Viļņā lemtais būtiski stiprinās Baltijas valstu drošību
Vēsturisks notikums. Tā raksturot NATO valstu un valdību sanāksmi Viļņā šonedēļ nebija pārspīlēti jau pirms sanāksmes sākšanās. Tajā pirmo reizi kā pilntiesīga dalībvalsts piedalījās Somija, bet dienu pirms sanāksmes Turcija apsolīja ratificēt arī Zviedrijas pievienošanās protokolu. (Ungārija uzreiz pavēstīja, ka arī tai ratificēšana nu esot tikai «tehnisks jautājums».) Jau pavisam drīz NATO būs 32 valstu aizsardzības savienība.
Baltijas jūras kļūšana par «NATO ezeru» fundamentāli maina drošības situāciju mūsu reģionā. Mūsu drošību būtiski stiprinās arī NATO aizsardzības doktrīnas mainīšana no ienaidnieka atturēšanas uz dalībvalstu zemes «katra centimetra» aizstāvēšanu jau no uzbrukuma pirmā brīža. NATO tagad ir detalizēts 4000 lappušu mūsu reģiona aizsardzības plāns. Kanādas vadītā NATO desmit valstu kaujas grupa Latvijā dažu gadu laikā palielināsies līdz 3500 karavīru brigādei. Vācija ir paudusi gatavību sūtīt 4000 karavīru uz Lietuvu.
Šo pārmaiņu izraisītājs un dzinējs ir Krievijas karš pret Ukrainu. Ukraiņi karo par visas Eiropas drošību. Tāpēc, protams, Ukrainas nākotne un attiecības ar NATO bija šīs sanāksmes svarīgākais jautājums. Galvenos lēmumus par nākotnes attiecībām ar Ukrainu NATO valstis pieņēma jau otrdien, kad tapa šis raksts. Vēl nebija lemts par to, kā ASV un citas dalībvalstis garantēs Ukrainai drošību laika posmā starp kara izbeigšanu un tās pievienošanos NATO.
Pirmkārt, komunikē par Ukrainas pievienošanos NATO teikts, ka tas notiks, kad sabiedrotie nospriedīs, ka ir izpildīti nepieciešamie priekšnoteikumi. Taču, otrkārt, Ukrainai nebūs jāpilda tā dēvētais dalības rīcības plāns, kāds bija citām uzņemamajām valstīm (atskaitot nupat Somiju un Zviedriju). Tas var paātrināt iestāšanās procesu. Treškārt, NATO atbalstīs Ukrainas darīto mērķa sasniegšanai, tai skaitā «papildus nepieciešamās demokrātiskā un drošības sektora reformas». Ceturtkārt, NATO ārlietu ministri izvērtēs Ukrainas progresu gadskārtējās nacionālās programmas ietvaros.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.