Pēc Nord Stream cauruļvadu saspridzināšanas tiek meklēti vainīgie. Kas to varēja izdarīt, un cik droša ir Eiropas kritiskā infrastruktūra jūras dzelmē?
Nord Stream gāzesvadi
Gāzes cauruļvadu maršruts caur Baltijas jūru tikpat labi varētu būt nokopēts no kruīzu kataloga. No Ustjlugas pie Sanktpēterburgas tas vispirms ved caur Somu līci, tad pagriežas uz dienvidiem un aizstiepjas garām Igaunijas salai Hījumā, zviedru Gotlandei un dāņu Bornholmai, lai visubeidzot pietuvotos Vācijas piekrastei un piestātu Lubminas pilsētiņā. Parasti šajā maršrutā nekas ārkārtējs nenotiek, tā lielākoties ir jauka vide atpūtniekiem.
Kad 2009. gadā tika nolemts atļaut būvēt dabasgāzes cauruļvadu Nord Stream 1, vispirms bija jāpanāk vienošanās par mencu nārsta perioda ievērošanu. 50 lappušu garajā dokumentā par zivīm un zivsaimniecību bija daudz norāžu par brētliņām, reņģēm un ķīšiem, un tā bija tikai daļa no ietekmes uz vidi novērtējuma. Šādi dokumenti liek atcerēties par jauku pagātni, mierīgu tiesiskumu, pārredzamiem procesiem un saistošiem līgumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.