Ar SVF salīgtais nākamgad pieļaujamais maksimālais budžeta deficīts ir 6% IKP
Nākamā gada budžetā būs jāveic konsolidācija par 395 līdz 440 miljoniem latu, pirmdien pēc tikšanās ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem paziņoja premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Kā norādīja premjers, vienošanās arī paredz, ka nākamā gada budžetā pieļaujamais mksimālais deficīts ir 6% no iekšzemes kopprodukta. Budžeta deficīta apmērs būs svarīgākais nosacījums vienošanās izpildei ar aizdevējiem.
Pēc Dombrovska teiktā, Finanšu ministrija tuvākajā laikā sagatavos priekšlikumus budžeta konsolidācijai.
Vienošanās ar aizdevējiem paredz, ka Latvija šobrīd turpinās saņemt aizņēmumu no SVF, Pasaules Bankas, Eiropas Komisijas, taču pagaidām tiks atlikti aizdevumi, kas iecerēti divpusējo sarunu līmenī, tādējādi palēninot aizņemšanās tempu, informēja premjers. Vienošanās ar SVF paredz papildu finansējumu Latvijai Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei.
Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pirmdien pēc koalīcijas tikšanās ar SVF pārstāvjiem uzsvēra, ka konsolidācijas “cipars ir liels, tāpēc vēl jo lielākā mērā budžets ir jāiesniedz Saeimā līdz 1.oktobrim”. Brigmanis pauda pārliecību, ka sabiedrībai vēl pirms vēlēšanām ir jādod tiesības zināt, kādas izmaiņas to sagaida.
Savukārt “Pilsoniskās savienības” frakcijas vadītāja Anna Seile žurnālistiem sacīja, ka viens no budžeta konsolidācijas veidiem varētu būt nodokļu paaugstināšana nekustamajam īpašumam. Šādu priekšlikumu izteica arī “Sabiedrības citai politikai” priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs. Pēc viņa domām, budžeta ieņēmumus varētu arī palielināt, paceļot nodokļus patēriņam. Štokenbergs uzskata, ka šādi priekšlikumi būs arī SVF vēstulē Latvijas valdībai, kas gaidāma nākamnedēļ.
Pēc Štokenberga vērtējuma, pārskatot aprēķinu datus, reālais samazinājums, lai nepārsniegtu 6% IKP budžeta deficītu, būs maksimāli 350 miljoni latu, nevis patlaban nosaktie 395 – 440 miljoni. Konsolidāciju, pēc viņa teiktā, varētu veikt, pusi summas iegūstot ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli, savukārt otru pusi – samazinot izdevumus.
Komentāri (47)
mary75 07.06.2010. 15.57
Te nu vajadzēs ķerties klāt visam, pirmām kārtām, valsts pārvaldei, arī pabalstiem, un arī pensijām, ne tāpēc, ka kāds nemīl pensionārus, bet, nebūs jau citas iespējas.
Un ST tiesības iejaukties budžeta lietās jāaptur, lēmumi, kas it kā aizstāv kādas vienas grupas intereses, bet, tai pat laikā, gremdē valsti, nerēkinoties ar reālo situāciju, balstoties tikai uz likuma burtu, nedrīkst būt, nedrīkst vienu pilsoņu grupu izcelt un pretnostatīt citām, diezin vai tas pats par sevi atbilst satversmes garam.
Vēl jo vairāk, ka daudziem pensijas lielākas, kā daudziem algas.
7
v-auto > mary75 07.06.2010. 21.29
dzeri, tu gan esi humaanists:) Pensija zem iztikas minimuma, bet vienalga piedaavaa griezt. Jaaiet tev vien buus par laaciisha padomnieku.
0
www.vecamate.lv > mary75 07.06.2010. 19.57
>Ivars Indans. Gods un slava biblenēm- protams tās vajag.Stāsts bij par madāmām, kilometriem,atkaišu kalniem.
0
Arija Saleda > mary75 07.06.2010. 16.17
Uz krīzes laiku pensionēšanās vecumu varētu atcelt pavisam, būtu automātisks vecuma pieagums, bet problēma, tas veicina bezdarbnieku ieaugumu, runga ar diviem galiem
0
mary75 > mary75 07.06.2010. 16.13
Tādu ar lielām pensijām, tomēr, salīdzinoši maz, kaut arī ir arī tādi, kam tūkstošos, skaidrs, pirmām kārtām jāgriež tiem, bet, noteikti būs jāgriež arī tādiem, kam tie vidējie 160, bez tā neiztiks, jo tādi ir vairākums.
Pensijas vecums arī noteikti jāceļ.
