Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 1
Kādās ģimeniskās viesībās starp klātesošajiem uzzibsnīja priekšlikums nolasīt dzeju. Daļa svinētāju teica: «Jā, labprāt, un kāpēc ne Haņina dzeju?!» Otri gaudulīgi noīdēja: «Nē, tikai ne dzeju!» Uzvarēja skaļākās balsis, kas dzejai vietu neatvēlēja, un Semjona Haņina jaunā dzejas grāmata divas otrās vēlāk tika izstaigāta vienatnē, gluži kā mākslas galerija.
Krājumam ir diezgan pretenciozs formāts, kas pieprasa īpašus lasīšanas noteikumus. Tāpat kā iepriekšējos dzejkrājumus, arī šo bilingvālo grāmatu veido oriģināldzeja krievu valodā un atdzeja latviešu valodā. Esteres Betijas Grāveres izstrādātajā melnvāku noformējumā abi grāmatas sējumi ar pelēkām auduma saitēm cieši savienoti pēc t. s. burvju maka paņēmiena, kam iekšpusē paslēpta zila banknotes izmēra lapiņa un miglains autora fotoportrets. Šāds iesējums ļauj ar maģisku kustību «pārlēkt» no viena sējuma otrā. Lasīšana var kļūt nebeidzama, jo formāts neparedz grāmatas aizmugures daļu, un lasītājs atkal nonāk pie otra sējuma.
Varbūt dzejkrājuma nosaukums iezīmē grāmatas formātā iemiesoto konceptu — katrs sējums ir kā otrā daļa, un abas daļas savstarpēji atbalsojas. Turklāt skaitlis «divi» simbolizē konflikta situāciju, bet nosaukumā dubultotais «divi» izslēdz polaritāti. Bet varbūt tieši dzejkrājuma trīsdaļīgās kompozīcijas daļu nosaukumi atklāj, ka grāmatas nosaukumā iekļauts daļskaitlis 2/2 (tas nozīmē veselumu). Toties iedaļas nosaukums дробь (‘daļskaitlis’) atdzejas sējumā ir aizstāts ar noslēguma simbolu («punkts»), un arī dzejoļu izkārtojums atšķiras, kam grūti rast izskaidrojumu. Iespējams, katrs sējums ir uztverams kā atsevišķa grāmata ar autentiskām likumībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.