Kampars cer uz 2-5% mazāku gāzes cenu

Krievijas enerģētikas eksperts neredz iespēju pazemināt ''Gazprom'' noteiktos tarifus

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) cer, ka sarunās ar Krievijas kompāniju "Gazprom" varētu vienoties par Latvijai pārdodamās dabasgāzes cenas piesaisti biržas cenām, un tas varētu samazināt Latvijas izmaksas par gāzi par 2-5%. To ministrs pirmdien sacīja telekompānijai LNT, vēsta aģentūra LETA.

Kampars kā panākumu uzsver to, ka izdevies atvērt sarunas ar "Gazprom" par gāzes cenu noteikšanu. Otrs variants esot mēģināt vienoties par gāzes cenas piesaisti elektroenerģijas cenai, saka ministrs. Viņš cer, ka Krievijas energokompānija, kam pieder aptuveni trešdaļa ''Latvijas gāzes'' (LG) akciju, varētu piekrist mainīt gāzes cenas noteikšanas kārtību Latvijai, jo tai ir ilgtermiņa intereses Eiropā. Patlaban gāzes cena Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā.

Savukārt "RusEnergy" gāzes nozares eksperts Mihails Hrutihins intervijā laikrakstam "Telegraf" pirmdien paudis, ka Latvijai nav nekādu instrumentu, kā ietekmēt "Gazprom" un dabasgāzes iepirkuma cenas.

Pēc analītiķa domām, maz ticams, ka "Gazprom" samazinās cenu Latvijai. "Kāpēc viņiem to darīt? Latvijai nav absolūti nekādu instrumentu spiediena izdarīšanai uz "Gazprom". (..) Ne "Gazprom" vadībai, ne Krievijas valdībai nav nopietnu interešu Latvijā." Šajā jautājumā nepalīdzēšot arī lielākais LG akcionārs vācu "E.ON Ruhrgas", kuram ar "Gazprom" ir kopīgas intereses "Nord Stream" projektā.

Hrutihins skaidro, ka starpība starp iepirkuma cenām un gala tarifu ir būtiska, atklājot shēmu, kā ienākumi par Krievijas gāzes pārdošanu tiek sadalīti kompānijai pietuvinātām personām, arī Krievijas politiķiem, un patiesā labuma guvēju vārdi tiek slēpti. Šajā shēma starpība starp iepirkuma cenu un ieņēmumiem no patērētāju gala tarifa netiekot pārskaitīta uz Krieviju. "Tā notiek visās valstīs, kur strādā "Gazprom", turklāt ne tikai bijušās PSRS teritorijā, bet arī Eiropā – Vācijā, Francijā, Itālijā," klāsta eksperts.

Nesen skandāls izcēlies Bulgārijā, kad atklātībā nonāca informācija, ka iepirkuma cena ir 300 dolāri (163,2 lati), bet pārdošanas cena – 400-560 dolāri (217,6-304,64 lati). Gāzi patērētājiem piegādājušas divas kompānijas – viena pilnībā un viena daļēji piederoša "Gazprom".

Latvijas iespēju mazināt izmaksas par gāzi Hrutihins redz citur, piemēram, īstenojot sašķidrinātās gāzes termināļa projektu, jo šādi importēta gāze varētu būt lētāka nekā "Gazprom" piedāvātā.

LG runasvīrs Vinsents Makaris Krievijas analītiķa aprakstīto shēmu noraidījis, uzsverot, ka uzņēmuma rentabilitāte jeb peļņa attiecībā pret apgrozījumu 2009.gadā bija 6%. tāpēc esot ''absurdi runāt par kādiem uzcenojumiem''. Turklāt tarifi Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kopā ar Igauniju un Lietuvu esot vieni no zemākajiem, biznesa portālam Nozare.lv apgalvoja LG pārstāvis.

Eiropas Starptautiskās ekonomiskās politikas centra (ECIPE) pētījumā konstatēts, ka no Krievijas gāzes piegādēm Eiropas Savienībā (ES) visvairāk atkarīgas Bulgārija un Latvija, vēsta korrespondent.net. Saskaņā ar ECIPE izveidoto indeksu, šīs būtu visvairāk apdraudētās ES dalībvalstis "Gazprom" piegāžu samazināšanās gadījumā. Savukārt vismazāk tas ietekmētu Portugāli un Nīderlandi.

Pētījuma autori norāda, ka vairākums Centrālās un Austrumeiropas valstu ir ļoti lielā mērā atkarīgas no Krievijas gāzes, jo "Gazprom" te ir ne tikai vienīgais gāzes piegādātājs, bet arī investors.