Kontrolieris nav savējais

Šķiet, ka visa pasaule dalās kontrolējamos un kontrolētājos. Kur, loģiski, kontrolētājs nedrīkst sist kontrolējamo. Kā arī kontrolējamais nedrīkst sist kontrolētāju. Proti, sist vispār nedrīkst. Neviens nevienu. Un rupjības runāt arī nē. Neviens nevienam. Un vainīgs, turklāt ļoti, ļoti ir tas, kuram „nostrādā cilvēciskais faktors" (tā to sauc Rīgas Satiksmes kontroles dienesta priekšnieks Modris Jaunups). Neatkarīgi no tā, vai viņš ir kontrolētājs vai kontrolējamais. Tiktāl viss būtu skaidrs.

Tāpēc viens no slavenākajiem Lieldienu brīvdienu „zaķiem" varbūt nemaz nekļūtu slavens – aculiecinieka uzņemtais video, kurā redzams kā sabiedriskā transporta kontrolieri, iespējams, piekauj bezbiļetnieku (attēlā redzams, ka ap vienu zemē guļošu cilvēku drūzmējas vairāki atstarojošās vestēs tērpti kontrolieri, taču kas un kāpēc tur notiek, tā īsti nav saskatāms, bet, galvenais, nav zināms, kas notika pirms tam) nebūtu izraisījis tādu interesi. Proti, ja cilvēki būtu pārliecināti, ka Rīgas satiksmes kontrolieri vienmēr korekti pilda savus darba pienākumus, tad šajā gadījumā varētu domāt, ka aculiecinieka video fiksējis, kā vainīgais cilvēks (kura vaina varbūt ir lielāka par braukšanu bez biļetes) tiek savaldīts ar vienīgo iespējamo metodi, jo visas pārējās ir izsmeltas.

Par to, ka iedomājamā kontrolējamo solidaritāte nav šķērslis, lai liela sabiedrības daļa nostātos kontrolētāju pusē tad, ja tie nonāk konfliktsituācijā ar likumpārkāpējiem, liecina, piemēram, Valsts kontroles labā slava Latvijā. Vai arī tas, ka saduroties kārtības policista prasībām ar iedzēruša tūrista vēlmēm nokārtoties kur pagadās, iedzīvotāju simpātijas ir policistu pusē. Taču par to, kas gaišas dienas laikā notika Rīgas centrā, nav skaidrības (viedokļa, pozīcijas) pat Rīgas mēram Nilam Ušakovam, kurš saka: „Nav normāli, ja pasažieris, pat ja viņš brauc bez biļetes, guļ uz zemes. No otras puses nav normāli, ka kontrolei mēģina pārbraukt ar mašīnu".

Varbūt arī Rīgas Satiksmes Kontroles daļas vadītāja Modra Jaunupa vēlāk sagatavoto informāciju par to, ka „zaķis" nav sists, bet pats nokritis zemē, ir grūti „normāli" pieņemt tikai tāpēc, ka tā tikai šķiet – visa pasaule dalās kontrolējamos un kontrolētājos. Vēl ir kontrolētāju priekšnieki.

Lieldienu incidentu, kurā it kā tika piekauts vai it kā pats pakrita „zaķis", no publicitātes iespējams būtu pasargājusi vien vispārzināms fakts, ka Rīgas Satiksme kontroliera darbam nolīgusi eņģeļus (un arī tad rastos jautājums, kāpēc eņģelis nokritušam cilvēkam nepasniedz roku, bet veic video grūti saskatāmas darbības, kas tomēr nekādi nav saistāmas ar palīdzēšanu). Šis konflikts publiski nevarēja tikt vērtēts no pozīcijas – kontrolierim vienmēr ir neapšaubāma taisnība, jo pati Rīgas Satiksme regulāri rada iemeslu šaubām par sevi.

Pilsoņa apziņā Rīgas Satiksme saistās, piemēram, nevis ar vienkāršu biļešu cenu kāpumu, bet turbo kāpumu (2007.gada janvārī brauciens sabiedriskajā transportā Rīgā maksāja 20 santīmus, 2010 – 50 (ņemot vērā to, ka līdz 1.aprīlim 11 mēnešus biļeti vienam braucienam varēja iegādāties tikai pie vadītāja, tā faktiski maksāja 70 santīmus), kam fonā miljonus vērtais kompostrētāju pārejas periods no konduktoriem uz murgaino e-talonu sistēmu, par kuru Valsts kontrole secinājusi: „Kaut arī e-talonam nav būtisku priekšrocību salīdzinot ar iepriekšējo kompostrētāju sistēmu, tās lietošana un uzturēšana tuvākajos 13 gados izmaksās vismaz par 100 miljoniem latu vairāk". Februārī, kad Valsts kontrole publiskoja revīzijas rezultātus, kur konstatēts, ka ieviešot elektronisko norēķinu sistēmu (e-talonu) Rīgas satiksme nav domājusi par rīdzinieku ērtībām un naudas maciņiem, Rīgas satiksme šos revīzijas rezultātus nosauca par Valsts Kontroles viedokli.

Savukārt tad, kad tikai nedaudz vēlāk persona, kas sevi sauc par Neo, publiskoja algu apmērus Rīgas satiksmē laika periodam no 2009.gada janvāra līdz novembrim, kas liecināja, ka, piemēram, augustā divas personas no Rīgas satiksmes saņēmušas atalgojumu 25 000 latu apmērā, bet oktobrī kāds darbinieks saņēmis 12 000 latu lielu algu, Rīgas domes sabiedrisko attiecību daļa izplatīja paziņojumu, ka Rīgas satiksmē algas nu samazinātas uz pusi. Piemēram, ja pagājušā gada janvārī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja mēnešalga bijusi 6000 lati, tad šogad vien 2835 lati. Attiecīgi – valdes locekļu algas samazinājušās līdz 2551,5 latiem, bet uzņēmumu direktori tagad saņem vien 2687 latus. Lieki piebilst, ka visas šīs algas ir lielākas nekā Latvijas valsts prezidentam.

Rīgas Satiksmes kontrolieris nav savējais. Un nevis tāpēc, ka viņš ir kontrolieris un pasaule dalās kontrolējamos un kontrolētājos. Uzņēmums Rīgas Satiksme ir radījis iespaidu, ka rīdziniekiem nav savējais. Tāpēc incidenti, bet vēl jo vairāk reakcija uz tiem, nav saistāma tikai ar kontrolējamā vai kontrolētāja psihisko veselību.