Ikdienas paradumu maiņa un dažādo viedierīču ienākšana gan darbā, gan sadzīvē faktiski ir kļuvusi par izaicinājumu ne tikai mūsu personīgajai redzes veselībai, bet arī veselības aprūpes politikai valstī. Tas kļuvis arī par iemeslu rūpīgāk sekot līdzi tam, kā jūtas acis, savlaicīgi koriģēt redzi. Tāpat būtu vēlams mainīt valsts pieeju veselības aprūpes organizēšanā, izlietojot sabiedrības līdzekļus efektīvāk un racionālāk.
Sagaidām, ka valsts kā gādīgs saimnieks strādā, domā par efektīvu resursu izmantošanu, un tādu racionālu, ekonomiski efektīvu pieeju nodrošina arī pareizi uzbūvēts redzes koriģēšanas un redzes ārstniecības modelis. Par piemēru varētu minēt Lielbritānijas modeli, kur pirmais optometristu līmenis nodrošināts plašākai sabiedrības daļai, tas nosedz optikas, kas atrisina lielāko daļu – kādus 80% – no problēmam. Seko nākamais līmenis, kurā attiecīgi ir nepieciešama ārstniecības ekspertīze un ekselence, kas jau ir oftalmologu misija. Gan profesionāli, gan tehniski daudzos gadījumos Latvija ir diezgan tuvu tam, taču esam atpalikuši saistībā ar birokrātiju, ko regulē valsts pārvalde. Modernās tehnoloģijas neļauj samierināties ar ietekmi uz redzes veselību, un ar laiku šī problēma kļūs tikai asāka.
Sākušies tuvredzības laiki
Tuvredzība kļūst par laikmeta problēmu – ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē. Ir sākusies miopijas epidēmija vai pandēmija, ko arī ietekmēja Covid pandēmija, mājsēde, attālinātais darbs un daudzi citi faktori. Mūsdienās ikdienā katram ir kādi trīs ekrāni – viedtālrunim, datoram, televizoram, planšetei vai e-grāmatu lasītājam. Cilvēki redz tuvumā, bet sliktāk redz vai neredz tālumā, un tas visvairāk ietekmē arvien jaunākus cilvēkus, arī bērnus.
Pārsvarā tas ir saistīts gan ar ļoti biežu un ilgstošu viedierīču lietošanu, gan daudz laika pavadīšanu iekštelpās. Tiek lēsts, ka pasaulē ap 2050. gadu tuvredzība būs pieciem miljardiem cilvēku. Patlaban tas straujāk izplatās Āzijā, bet arī Eiropā miopijas ietekmēta ir aptuveni trešdaļa populācijas. Pēdējo divu paaudžu laikā miopijas biežums Eiropā ir trīskāršojies*. Tas ar jaunu atbildību liek palūkoties uz redzes veselības politiku gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, gan privātā, gan valsts sektorā.
Redzes pārbaudei un skrīningam jābūt starp prioritātēm itin visur, īpaši skolēniem un bērniem. Skolēniem bieži vien pasliktinās sekmes nevis psiholoģisku iemeslu dēļ, bet gan redzes grūtību dēļ, par ko nenojauš ne paši, ne vecāki. Tāpēc mēs kā optometrijas nozares vadošais uzņēmums mēģinām pievērst sabiedrības uzmanību redzes veslībai.
Iemesli pārskatīt valsts pieeju
Diemžēl veselības profilaksē birokrātija normatīvos un prasībās bieži prevaldē pār jēgu. Te pat nav runa par likuma burta un gara atbilstību, bet attiecīgā dažkārt prasība izveidota kā ļoti formāla, tikai “ķeksīša pēc”. Uz papīra viss izskatās skaisti, bet realitātē nav kvalitātes.
Piemēram, redzes pārbaudes autovadītājiem, ieroču lietotājiem, kā arī dažādu nozaru darba vietās. Cik šīs pārbaudes paņem laika? Parasti kādas no divām līdz piecām minūtēm, kur, pamīšus aizsedzot vienu aci, lūkojies ekrāna testā, un speciālists ātri noskaidro, redzi vai neredzi.
Optometristi optikās labi zina, ka kvalitatīva redzes pārbaude atkarībā no tehnoloģiju un instrumentu kopuma var ilgt no aptuveni pusstundas līdz stundai. Patlaban praksē valsts prasītās pārbaudes mēdz būt birokrātisks process, kad ievēro normatīvu prasību, kas jāizpilda, neiedziļinoties jēgā un kvalitātē. Taču laikmetā, kad lielai daļai sabiedrības ir vairāk redzes veselības izaicinājumu, vairs nepietiek ar ekrāna testu. Laiks pievērsties normatīvu jēgai un to izpildes efektivitātei. Turklāt pilnīgi visiem iedzīvotājiem redze būtu jāpārbauda vismaz reizi gadā.
Iztiek bez finansējuma meklēšanas
Daudzu birokrātisko nepilnību risināšana neprasa papildu budžetu. Tieši otrādi – tā radīs racionālāku, taupīgāku un efektīvāku līdzekļu izlietošanu. Viens šāds risinājums būtu valsts noteikto redzes pārbaužu veicēju paplašināšana atbilstoši realitātei un resursiem. Aicinu valsts pārvaldi deleģēt normatīvos noteikto obligāto redzes pārbaužu veikšanu arī optikām un optometristiem!
Sakārtojot normatīvus, būtu lietderīgi paredzēt, lai korekcijas refraktīvās pārbaudes ar valsts apmaksātām kvotām var veikt daudz plašākā iestāžu lokā. Cilvēki jau to dara par saviem līdzekļiem, viņi sapratuši, kur ir izdevīgāk un kur pakalpojums daudzkārt ir ar lielāku praktisko pievienoto vērtību veselībai.
Oftalmologs izmaksās ir dārgāks nekā optometrists, nav arī vienkārša noslodze un pieejamība acu ārstiem (it sevišķi reģionos), pie kuriem pieraksts stiepjas trīs mēnešus uz priekšu. Pārskatot redzes pārbaužu veicējus un deleģējot tam arī optiku optometristus, samazinās ārstējošo oftalmologu nepietiekamības problēma. Tāpat tiek risināta arī pieejamība, jo optiku tīkls ir plašāks un tālākiem novadiem bieži mazākā attālumā nekā poliklīniku vai medicīnas centru tīkls ar pieejamu oftamologu. Piemēram, mūsu uzņēmuma iecerēs ir tuvākajā gadā atvērt optikas vēl trijās reģionālajās pilsētās. Arī izveidojot optometrijas kabinetus, investējam modernajās tehnoloģijās, kas daudzos gadījumos ir jaunākas nekā poliklīnikās izmantotās.
Jāatceras, ka četras piektdaļas redzes problēmu ir atrisināmas optometrista kompetences līmenī, un pie oftalmologa jau tiktu nosūtīti potenciāli pacienti, kam nepieciešama ārstēšana. Tagad bieži gadās otrādi – acu ārsts konstatē, ka cilvēkam jāiet uz optiku, lai īstenotu redzes korekciju. Salīdzinoši ir mazāk gadījumu, kad tiešām ir nepieciešama ārstēšana, piemēram, glaukomas vai cita medicīniska diagnoze, bet daudzkārt vairāk cilvēkiem vajag parasto refrakciju, optisko korekciju redzei, kur pakalpojums varbūt ir divreiz lētāks.
Valstij vajadzētu palīdzēt dot tiesības veikt redzes pārbaudes plašākam speciālistu lokam. Arī uzdot, lai redzes pārbaudes tiek veiktas ar moderniem līdzekļiem, kas nodrošina kvalitātes prasības. Šajā ziņā Baltijas valstīs redzes korekcijas pakalpojumi un produkti ir ļoti tuvu tam līmenim, kāds ir, piemēram, Lielbritānijā vai Norvēģijā, mēs esam priekšā lielai daļai no Rietumeiropas valstu.
Saistībā ar birokrātiju aicinu tiekties no funkciju prevalēšanas uz jēgas prevalēšanu. Gribētos, lai redzes veselības pieejamība būtu daudz lielāka nekā patlaban. Nepieciešams sakārtot normatīvus par ārstniecības iestāžu reģistrāciju. Arī Konkurences padome ir konstatējusi, ka radīta konkurenci kropļojoša sistēma, jo dažādos laikos reģistrētām ārstniecības iestādēm ir ļoti atšķirīgas prasības.
Autors ir SIA OC VISION valdes loceklis
*Izmantoto datu avoti:
The International Agency for the Prevention of Blindness (IAPB) – “More time indoors damaging health in Europe”
Update and guidance on management of myopia. European Society of Ophthalmology in cooperation with International Myopia Institute
European Council of Optometry and Optics – “Myopia management: a comprehensive approach“
Pagaidām nav neviena komentāra