Parādnieki sadalīti, nošķirot tos, kuru parādi ir līdz 100 tūkstošiem latu
Saeimas ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma otreizējai caurlūkošanai nodoto Maksātnespējas likumu, kas nosaka fizisko personu bankrota procedūru, kas var ilgt no viena līdz trīsarpus gadiem.
Likumprojekts paredz – ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas termiņš būs viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Ja parādnieks no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt 50% no kopējām saistībām, taču saskaņā ar savu vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35% no kopējām saistībām, saistību dzēšanas termiņš būs divi gadi.
Savukārt, ja fiziska persona spēj segt tikai 20% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas termiņš būs trīs gadi. Par pusgadu garāks saistību dzēšanas termiņš tiks noteikts gadījumā, ja fiziskā persona nespēj segt vismaz 20% no saistībām.
Tomēr šādā gadījumā fiziskās personas saistību dzēšanas plānā tiks paredzēts, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī.
Turklāt, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt 50% no saistību apmēra un parādnieka kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 tūkstošus latu, saistību dzēšanas plānā kreditoru prasību segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Atbilstoši Valsts prezidenta iebildēm likumprojektā ir sadalīti parādnieki, nošķirot tos, kuriem kredītu summa ir līdz 100 tūkstošiem latu un tos, kuriem ir lielāki parādi – tiem attiecīgi ilgāks maksātnespējas process.
Komentāri (21)
reksa 26.07.2010. 18.43
Var labi redzēt – kā labā darbojas AŠkamerā.
Kad vajadzēja glābt neveiksmīgus baņķieŗus un krievu naudu Parekā, tad skrēja un lūdza 7,5 miljardus, lai iedzītu Latviju parādos, bet lai ļautu visiem blēžiem atgūt naudu. Pēkšņi uzradusies “sistēmiskā banka” (šis nosaukums laikam ir radies turpat, kur “suverēnā dēmokratija” ar “varas vertikāli”).
Bet ko nu zviedru bankas? Vai tad zviedri mums ir draugi? Savējie rokaspuiši-spekulanti ir jāglābj. Davai tās bankas uzmetīsim! Un ne par kādām sistēmiskām bankām vairs neviens nerunā. Varbūt tā bija plānots: izkrāpt naudu un tad ātri bankrotēt?
Skopais un alkatīgais Pareks bija tikpat kā bankrotējis, bet to glāba.
Zviedru bankas, protams, nebankrotēs, bet tās godīgi darbojās, ļāva Latvijas iedzīvotājiem ņemt krēditus.
Un te nu Maskavas atbilde – a-ha, gribējāt veicināt Latvijas attīstību? Nu tad saņemiet!
Ar it kā latviešu rokām…
0
reksa 26.07.2010. 16.45
Kas tas ir par absurdu? Ja cilvēks spēj segt tikai 20% no savām saistībām, tad viņam ir jānodibina aizgādnība. Lai aizgādnis viņa vietā rīkojas ar naudu.
Ja cilvēks pieckārt pārvērtējis savas spējas, tas jau ir par traku.
Laikam pirms krēdita izsniegšanas ir jāprasa ne tikai VIDa izziņa par ienākumiem, bet arī psīchiatra izziņa par cilvēka spējām apjēgt, ko viņš dara…
0