0
Arija Saleda > mary75 07.06.2010. 16.03
var jau ari pesionārus griest diferenciēti, neaiztiekot tos kam zem minimālās algas.
var vēl ieviest progresīvo IIN ar soli 500 vai 1000 Ls, ar kaut kas sanāktu ( protams, ja apakšai nesamazinātu)
akcīze gāzei( tur jau ar kaut kas atleks)
un protams izglītības sistēmā ir vēl augstskolas, institūti un specializētās skolas.
Tā arī sakasīs un vienalga kas pie varas – scenārijs nemainīsies.
0
kristineim > mary75 07.06.2010. 19.07
Biblenes miegā negrimst gan! Viena no nedaudzajām “dzīvajām” instancēm laukos, un ar reālu atdevi.
Par madāmām nezinu.
0
www.vecamate.lv > mary75 07.06.2010. 17.48
Nu ja,miegā grimstošas lauku biblenes 200 km attalumā tāpat turpina inspicēt,akreditēt 4 Rīgas madāmas līzinga auto.Un ne reizi vien vizinās. Reālu valsts pārvaldes reformu nav, un izskatās JL tās nav pa spēkam.Pārāk jau visur “savējie”.
0
vjachiks 07.06.2010. 17.28
Valsts budžets 2010. ir ar 524 miljonu LVL deficītu ( http://www.fm.gov.lv/budzets/2010/211209/FMLikp1_211209.doc ), ko veido ieņēmumi 3,86 miljardu vērtībā un izdevumi 4,39 miljardu LVL vērtībā. Cik nesen ziņots ieņēmumi pildās pa 99%, un atsevišķi mēneši ir bijuši ar pārpalikumu, nevis deficītu. Gada vidū deficīta kopsummai sasniedzot ~200 miljonus.
IKP 2010 prognozēts 11,8 miljardu LVL vērtībā un izskatās, ka būs labāks, kā tika plānots.
IKP 2011. gadā prognozē ar ~1,5% izaugsmi, kas nozīmētu ap 50 miljonu pieaugumu ieņēmumos.
Es saprotu, ka uz vēlēšanām jāzīmē lietas melnos toņos, bet ir.lv žurnālisti varētu (spēj) pasekot līdzi brīvi pieejamiem datiem, lai saprastu, ka viss nav tā, kā to cenšas pasniegt.
6% no IKP sanāk ap 718 miljoni. pēc ES-95 metodes 6% no IKP nākamgad būtu ap 480 miljoniem jeb tas, ko varētu sasniegt arī pateicoties tikai 50 miljonu papildus ienākumiem dēļ vāja IKP pieauguma.
0
Andris 07.06.2010. 17.55
Cien. žurnāliste Indra!
Jūs savā rakstā lietojat vārdu “budžeta konsolidācija”. Arī citi žurnālisti dara to pašu. Par to var lasīt katru dienu. Acīmredzot, jūs visi zinat, ko nozīmē “budžeta konsolidācija”. Bet mūsu laikā nedz skolā, nedz unītī nemācīja, ko šis vārds nozīmē.
Vai Jūs nevarētu, lūdzu, (noskaidrot un) paskaidrot lasītājiem ar vienkāršākiem vārdiem, ko nozīmē “budžeta konsolidācija”? Tikai pa īstam, nevis “man liekas, tas ir …”.
(Bez tam es esmu lasījis, ka budžets 2011. gadam vēl neeksistē. Skan pavisam dīvaini, ka “konsolidē” kaut ko neeksistējošu.)
2
+1
0
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@Andris > Andris 07.06.2010. 19.44
Paldies par paskaidrojumu! Tagad par esošiem budžetiem kļuva skaidrāk. Pieņemsim, bija sabalansēts budžets (2009. gada), un tad pēkšņi iestājās krīze, un ieņēmumi izrādījās stipri mazāki, nekā bija cerēts. Un tāpēc taisa to “konsolidāciju”, t. i. nogriež izdevumus, lai tie kaut cik atbilstu ieņēmumiem.
Bet kā var konsolidēt 2011. gada budžetu, kura vēl nav, tomēr palika mazliet mīglaini. Bet nu labi, štrunts par to, galvenais ka finanšu ministrs to saprot.
Interesanti, ka 90os gados vārdu “konsolidācija” neviens nelietoja, kaut arī budžetus un budžeta deficitus apsprieda katru gadu.
0
vjachiks > Andris 07.06.2010. 17.58
konsolidācija ir izdevumu-ieņēmumu tuvināšana jeb šeit deficīta samazināšana. Deficītu var samazināt gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus.
0