums var pārkāpt visu ko, un par to nekas nebūs, parādījās iepriekšējās vēlēšanas.
Arī tagad PLL un SC pilnīgi atklāti reklamē sevi, kur tik var, un ir kāda reakcija no NRTP?
Kaut vai uz to cirku pa LNT?
No otras puses, ja kādam nav smadzenes, nekādi likumi nelīdzēs.
0
Igors Daņiļēvičs 20.08.2010. 12.15
Lasīju politika.lv Jūsu analīzi. Labs un fundamentāls darbs. Domāju, ka plašākai publikai tas neko daudz neizteiks, bet kopumā tas lieti noderēs ekspertiem, kas nākotnē rosinās uzlabojumus attiecīgajās likuma normās.
Paldies.
7
Igors Daņiļēvičs > Igors Daņiļēvičs 20.08.2010. 14.28
Nevarētu piekrist par Šlesera “praporščika” līmeni. Tev kāds var patikt vai nepatikt, bet tas nevar kalpot par iemeslu viņu nenovērtēt.
No otras puses – Šlesera un Lemberga uzvedībā ir vērojama nedabiski augsta hiperaktivitāte, kas nevar neatsaukties uz veselības stāvokli. Cilvēka psihei un organismam ir zināmas robežas un nemitīgi darboties uz paaugstinātiem apgriezieniem nav iespējams. Piedevām viņi ir iejūgušies tādā vāveres ritenī no kura gandrīz neiespējami izkāpt.
0
janazakovica > Igors Daņiļēvičs 21.08.2010. 01.11
un tiesi tapec sarkanie pielietoja teroru.ka vienigo efektigo.ko jus siem PLL cekistiem smilsu ielas stipendiatiem,komj.sekretariem izdarisiet.pec parex aferas vinu ricibaa ir neierobezoti lidzekli.noklaas visu sabiedrisko telpu pirms velesanam.saskanas jeb saskanosanas centra saimnieki ari loti ilgi sedeja smilsu iela.ta ka saimnieki ir vieni.retorika tikai atskiras.
0
zaigapriede > Igors Daņiļēvičs 20.08.2010. 12.22
Diemžēl likums var labot līdz nelabumam, nekas no tā nemainās. Lūk, šeit ir piemērs http://bit.ly/bMLUDZ
0
jeers > Igors Daņiļēvičs 20.08.2010. 13.03
Mums (jā tieši mums) jāaizved vēlētājs līdz urnai, tā lai pēc vēlēšanām būtu vara un tās noteiktie eksperti, kuriem ir uzdevums uzlabot stāvokli ar vēlēšanu aģitāciju (cita starpā lai nodrošinātu demokrātisku procesu) un kuriem interesēs šī analīze.
Ja mēs to neizdarīsim, tad šī analīze būs interesants darbs ar ko ar interesi, iespējams, iepazīsies Igaunijas eksperti, nodarbojoties ar savu problēmu risināšanu. Mums nebūs demokrātijas un nebūs ar to saistīto problēmu.
0
jeers > Igors Daņiļēvičs 20.08.2010. 15.01
OK, taisnība, nedrīkst nenovērtēt cilvēku, kurš regulāri parādās kā iespējamais premjera kandidāts vai vismaz kā ministrs.
Diemžēl politikā, lai nonāktu preses slejās ir iespējami dažādi veidi kas izskatās vienādi efektīvi (vismaz pie pašreizējā vēlētāja), kur viens no tiem ir enerģiskuma, aprobežotības, pašpārliecinātības, alkatības un bezkaunības viena no pareizajām proporcijām – Šlesers. Ja nepaveicās tad šīs īpašības var izmantot zemes rakšanai vai zaldātu dresēšanai krievijas armijā. (šleseram ir paveicies)
Tomēr tavs pieņēmums Otto bija par to ka šie kungi būtu labi Nokijas vai Skype radīšanā – tur jāsaka, ka noteikti nē. Tiesa ar vienu precizējumu, pie nesakārtotas likumdošanas viņi visi varētu būt labi kandidāti, kas varētu “noņemt/nozagt” nokiju vai skype tā radītājiem un uzdot par savu.
0
Igors Daņiļēvičs > Igors Daņiļēvičs 20.08.2010. 13.34
Mazliet jau fatāli izklausās. Tad jādomā, ka paaugstināt tiesiskuma līmeni. Saprotams, ka tas ir bezgalīgais stāsts un ne tik skaists kā filma ar tādu pašu nosaukumu. Nezinu vai tas būtu mierinājums, bet “Newsweek” par labāko valsti atzītajā Somijā vēl pirms gada, diviem bija pamatīgs skandāls ar partiju finansējumu. Arī tur partijas bija krietni “pasmēlušās” no valsts atbalsītiem uzņēmumiem.
Kādreiz pie sevis domāju – kā būtu bijis ja Šlesers un Šķēle savu hiperaktivitāti un izdomas talantus būtu ieguldījuši Nokia, Skype, Apple līdzīgos projektos.
0
jeers > Igors Daņiļēvičs 20.08.2010. 13.55
Diemžēl Šlesera hiperaktivitāte ir sporādiska un neproduktīva – tā noderētu Krievija armijas praporščikam, zemes rakšanai vai zemes stumšanai. Iespējams arkla vilkšanai, bet ne taisnā līnijā.
Noka, skype utt. nav balstīts uz hiperaktivitāti, bet uz izglītību, plašu redzesloku un intelektu.
Šķēle, Lembergs, K&K, ja viņiem nepiemistu ārkārtīgā nekaunība/bezkaunība būtu normāli pilsoņi, kas darītu derīgas lietas un iespējams arī radītu kādas vērtības.
0
marčiks 20.08.2010. 12.29
Analīze laba, apstiprina jau iepriekš zināmo un nojausto. PLL mēģina zvejot krievvalodīgo balsis, protams, ar sev ierastajām metodēm. Visa SC šķietamā cīņa par godīgumu un tiesiskumu, esot opozīcijā, ir tikai tukša liekulība, jo saskaņieši vienmēr cīņā par varu izmantojuši tikpat brutālas metodes kā tagadējie ašisti.
Par to mirdzumu acīs – jā, tās ir jaunas virsotnes. Man gan reiz bija ideja sastādīt pievilcīgāko politiķu TOPu, bet mirdzošas acis jau nu norāda vai uz slimīgu apsēstību ar konkrēto kandidātu, vai arī izmisīgu pārcentību, atstrādājot “pateicību” – nu ko vēl labu lai par viņu uzraksta?
0