Aizejošās valdības izglītības ministres Anitas Muižnieces (Konservatīvie) komanda virzīja ideju skolotāju algām paredzēto valsts naudu uzticēt pašvaldībām milzu pārliecībā, ka nu tās redzēs, cik maz naudiņas tiek katram skolotājam, ja pašvaldībā tiek uzturētas pustukšas skolas. «Skolu tīklā slēpjas liela nauda,» teica ministres padomnieks Jānis Ozols. Viņš uzskata — jaunais skolotāju algu izdales modelis piespiedīs pašvaldības apvienot mazās skolas.
Taču nogājis galīgi greizi. Jaunajā algu sadales modelī pašvaldībām, kurās jau bija optimizēts skolu tīkls tā, ka skolas ir pārpildītas, nu pienākas mazāk naudas nekā iepriekšējā modelī. «Mūs soda par to, ka bijām jau sakārtojuši skolu tīklu,» ar rūgtumu secina Ropažu novada izglītības ekonomists Armands Siliņš.
Savukārt pašvaldībām, kurās tiek uzturētas mazās skolas, īstas motivācijas optimizēt skolu tīklu nav arī jaunajā skolotāju algu sadales modelī. Piemēram, Ventspils novadā aprēķināts — slēdzot mazāko skolu, iegūtais finansējums ļautu skolotāju algas palielināt par 1%. Tāpēc arī novadā turpina darboties skola, kurā skolēnu kopskaits nesasniedz 50. «Tās nedaudzās pašvaldības, kuras jau ir optimizējušas skolu tīklu, tiek par to sodītas. Tagad iznāk, ka tām ir finansiāli jāvelk visas pustukšās skolas,» secina ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Vairāk lasiet žurnālā Ir – Kaza beigta, bet vilks badā
Klausieties arī podkāsta Šķiltava speciālizlaidumu šeit.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIFMAF2022
Pagaidām nav neviena komentāra