Granulu tirgus vārās

Foto — Shutterstock
Ilze Šķietniece

Kokskaidu granulu cenas gada laikā pieaugušas aptuveni trīs reizes. Par spīti tam, pieprasījums ir tik liels, ka pircēji gatavi stāvēt garās rindās pie ražotnēm

Uzņēmumu mājaslapās lasāms, ka prece šobrīd nav pieejama. Tātad izpārdota jau pāris mēnešus pirms apkures sezonas sākuma. No malas tas šķiet kā katra uzņēmēja sapnis, tomēr vairāki lielie ražotāji ar Latvijas kapitālu no sarunas ar Ir Nauda atsakās. Pamatojums lakonisks: «Nav īstais laiks.» 

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss saka — šādu negribēšanu un piesardzību var saprast. Pēdējā laikā granulu ražotāji izjutuši pār sevi gāžamies daudz negatīvu emociju. Viens no iedzīvotāju neapmierinātības iemesliem ir tas, ka ne visi uzņēmēji produkciju spēj piegādāt pieprasītajā apjomā un uzreiz. Otrs — straujais cenu kāpums. 

Premium klases granulas, ko izmanto mājsaimniecību apsildīšanai, pērn maksāja aptuveni 150 eiro tonnā, bet šobrīd jau vidēji 450. Vienai vidēja izmēra mājsaimniecībai apkures sezonas laikā nepieciešamas 5—7 tonnas augstas kvalitātes granulu. Tātad pārziemošana agrāko 750—1050 eiro vietā ģimenei izmaksā 2,2—3,2 tūkstošus. Tomēr Klauss ar aprēķiniem ātri pierāda, ka cenu pieaugums ir pamatots. Vienas tonnas granulu pašizmaksa patlaban ir vairāk nekā 300 eiro. To veido koksne, kas nepieciešama gan kā izejmateriāls, gan kurināmais ražošanas procesā, elektroenerģija, darbinieku algas, iekārtu nolietojums un citas mazāk būtiskas pozīcijas. Koksnes un elektroenerģijas cenas pēdējā gada laikā pieaugušas 3—4 reizes. 

Savukārt granulu deficīta galvenais iemesls ir iedzīvotāju panikas lēkme, līdzīgi kā iepriekš ar masveidīgu griķu vai sāls pirkšanu. Daudzi jau martā un aprīlī sāka veidot uzkrājumus nākamajai un pat aiznākamajai apkures sezonai. «Viņi, protams, šobrīd var berzēt rokas, jo kurināmo iepirka par daudz zemāku cenu, nekā tā ir patlaban,» atzīst Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors. Vēl deficītu radījis tas, ka virkne cilvēku nolēma uz šīs situācijas rēķina iedzīvoties. Prognozējot cenu kāpumu, viņi pavasarī iegādājās lielu apjomu granulu, lai tagad to pārdotu. Vietējā tirgū pieprasījums pēc granulām audzis arī tāpēc, ka sankciju dēļ vairs netiek importēta produkcija no Baltkrievijas un Krievijas. 

Līdz šim Latvijā gada laikā saražoja aptuveni divus miljonus tonnu granulu, bet patērēja aptuveni 160—180 tūkstošus tonnu. Saskaņā ar informāciju, kas atrodama Biomasas asociācijas LATbio mājaslapā, Latvijā ir 14 sertificēti granulu ražotāji. Tie ir lielie uzņēmumi, kas pamatā nodarbojas ar industriālā produkta izgatavošanu un eksportēšanu. Šāda veida granulas izmanto katlumāju, koģenerācijas un termoelektrostaciju kurināšanai. Vietējā tirgū pēc tādām pieprasījums ir ļoti zems. Savukārt mājsaimniecībām piemērotās Premium klases granulas agrāk pārsvarā ražoja mazie uzņēmumi, kam tas ir tikai blakusprodukts, piemēram, nodrošinot bezatlikumu tehnoloģiju. 

Granulas ražo visā pasaulē, bet galvenais noieta tirgus ir Eiropas valstis. Tās gada laikā patērē aptuveni 30 miljonus tonnu šī kurināmā veida. Ņemot vērā saražoto un eksportēto granulu apjomu, Latviju var uzskatīt par nopietnu tirgus spēlētāju, atzīmē Klauss. Vislielākais pieprasījums pēc industriālajām granulām ir Lielbritānijā, kas gada laikā izlieto 8—9 miljonus tonnu. Savukārt Premium klasei labs noieta tirgus ir Itālija.

Oficiālie dati gan rāda, ka eksporta apjoms pēdējā gada laikā strauji krities. Tas saistīts ar ražošanas jaudu samazināšanos izejvielu trūkuma dēļ un pārorientēšanos uz vietējo tirgu. Reaģējot uz pieprasījuma pieaugumu, tagad mazajiem uzņēmumiem talkā nāk vairākas lielās kompānijas, kas agrāk strādāja tikai vairumtirdzniecībā un eksportā. Klauss to dēvē par uzslavējamu un sociāli atbildīgu rīcību, jo izdevīgāk būtu granulas sūtīt uz ārzemēm. Piemēram, Vācijā mazumtirdzniecībā tās maksā jau vairāk nekā 800 eiro tonnā. Turklāt eksportējot runa vienmēr ir par lielu apjomu. Pārdot beramu produktu smago automašīnu un kuģu kravās ražotājam ir vienkāršāk nekā strādāt ar individuāliem klientiem, kam nepieciešams pa dažām tonnām fasēta produkta. 

Sociāli atbildīgi ražotāji rīkojas arī tāpēc, ka noteikuši maksimālo apjomu vienam privātam klientam. Tas izslēdz iespēju iedzīvoties starpniekiem, kas vēlas strādāt pēc principa «pērc un pārdod». 

Lai noskaidrotu, kā pašreizējā situācijā granulu ražotāji jūtas un kāda ir viņu biznesa veiksmes atslēga, Ir Nauda iztaujāja vairākus nozares uzņēmumus.

Dati: CSP

 

Uzņēmums savu darbību plāno pa mēnešiem un patlaban noteikto mēneša normu pārdod dažu stundu laikā, stāsta Māris Petrovskis.
Foto — Ieva Salmane

Domā zaļi

Netālu no Ventspils ostas bāzēto uzņēmumu Kurzemes Granulas pārmaiņas granulu tirgū skāra daudz agrāk par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Vietējie kurināmo lielākā apjomā sāka iepirkt jau pērn rudenī. Šādai rīcībai bija divi iemesli. 

Pirmkārt, kāpa elektroenerģijas un degvielas cenas, pēc kā bija secināms, ka tās augs arī citiem energoresursiem. Otrkārt, Baltkrievijā īstenotās politikas dēļ šai valstij tika pieņemtas pirmās sankcijas, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Petrovskis. 

Bet martā notikušo pieprasījuma pieaugumu pat grūti vārdos aprakstīt. Produkcija sāka aptrūkties, un nācās dzirdēt pārmetumus, ka ražotāji mākslīgi rada preces deficītu. Taču Kurzemes Granulas to noliedz. Ražošanas apjomu nevar strauji palielināt, jo tādi resursi kā rūpnīcas jauda un izejmateriālu pieejamība ir ierobežoti.

Ražotne sākotnēji dibināta kā patstāvīgs uzņēmums, taču laika gaitā nonākusi kokapstrādes kompānijas Kurekss rokās. Mātesuzņēmums vienlaikus ir arī lielākais izejvielu piegādātājs. No tā nāk pat līdz 90 procentiem koksnes — pamatā skaidas, kas veidojas zāģmateriālu ražošanas procesā. Šāda izejvielu aprite ļauj kompānijai realizēt bezatlikumu tehnoloģiju. 

Gadā Kurzemes Granulas saražo apmēram 75 tūkstošus tonnu produkcijas — gan industriālās, gan Premium klases granulas. «Vēsturiski vairāk tika ražotas industriālās granulas, ko pamatā sūtīja uz ārzemēm, kur tās izmanto lielajās elektrostacijās, lai ražotu elektrību un siltumu,» stāsta Petrovskis. Taču pirms pāris gadiem, novērojot potenciālo pieprasījuma pieaugumu Latvijas tirgū, kāpināts Premium granulu ražošanas apjoms. Pērn tika saražoti 42 tūkstoši tonnu šī kurināmā veida, bet šogad prognozējams pieaugums līdz pat 46 tūkstošiem. 

Latvijas tirgū pārdotais apjoms ir būtiski audzis. 2019. gadā šeit tika realizēti apmēram 5% uzņēmuma produkcijas, bet patlaban — vismaz 40%. Lēmums par labu vietējam tirgum pieņemts ne ekonomisku apsvērumu dēļ. «Ja Latvijas un Baltijas tirgū palielinās pieprasījums, kāpēc produkciju vest tālu prom uz Eiropas vidieni, tērējot degvielu un radot vides piesārņojumu?» retoriski vaicā uzņēmuma vadītājs. «Augot energoresursu cenai un zaļajai domāšanai vēršoties plašumā, cilvēki šim jautājumam pievērš arvien vairāk uzmanības.» 

Vēl viens aspekts, kādēļ Kurzemes Granulas nolēma pārorientēties uz vietējo tirgu, ir pieaugošās grūtības konkurēt pasaules līmenī. Kad rūpnīca pirms 15 gadiem tika būvēta, tā bija viena no lielākajām un modernākajām reģionā. Papildu bonusu deva atrašanās vieta — blakus ostai. Pa šo laiku tapušas daudzas citas rūpnīcas, kas ir piemērotākas industriālo granulu ražošanai lielā apjomā.

Kurzemes Granulas produkciju realizē ne tikai uz vietas ražotnē, bet arī lielajos saimniecības preču veikalos un Ventspils siltumapgādes uzņēmumā. Citu pašvaldību iestādes no sadarbības piedāvājumiem vēl pavisam nesenā pagātnē atteicās. Siltuma ražotāji un arī privātie patērētāji norādīja, ka granulas var dabūt lētāk — no austrumu valstīm, piemēram, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas.

Mainoties politiskajai situācijai, daudzi par piedāvājumu atcerējās un vēlējās granulas dabūt tagad un tūlīt. «Taču mums tik operatīvi piegādes nav iespējams nodrošināt. Ar ārzemju klientiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi,» skaidro Petrovskis. Ar visu to martā vietējā tirgū pārdeva trīs, aprīlī — četras, bet maijā — pat piecas reizes vairāk nekā tajos pašos mēnešos pirms gada. Tagad mēneša norma regulāri tiek pārdota jau dažu stundu laikā. 

Turklāt vērojama jauna tendence — vairāk nekā puse Latvijas pircēju dzīvo ārpus Kurzemes. «Normālā situācijā varētu priecāties, ka noieta tirgus ģeogrāfija paplašinās, bet šobrīd tas mani nedaudz uztrauc,» atzīst uzņēmuma vadītājs. Produkcijas aizplūšana uz citiem reģioniem nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem, kas granulas bija ieraduši pirkt Ventspilī, var palikt mazāk kurināmā. 

Jaunās tendences galvenais iemesls varētu būt tas, ka Kurzemes Granulas patlaban piedāvā vienas no zemākajām granulu cenām Latvijā. Tonna produkcijas, safasēta 15 kilogramu maisos, kopā ar PVN maksā aptuveni 410 eiro. Tas gan ražotājus tik un tā nepasargā no komentāriem par strauji pieaugušo cenu. «Mēs paši arī nepriecājamies, ka no klientiem jāprasa tik liela summa, jo saprotam, ka pirktspēja Latvijā ir tāda, kāda ir,» uzsver Petrovskis. «Kāpums bija nepieciešams, jo, augot energoresursu cenām, palielinājusies pašizmaksa.» Tuvākajā nākotnē uzņēmums plāno efektivizēt ražotnes tehnoloģisko procesu. Tomēr tas diez vai ļaus atgriezties pie pērnā gada cenu līmeņa, kad tonna granulu Ventspilī maksāja mazliet vairāk nekā 160 eiro.  l

Finanšu rādītāji 2021. gadā
Apgrozījums 10,8 miljoni eiro
Peļņa 611 tūkstoši eiro
Avots: Lursoft

«Ceru, ka cenu pieaugums drīz apstāsies, lai gan eksperti apgalvo, ka tuvākajā laikā tas nenotiks,» saka SIA Staļi izpilddirektore Sanita Kameņeva.
Publicitātes foto

Jūtas droši un stabili

Uzņēmums Staļi ir viens no retajiem Latvijā, kas 30 gadu laikā nav mainījis īpašnieku. Bizness sākās ar mazu kokzāģētavu lauka vidū, kur izgatavoja dēļus. Tā kā nebija ne mazāko šaubu par izdošanos, uzņēmumā tika ieguldīti visi brīvie līdzekļi. Solis riskants, tomēr, no mūsdienu skatpunkta raugoties, ir skaidrs, ka labāka lēmuma nevarēja būt, saka SIA Staļi izpilddirektore Sanita Kameņeva. 

Drīz vien pēc dibināšanas radās iespēja uzņēmumu pārcelt uz daudz pievilcīgāku teritoriju Priekuļu pagastā netālu no Cēsīm. Esošās būves pielāgoja, lai izveidotu zāģēšanas līniju un dēļu kaltes. Apgūtā teritorija ļāva izbūvēt arī baļķu šķirošanas līniju. Pamazām tika apgūti jauni darbības virzieni. Uzņēmums sāka ražot arī brusas, plātnes, koka logus un durvis. Šā iemesla dēļ radās vajadzība būvēt jaunas ēkas. 

Granulu izgatavošana nāca kā loģisks solis, lai izmantotu ražošanas atlikumus. Ar to Staļi sāka nodarboties pirms desmit gadiem. Veicot investīcijas granulu ražošanas efektivizēšanā, jaudu izdevies kāpināt līdz 36 tūkstošiem tonnu gadā jeb aptuveni 3,5 tūkstošiem tonnu mēnesī. Vasarā ražošanas apjoms ir lielāks, jo laiks silts, šķelda sausāka un mazāk laika nepieciešams veltīt tās žāvēšanai.

Tagad ieguldījumi granulu ražošanas cehā atmaksājas, jo pieprasījums pēc kurināmā aug. «Kamēr vēl bijām jauns spēlētājs šajā tirgū, mums nācās sevi pierādīt un pašiem meklēt klientus. Tagad viņi meklē mūs,» stāsta Kameņeva. Lielāko daļu produkcijas eksportē, galvenie noieta tirgi ir Itālija, Vācija, Polija. Sākotnēji uzņēmums ražoja gan industriālās, gan Premium klases granulas, bet, izvērtējot pieprasījumu, laika gaitā uzsvars pārlikts uz augstākas kvalitātes produkcijas ražošanu. 

Tieši kvalitāte ir tas, ar ko Latvijas uzņēmums var konkurēt pasaules tirgū. Piemēram, itāļiem būtiska ir produkcijas krāsa. «Ja granulas ir gaišas, viņi pirks labprātāk un ir gatavi maksāt vairāk. Itāļiem tas ir galvenais kvalitātes rādītājs,» skaidro uzņēmuma vadītāja. Ārvalstīs novērtē arī to, ka Staļi ir uzticami partneri, ar kuru doto vārdu var rēķināties. Turklāt salīdzinoši nelielais ražošanas apjoms dod iespēju būt elastīgiem. «Mēs jebkurā brīdī varam atsākt izgatavot industriālās granulas, ja ir lielāka apjoma pasūtījums,» norāda Kameņeva. Tālākos attīstības plānos ietilpst Skandināvijas tirgus apgūšana. Šajā virzienā jau veiktas iestrādes un noslēgti pirmie darījumi par granulu piegādi.

Visus šos garos gadus uzņēmumam ļāvis izdzīvot tas, ka tam ir trīs ražošanas sektori, pārliecināta ir izpilddirektore. Dažādie tirgi un klienti dod drošības sajūtu, ka viss būs kārtībā, pat ja kādai no jomām tajā brīdī veicas sliktāk. Vēl ļoti svarīgs veiksmīgas darbošanās aspekts ir zinoši speciālisti, savas jomas profesionāļi. «Katru dienu jūtu viņu nenovērtējamo ieguldījumu,» Kameņeva uzsver. Kopumā uzņēmumā strādā aptuveni 230 darbinieku, no tiem granulu ražošanā nodarbināti 20. 

Patlaban lielāko izaicinājumu Staļiem rada izejvielu cenu kāpums. Tas jūtams visos trijos darbības sektoros — vairāk jāmaksā ne tikai par kokmateriāliem, bet arī par stiklu, krāsām, instrumentiem, degvielu. «Līdz ar to arī mēs esam spiesti paaugstināt produkcijas cenas,» saka uzņēmuma izpilddirektore. Problēmas rada arī izejmateriālu trūkums. «Nepieciešamo piegāžu apjomu sevišķi bieži nevar nodrošināt šķeldas piegādātāji. Lai saražotu granulas, to mums nepieciešams iepirkt papildus pašu saražotajam izejmateriālam. Ražotāji šķeldu aizved uz ostu, kur piedāvā nopirkt, piemēram, par diviem eiro dārgāk.» 

Tomēr, par spīti tam, uzņēmums šobrīd jūtas stabili. Tas secināms pēc veiktajiem ieguldījumiem modernizācijā, kam izmantoti tikai pašu līdzekļi. Nesen pilnībā automatizēta granulu ražošanas kaltes sistēma, iegādāts frontālais iekrāvējs, labiekārtota darbinieku atpūtas telpa un ēdamzāle. Košas sienas, gaumīgas mēbeles un pat atpūtas dīvāniņš! Tuvākajā laikā vēl plānots daļēji automatizēt marķēšanas un šķirošanas līniju, kas ietekmēs līmētās produkcijas ražošanu. Šobrīd darbs notiek manuāli, un tā veikšanai nepieciešams cilvēkresurss. «Manuprāt, tas, ka turpinām virzību uz priekšu, liek justies droši arī mūsu darbiniekiem,» piebilst Kameņeva.

Finanšu rādītāji 2020. gadā
Apgrozījums 12,9 miljoni eiro
Peļņa 192,6 tūkstoši eiro
Avots: Lursoft

Staļi ražotne Priekuļu pagastā.
Publicitātes foto

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu