Augulis piesaka pensiju reformu • IR.lv

Augulis piesaka pensiju reformu

23
Aigars Jansons, F64
Sanita Jemberga

LM plāno pensionēšanās vecumu palielināt līdz 65 un indeksāciju iesaldēt

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) pirmdien pirmo reizi iepazīstināja ar idejām par izmaiņām  pensiju sistēmā, kas ietver pensijas vecuma paaugstināšanu par trim gadiem no 62 līdz 65,  priekšlaicīgas pensionēšanās atcelšanu un pensiju indeksācijas jeb palielināšanas iesaldēšanu uz noteiktu, bet vēl nenosauktu laiku.

Pensijas vecuma paaugstināšana sāktos tikai pēc pieciem gadiem un notiktu pakāpeniski no 2016. līdz 2021.gadam.
Pārējās idejas ir pārlikt no sociālā uz pamatbudžetu pensiju piemaksas un vecāku pabalstus, kas ik gadus prasītu vairāk kā 200 miljonus latu, no 2012.gada atteikties no atvieglotām pensijām un jaunajām pensijām pārtraukt piemaksas, kā arī pagarināt minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu no esošajiem 10 līdz 15–20 gadiem.

“Ir trīs varianti: neveikt nekādas izmaiņas, paaugstināt sociālās apdrošināšanas izmaksas līdz vairāk nekā 45% vai arī īstenot šos priekšlikumus,” sacīja Augulis, piebilstot, ka, viņaprāt, radikālas izmaiņas pensiju sistēmā nav nepieciešamas.

Taču LM sagatavotie priekšlikumi radikāli atšķiras no Pasaules bankas ieteikumiem: samazināt neapliekamo minimumu no 165 līdz 80 latiem, atņemt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latu, indeksēt ar deflācijas indeksu, vecāku pabalstu noteikt Ls 100 apjomā un izmaksāt no pamatbudžeta. Augulis apgalvoja, ka šie ierosinājumi nozīmētu pensionāram, kura pensija ir aprēķināta Ls 209 un realitātē ir 197,56 lati, samazinājumu līdz 153,10 latiem. PB priekšlikumu galīgā versija esot gaidāma 16.maijā.

Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis norādīja, ka sociālais budžets nav ilgtspējīgs un 2030.gadā deficīts būs 4 miljardi latu. Katra miljarda apkalpošana nozīmē vēl vismaz 50 miljonus latu gadā. Latvijas budžets to nevar atļauties, viņš norādīja. “Šī ir principiāla izšķiršanās, pamatjautājums ir starp nodokļu paaugstināšanu vai izdevumu korekciju,” teica Bičevskis, norādot, ka nodokļu celšana samazinās darbaspēka konkurētspēju un nav vēlama.

Priekšlikumus asi kritizēja Latvijas banka (LB), norādot, ka priekšlikumi rada priekšstatu – valsts dzīvo mierīgā laikā un var gaidīt uz sociālā budžeta izmaiņām līdz 2016.gadam. Taču budžeta fiskālajai konsolidācijai 2011.-2012.gadā ir jāmeklē 400 miljoni latu, un neviens no LM priekšlikumiem to nerisina, norādīja LB pārstāvis Mārtiņš Bitāns.

Gandrīz visi diskusijas dalībnieki – Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pensionāru savienība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – piekrita, ka neko nedarīt nevar un nodokļu celšana nav vēlama. Vairākas organizācijas rosina papildus budžeta ieņēmumus meklēt ēnu ekonomikā. Vispārēja vienprātība ir par to, ka vecāku pabalsti ir jāpārceļ uz pamatbudžetu. Gan LBAS, gan LPF ir pret priekšlaicīgas pensionēšanās atcelšanu, kamēr bezdarbs nesamazinās līdz 6 – 7%. LPF pārstāve Aina Verze pauda viedokli, ka pensiju indeksācija varētu nenotikt, kamēr inflācija nepārsniedz 5%.

LDDK pārstāve Elīna Egle, pateikdamās Augulim par drosmi publiskot priekšlikumus priekšvēlēšanu laikā, norādīja, ka tie ir īstermiņa risinājumi. Viena no lielākajām problēmām, kad atsāksies ekonomiskā izaugsme, būs darbaspēka pieejamība un kvalitāte, proti, migrācijas jautājumi. To, ka no trešo valstu darbaspēka ievešanas nebūs iespējams izvairīties, norādīja arī daži klātesošie ekonomisti.

LM dati liecina, ka 53,6% Latvijas pensionāru pensijas ir Ls 140–180. Otra lielākā grupa ir Ls 180–250 latu pensiju saņēmēji – 27,1%, līdz Ls 140 saņem 11,3%, Ls 250–400 – 6,9%, bet vairāk saņem 1,2% cilvēku.

Komentāri (23)

Kristaps_ 10.05.2010. 18.03

nesaprotu, kāpēc pensionāri neredz savu līdz-vainīgumu esošajā situācijā. Kas tad tos sliktos onkuļus savēlēja? Pensionāriem tieši it kā ir laiks – atšķirībā no aktīvi strādājošajiem. Var sekot politikai, apgaismot kaimiņu pendžas. Nē, tikai dodiet, dodiet, nekādas paaudzu solidaritātes ar jaunajām paaudzēm. Un bērnus arī maz izaudzinājuši (saprotu, man arī negribas!), daudzi gājuši priekšlaicīgi pensionēties. Verze manī rada agresiju. Neēdusi jau nu nav :)

+9
0
Atbildēt

0

www.vecamate.lv 10.05.2010. 17.12

Paklausijos LRadio apkopotos klausitāju viedokļus par tēmu.. ” kāpēc tik mazs stāžs” ,kāpēc pensionāriem jāuztur bezdarbnieki un mātes ar bērniem”,, utt.. Lai nu atvaino vecākā paaudze, pamatīgi nošķebināja tas agresijas un nenovīdības kokteilis, kad ļaudis nevis cīnās par savām tiesībām, bet tikai lūr, lai kadam citam vairāk netiktu.

+6
0
Atbildēt

0

Rasma Skuja 10.05.2010. 19.23

Esmu par 70 gadiem kā pensionēšanās vecumu. Starp citu, tieši tāda bija Oto fon Bismarka sākotnējā ideja (viņam piedēvē vecuma pensiju izgudrošanu). Tad, kad mums vēl bija uzkrājošais 2.pensiju līmenis (kuram novirzīja apmēram 10% nevis kā pēc LPP/LC Godmaņa reformām – 2%), tad pensiju sistēma bija puslīdz ilgtspējīga.

Amerikā joprojām daudz izmanto uzņēmumu privātos pensiju plānus – ja uzņēmums ir tāds kā Google vai Microsoft, tad tas ir OK. Bet ja uzņēmums ir neliels (un bankrotē), vai arī tāds kā General Motors (tradicionāla rūpniecības nozare, kurā samazinās strādājošo skaits), tad beigas ir bēdīgas: GM bankrotēja un pensionāri solīto naudu nedabūja. Nerunāsim par tiem simtiem miljardu, ko amerikāņu pensiju fondi paspēlēja bankām 2008.gadā. Sk. arī skandālu par investīciju baņķieriem Goldman Sachs, kuri piedāvāja produktu “Abacus” – synthetic collateralized debt obligations (CDOs) – parādu ķīlu obligācijas, par kurām viņi paši labi zināja, ka tās zaudēs vērtību.

+6
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu