Vismaz pusotra gadsimta garumā greznais Bīronu dzimtas īpašums — Svētes pils — tika pielāgots armijas vajadzībām, līdz to noplicināja līdz grausta stāvoklim. Artūra Blumfelda un Mārītes Bahromkinas ģimene pili nopirka, jo vēlējās tai atdot vismaz daļu spozmes
Līdz nesenai pagātnei bija noticis viss iespējamais un arī neiespējamais, lai 1774. gadā pēc hercoga Pētera Bīrona rīkojuma celtā vasaras rezidence izčabētu kā nebijusi. Dažādu armiju karavīri divu gadsimtu garumā drupinājuši muižas greznību. Kad 1993. gadā to pameta bijušās PSRS karavīri, visu pārpalikušo, sākot no radiatoriem un beidzot ar kanalizācijas caurulēm, aiznesa 90. gadu «biznesmeņi». Svētes pils, kuras telpu platība ir vairāk nekā 2000 kvadrātmetru, ieauga krūmos un kokos, burtiski kļuva neredzama.
Bet 2018. gadā aizmirsto pili spontāni, ļaujoties mirkļa impulsam, izsolē kā tās vienīgie dalībnieki nosolīja Artūrs un Mārīte. Ne viņiem bija, ne ir liela nauda. Bet abi lēnām un pacietīgi atjauno muižu un sakopj ainavu ap to. «Ja mūsu mūža laikā pils nesabruks, tad mēs būsim izdarījuši mazāko nepieciešamo, lai tā neaizietu postā,» Artūrs atklāj vienīgo un galveno plānu.
Pils pie mājām
«Mēs negatavojāmies pirkt pili, tā sanāca,» Artūrs stāsta tā, it kā pili būtu iespējams nopirkt netīšām.
Bet tā patiešām bija. Pirms pieciem gadiem kādu vakaru Artūra un Mārītes mājās Svētes ciemā viesojās draugi. Sarunas pie vīna glāzes aizvirpinājās līdz draugu atnestajām ziņām, ka Svētes pils nodota izsolē. Tā piederējusi kādam uzņēmumam, kuram par nodokļu parādiem ēka atsavināta. Tiesu izpildītāji pili izsolīja.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.