Jau pirmajās pilna mēroga iebrukuma dienās amerikāņu laikraksts The Washington Post prognozēja, ka tūlīt pat sāksies arī Krievijas hakeru masveida uzbrukumi Ukrainas infrastruktūrai. Tā arī notika. Piemēram, krievi izsita no darba ierindas satelīta operatora Viasat modemus, kurus izmantoja Ukrainas armija, kā arī mēģināja «nogremdēt» enerģētikas infrastruktūru.
Taču ne Krievijas, ne arī Rietumu analītiķi negaidīja, ka savas valsts digitālās infrastruktūras aizsardzībā brīvprātīgi iesaistīsies desmitiem tūkstošu ukraiņu programmētāju. Un, apvienojot spēkus, sāks koordinētus uzbrukumus agresora valsts infrastruktūrai.
«Nodarītais kaitējums dažkārt ir tik liels, ka Krievijas varas iestādes par šiem kiberincidentiem klusē, lai neietekmētu savas armijas morāli,» saka 29 gadus vecais A. (drošības apsvērumu dēļ neminam pilnu vārdu — red.). Viņš ir matemātikas olimpiāžu uzvarētājs, Kijivas Politehniskā institūta absolvents un kopš kara sākuma arī viens no tā dēvēto «balto hakeru» grupas koordinatoriem. Tieši viņa vadītā grupa esot iznīcinājusi Krievijas Valsts kases vadības sistēma, radot haosu armijas, izpildvaras, tiesībsargājošo iestāžu un valsts uzņēmumu finansēšanas mehānismā. «Kad sāk kavēties algas izmaksa krievu karavīriem, pie vainas nav tikai korumpētas amatpersonas, bet arī Ukrainas kiberkaravīri, kuri regulāri iznīcina maksājumu veikšanai nepieciešamo informāciju,» stāsta A.
Pēdējos septiņus gadus jaunais vīrietis bijis datorsistēmu izstrādātājs Ukrainā lielākajā ārpakalpojumu uzņēmumā. Tagad daudzi viņa kolēģi ārpus sava darba laika palīdz dažādām savas valsts drošības aģentūrām vai brīvprātīgo organizācijām, kas savukārt palīdz armijai.
«Pirmajos kara mēnešos mūsu IT uzņēmuma vadība pat īpaši nozīmēja speciālistus, lai tie palīdzētu tikai ministrijām, un maksāja viņiem algas,» privātā sektora iesaisti karā skaidro A.
Cik daudz ir šādu IT karavīru, neviens nav skaitījis. Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas dati liecina, ka pirms kara valstī oficiāli bija reģistrēti vairāk nekā 270 tūkstoši IT speciālistu, un, pieņemot, ka kiberkarā piedalās tikai katrs desmitais, tie varētu būt 27 tūkstoši karavīru.
Ministrija un tās kareivji
Digitālās transformācijas ministrija, kuru vada 30 gadus vecais Mihailo Fjodorovs, ir jaunākā un viena no veiksmīgākajām valsts iestādēm. Tieši šī ministrija ieviesa digitālo lietotni Dia, ar kuras starpniecību Ukrainas iedzīvotāji sazinās ar valsts iestādēm. Tieši Fjodorovs kara pirmajās dienās personīgi uzrunāja amerikāņu uzņēmēju Īlonu Masku un lūdza piegādāt viņa kompānijas ražoto Starlink aparatūru, kas nodrošina internetu ar satelītiem. Starlink aizvietoja ierastos civiliedzīvotāju un armijas sakaru kanālus, kurus okupanti bija izsituši no ierindas.
Jau pirmajās kara dienās Digitālās transformācijas ministrija izveidoja saziņas kanālus IT Army of Ukraine sociālajā tīklā Telegram, lai koordinētu gan profesionālu kiberkaravīru, gan brīvprātīgo programmētāju rīcību. Viņiem, piemēram, tika doti uzdevumi likvidēt kādu Krievijas tīmekļa vietni. Šādi DDoS (pakalpojumatteices uzbrukuma veids) uzbrukumi valdības dienestu portāliem, biržām un mediju vietnēm notiek regulāri un kļuvuši arvien efektīvāki.
«Ja kaut vai uz vienu dienu pārtrauc darboties kāda banka vai valsts iestāde, tā jau ir problēma,» skaidro viens no Ukrainas IT armijas koordinatoriem. Viņš uzskata, ka šādiem uzbrukumiem ir būtiska psiholoģiska ietekme.
Taču DDoS uzbrukumi nav vienīgie aktīvistu ieroči. Viņi ar sūdzībām pārpludina Krievijas propagandistu izmantotos kanālus YouTube, Facebook un citos sociālajos tīklos. Viņi regulāri izsūta e-pasta ziņu lapas — krievi masveidā saņem šādas vēstules, kurās aprakstīti patiesie Ukrainas kara notikumi.
«Šādas vēstules atver 20—30% saņēmēju. Tas ir pat augstāks rādītājs nekā profesionālo sūtījumu rādītāji B2B segmentā,» stāsta interneta mārketinga aģentūras īpašniece Marina Avdejeva, kura Digitālās transformācijas ministrijas pakļautībā esošajos kiberspēkos mobilizējusies kopā ar vīru. «Aktīvisti Krievijas iedzīvotājiem izsūta arī īsziņas, izmantojot dažādas automātisko zvanītāju lietotnes. Galvenā ideja ir izlauzties cauri propagandas sienai,» saka Avdejeva.
Jūnija sākumā Ukrainas kiberarmija ielauzās vairāku TV kanālu ēterā okupētajā Krimā, parādot Ukrainas Aizsardzības ministrijas sagatavotu video, kurā kāda militārpersona, pieliekot pirkstu pie lūpām, mudina ievērot klusumu pirms pretuzbrukuma. Pirms tam ukraiņu hakeriem izdevās ielauzties arī Krimas radiostacijās, pārraidot Ukrainas izlūkdienesta vadītāja Kirila Budanova uzrunu, kurā viņš ieteica gatavoties tam, ka Krievijai nāksies atdot sagrābtās teritorijas Ukrainai.
No visas pasaules
Jau kara sākumā Ukrainas pusē nostājās daudzas starptautiskas hakeru asociācijas. Pazīstamākā no tām ir Anonymous, kas jau pagājušā gada 24. februārī pieteica «karu» Krievijas iestādēm. «Neviena tauta nav pelnījusi, lai tai uzbrūk pēc prātu zaudējuša cilvēka kaprīzes,» Anonymous rakstīja kādā no saviem Twitter kontiem. Anonymous nav viena hakeru grupa, bet gan desmitiem dažādu grupējumu, kas izmanto kopējo zīmolu.
Pirmajās kara nedēļās Anonymous izdevās ielauzties novērošanas kameru tīklā Krievijā, sākot skandināt proukrainiskus vēstījumus, savukārt dažos valsts televīzijas kanālos skanēja Ukrainas himna. Anonymous arī publiskoja 120 000 Krievijas karavīru personas datus un vairāk nekā 200 gigabaitus Baltkrievijas militārā uzņēmuma Tetraedr informācijas.
Ukraiņus atbalstīja arī vairāki baltkrievu hakeri, piemēram, grupējums Kiberpartizāni sabojāja Baltkrievijas dzelzceļa datorsistēmas, lai palēninātu Krievijas militārās tehnikas kustību un munīcijas piegādi.
«Kopumā Ukrainas pusē ir nostājušās 48 starptautiskas hakeru grupas. Krievijai ir aptuveni 20 hakeru grupas,» lēš kiberkaravīrs ar segvārdu CyberKnow. Viņš pats ir augsta līmeņa profesionālis, kas veic sarežģītākus uzdevumus: kiberizlūkošanu, ievainojamu vietu meklēšanu sarežģītās valdības sistēmās un uzbrukumus Krievijas armijas infrastruktūrai.
«80% mūsu grupas mērķu ir saistīti ar būtisku kaitējumu nodarīšanu militārajai infrastruktūrai,» saka CyberKnow. Viņš atsakās sīkāk stāstīt par saviem mērķiem, lai pretinieks nezinātu, kā aizstāvēties.
CyberKnow lēš, ka Ukrainas profesionālo hakeru kopienā ir aptuveni 5000 speciālistu. «Aptuveni trešdaļa no manas grupas, kurā ir 100 cilvēku, ir ārzemnieki. Viņu vidū ir pat krievi, kas mums nopludina datus. Mēs nestrādājam kā krievu hakeri, kuri pilda vienas struktūras — Krievijas Federālā drošības dienesta — uzdevumus. Mēs strādājam visas Ukrainas labā. Un tas ir mūsu spēks un supermotivācija,» saka CyberKnow.
* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra